Neuzvaramā armāda
Spānija gatavojās iebrukt Anglijā un šim nolūkam nosūtīja uz turieni milzīgu floti – 130 burukuģus ar 20 000 kareivju, kam vajadzēja izcelties malā Temzas grīvā. Pārliecināti par savu uzvaru spāņi nosauca savu floti par Neuzvaramo armādu. Par spāņu flotes uzbrukumu karalieni Elizabeti I 5 gadus iepriekš bija jau brīdinājis tās astrologs un gaišreģis Džons Dī.
1588.gadā angļu kuģi uzbruka spāņu flotei Lamanša jūras šaurumā. Jūras kauja ilga divas nedēļas. Smagajiem un neveiklajiem spāņu kuģiem bija mazāk lielgabalu nekā angļu kuģiem. Vieglie un ātrie angļu kuģi, uz kuriem bija pieredzējuši jūrnieki, ar trāpīgu lielgabalu uguni no tālienes izsita no ierindas, dedzināja un gremdēja spāņu kuģus.
Zaudējusi daudz kuģu „Neuzvaramā armāda” tika atspiesta uz Ziemeļjūru un mēģināja izlauzties atpakaļ uz Spāniju apbraucot Angliju no ziemeļiem. Spēcīga vētra izkliedēja spāņu kuģus, daļa no tiem nogrima, daļa tika sadragāti pret piekrastes klintīm.
Spānijā atgriezās tikai flotes nožēlojamas paliekas. „Armādas” sakāve iedragāja Spānijas jūras varenību un pakāpeniski par varenāko jūrās kļuva Anglija.
Saites.
Spāņi.
