Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nēģi

Nēģi uz Zemes mīt jau vairāk kā 300 miljonus gadu.

Apraksts. Nēģus bieži vien uzskata par zivīm, tomēr tā tas nav - nēģi ir paši primitīvākie mugurkaulnieki, jo mugurkauls tiem nav noformējies pilnībā. Tā vietā ir horda. Arī skelets veidots no skrimšļiem un saistaudiem, nesatur kaulaudus. Nēģu ķermenis ir čūskveidīgs - kails, gļotains, bet bez zvīņām. Galvas priekšpusē tiem ir piltuvveida piesūcekņi, kura dibenā atrodas apaļa mute.
Nēģim ir trīs acis: divas izvietotas klasiski - katrā ķermeņa pusē galvas sānos, bet trešā, kas gan nav īsti attīstījusies jeb palikusi aizmetņa stadijā, tāpēc tikai nedaudz spēj uztvert gaismas spilgtuma izmaiņas. Tā atrodas galvas virspusē, apslēpta zem ādas.

Uzvedība. Pieaudzis nēģis barojas ar nelielām zivīm: reņģēm, salakām, bet nereti piesūcas arī lielākam upurim.
Upes nēģu dzīves cikls saistīts ar jūru, kur dzīvo pieaugušie nēģi, un upēm, kur tie nārsto un kur attīstās kāpuri, ko tautā sauc par nurņikiem. Upes nēģu gadījumā kāpuri attīstās gruntī. Katra nēģu mātīte var iznērst vairākus desmitus tūkstošu ikru. Pēc tam, kad kāpuri izšķīlušies, tie ierokas gruntī un pavada tur apmēram 3-6 gadus. Sasnieguši krietna sprīža garumu, tie pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē prom uz jūru. Pēc tam dažus gadus dzīvo jūrā un tad nāk atpakaļ nārstot upēs.
Strauta nēģis, atšķirībā no jūras nēģa, visu dzīvi pavada iekšzemē. Atšķirībā no upes nēģiem pieaugusi strauta nēģi nebarojas - tie nonārsto un iet bojā. Gan nārsta laikā, gan pēc tam dzīvos un mirstošos nēģus labprāt ēd dažādi dzīvnieki - melnie un baltie stārķi, zivju gārņi un baltie gārņi, dažādi zīdītāji.
Nēģu nārstošana sākas maija pirmajā pusē jun turpinās 2-3 nedēļas. Daudzas upes zudušas kā nēģu nārsta vietas sabūvēto HES dēļ, piemēram, Daugavā nēģi netiek iekšā lielo HES dēļ.

Latvijā ir vairākas lielas nēģu nārsta upes - Salaca, Gauja ar pietekām. Nēģi nārsto arī mazākās upēs, piemēram, Raķupītē - tajā mākslīgi uzlabotas nēģu nārsta vietas. Raķupe ir Irbes baseina upe, kas ir samērā dziļa un ar pastāvīgi augstu ūdens līmeni. Līdz ar to tā ir viena no retajām nēģu un lašu nārstošanas upēm Latvijā, kas ir brīva no bebru aizsprostiem.