Aliens

Mikronēzija, valsts

Mikronēzijas Federatīvā valsts.

Federatīva salu valsts Klusā okeāna austreņos - sastāv no daļas Karolīnu salu, kā arī uz dienvidiem esošā Kapinamarana atola.  
Latvija ar Mikronēziju nodibināja diplomātiskās attiecības 2015.gada 25.februārī. 

Galvaspilsēta - Kolonja, atsauce uz ilgajiem gadiem, kad šīs salas nebija neatkarīga valsts.
Kaimiņvalstis - Palava, Papuajaungvineja, Māršala salas, Naura, Guama (ASV).
Valsts iekārta - demokrātiska federatīva prezidentāla republika.
Iedzīvotāji - lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir mikronēzieši un polinēzieši.

Valodas. Biežāk lietotā un oficiālā valoda ir angļu. Vietējās valodas - ponpejiešu, volejiešu, japiešu, kosriešu, čukiešu, pingelapiešu, ngatiešu, satavaliešu, puluvatiešu, mortlokiešu, mokiliešu, kapingamarangiešu, ulitiešu un nukuoriešu.

Vēsture. Kādreiz valsti pārraudzīja ASV, bet tā noformēja konstitucionālu valdību 1979.gada 10.maijā, kļūstot par suverēnu valsti. 

Mikronēzija sastāv no četrām daļām - Čūka ar galvaspilsētu Veno ir lielākā, kur populārākā izklaide ir niršana, jo dzelmē ap to ir īsts Otrā pasaules kara relikviju “muzejs.” Kosras sala ar galvaspilsētu pilsētu Tofolu ir īsta Klusā okeāna paradīze un pati skaistākā no federatīvajām zemēm, tomēr jāatceras, ka tur ļaudis ir ļoti ticīgi un visas iestādes svētdienās ir slēgtas. 346 km² lielā Ponpejas sala ar galvaspilsētu Kolonju ir pārpilna mistiskām drupām (Nanmadola!) un īpatnējiem dabas veidojumiem, savukārt Japa saglabājusi visvairāk tradicionālo salinieku iezīmju, un turp jādodas, ja negribat sajust rietumu ietekmi.

Valstī ir divas bankas, kuru filiāles atrodas Kolonijā.
Mikronēzijā ir arī vairākas starptautiskas nozīmes lidostas, jo lidošana ar helikopteru vai nelielu lidmašīnu ir ātrākais un ērtākais pārvietošanās veids starp salām - Čūkas Starptautiskā lidosta, Kosras Starptautiskā lidosta, Ponpejas Starptautiskā lidosta, Japas Starptautiskā lidosta, Falalopas salu lidosta un Voleja atola lidosta.

Saites.
Klusais okeāns.