Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Senās vara raktuvēs Jordānijas dienvidos uziets skarabejs ar Ēģiptes faraona Šešonka I vārdu

Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī (Thomas E.Levy) vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds.

Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti, saka pētnieki. Jau 2006.gadā atrastā skarabeja apraksts tagad publicēts britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity."

Faraons Šešonks I

Faraons Šešonks I (Sheshonq I, 943.-922.g.pmē.) bija Ēģiptē dzīvojošās lībiešu cilts mešvešu (Mšwš.w) vai ma, kā senēģiptieši tos bieži dēvēja, vārdu saīsinot, ķēniņš un XXII dinastijas dibinātājs. Lībiešu izcelsmes faraons bija ma lielā vadoņa Nimlota A (Nimlot A) un viņa sievas Tentšepes (Tentshepeh) dēls. Faraona Šešonka I varoņdarbi un iekarojumi attēloti uz tā sauktajiem Būbastiešu vārtiem Karnakas tempļu kompleksā.

Bībeliskais Šišaks

Šešonks I nereti tiek identificēts ar Vecajā derībā (1.Ķēniņu grāmatas 11:40, 14:25 un 1.Laiku grāmatas 12:2-9) pieminēto ķēniņu Šišaku (Shishak). Pēc Bībeles, Ķēniņš Šišaks iebruka Jūdejā piektajā Zālamana dēla Rovoāma valdīšanas gadā un izlaupīja Zālamana templi. To, ka Šešonks I iebrucis Jūdejā, Transjordānijā, apliecina gan minētie uzraksti uz Būbastiešu vārtiem Karnakā, gan pie Megidas atrastā stēla.

Daži pētnieki ir norādījuši, ka Bībeles Šišaks, iespējams, ir tēls, kas apvieno atmiņas ne tikai par Šešonka I, bet arī par tā priekšgājēju Ramzesa II un Tutmesa III karagājieniem uz Levanti.

Atraduma vieta

Skarabejs ar tajā iegravēto Šešonka I vārdu atrasts Vara drupu raktuvju (Khirbat Hamra Ifdan, khirbat arābiski nozīmē "drupas") - vara raktuvju un metāla ieguves un priekšmetu lietuves vietā, kas atrodas Fainūnas (Faynun) ielejas rajonā, tikai 50 kilometrus uz dienvidiem no Nāves jūras un 25 km uz ziemeļrietumiem no tūristu iecienītās, klintīs izcirstās pilsētas Petras.

Raktuvēs, kuras atklāja 2002.gadā, agrajā Bronzas laikmetā 3000.-2000.g.pmē. notika intensīva vara ieguve un kausēšana. Tās, kopā ar citām līdzīgām vietām Fainūnas ielejā, ir līdz šīm lielākais zināmais šī perioda metalurģijas centrs reģionā. Izrakumos iegūtas liecības, ka vara ieguve šeit turpinājusies arī vēlajā Bronzas un pēc tam arī Dzelzs laikmetā, kas Vidusjūras austrumu piekrastē sākās ap 1200.g.pmē un ilga līdz apm. 500.g.pmē. 2000.gada izrakumos Vara drupu raktuvēs iegūti organiskie materiāli datēti ar laiku 1261.-995.g.pmē.

Skarabeja apraksts

Atrastais skarabeja vaboles formas amulets ir gatavots no magniju saturoša minerāla enstatīta. Tas ir gaiši brūnā krāsā, ar zaļas glazūras paliekām padziļinājumos. Skarabejs ir 12,7 mm garš, 9,2 mm plats un 5,5 mm augsts. Cokolā pie pamatnes ir iecirstas horizontāli sakārtotas un ierobežojošas smalkas līnijas. Apakšējā daļā iežogojumā iegravēti hieroglifi, kuru vidū attēlota arī pati skarabeju vabole.

Hieroglifu uzraksts

Uz skarabeja iegravētajā uzrakstā lasāms: „Spožs kā Saule ir Amona-Ra izredzētais.” Tas sakrīt ar XXII dinastijas dibinātāja faraona Šešonka I troņa vārdu. Pēc pie Megidas uzietās stēlas fragmenta, tas ir otrais faraonam veltītais epigrāfiskais uzraksts, kas jebkad atrasts Transjordānijā. 

Skarabeju nozīme un funkcijas

Stāstot par atradumu, Dr.Levī, kurš ir arī Qualcomm institūta Starpdisciplināro zinātņu mākslas, arhitektūras un arheoloģijas centra vadītājs, atzīmē, ka skarabeju formas amuleti senajā Ēģiptē kļuva populāri, sākot ar 2000.g.pmē. un saglabāja savu popularitāti līdz pat faraonu laiku beigām. Taču skarabeju nozīme un to funkcijas visā Ēģiptes vēsturē bija mainīga, viņš turpina.

Lielāko daļu no senās Ēģiptes vēstures laika skarabeji kalpoja kā amuleti, dažreiz arī kā rotaslietas, un periodiski tajos iegravēja uzrakstus, lai izmantotu kā zīmogus administratīvām un privātām vajadzībām. "Mēs domājam, ka tieši tāds - zīmoga - pielietojums bijis arī mūsu uzietajam Šešonka I skarabejam," - Levī paskaidro.

Šešonka I skarabeja atrašana

2006.gadā skarabeju uz zemes atrada Sandjego universitātes students Bens Volta, kuru Levī bija uzaicinājis pēc cita Sandjego universitātes pasniedzēja, Džefa Brasvela, ieteikuma. Voltam jau bija pieredze Vidusamerikas arheoloģijā un Brasvels gribēja, lai jaunais speciālists gūst pieredzi arī Vecajā pasaulē, piedaloties izrakumos Tuvajos Austrumos. "Tā bija ekspedīcijas pirmā diena," - atceras Levī, "es vadīju ekskursiju, kurā atbraukušos studentus un doktorantus iepazīstināju ar Fainānas ieleju. Mēs kājām devāmies pārgājienā uz vairākus kilometrus attālo agrā Bronzas laikmeta vara ražotni Khirbat Hamra Ifdan. Pa ceļam mēs vairākās vietās apstājāmies pie senajām, Dzelzs laikmentam raksturīgajām izdedžu kaudzēm un es pļāpāju ar studentiem, tad Bens pienāca pie manis un parādīja plaukstā mazu skarabeju. "Kas tas ir," - viņš vaicāja. Kā jau labs lauka arheologs, Bens visu laiku skatījās, kas atrodas zemē un tā pamanīja tur gulošo skarabeju."

Teiksmainās ķēniņa Zālamana raktuves

Šešonka I skarabeja atrašana no jauna uzkurināja veco strīdu par senās Dienvidlevantes vara raktuvju datējumu un saistību ar Bībelē aprakstītajiem notikumiem.

XX gadsimta 30.gados rabīns un arheologs Nelsons Gliks (Nelson Glueck) pēc tam, kad Jordānijas dienvidos bija atklājis un izpētījis senu vara ieguves vietu, paziņoja, ka atradis teiksmainās ķēniņa Zālamana raktuves. Tomēr vēlāk, pieaugot zinātniskās informācijas apjomam, arheologi Bībeles aprakstus savu atradumu interpretāciju pamatošanā sāka izmantot arvien piesardzīgāk. 1970. un 1980.gados arheologi, veikuši apjomīgus izrakumus senajās vara raktuvēs Jordānijas dienviddaļā, secināja, ka Dzelzs laikmets šeit sācies ne agrāk par VII gs.pmē.

2008.gada pētījumā, kas publicēts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" Levī un viņa kolēģi, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pierādīja, ka vēl vienā senā vara ieguves vietā Khirbat Nahas, kas ir tik milzīga, ka to iespējams saskatīt pat no kosmosa, atrastie artefakti patiešām datējami ar X gs.pmē.

Manuprāt, debates par Fainūnas reģiona vara ieguves vietu datējumu ir beigušās, sacīja Levijs. Mēs veicām vairāk nekā 130 augstas precizitātes radioaktīvā oglekļa analīzes galvenajās reģiona senajās vara raktuvēs, kā arī apkopojām un analizējām cita veida informāciju. Taču, tā kā nav atrasts neviens uzraksts, kurā būtu minēts Zālamana vārds, mēs patiesībā nezinām, kas tajā laikā kontrolēja vara ieguves vietas Jordānijas dienvidos.

Faraona Šešonka I karagājiens

Atšķirībā no Zālamana, par kura pastāvēšanu un vēsturiskumu, kā arī valsts lielumu, ietekmi un bagātībām liecina tikai krietni vēlāk pēc viņa domātā valdīšanas laika (970.-931.g.pmē.) sarakstīti teksti, Šešonks I savas dzīves laikā ir atstājis vairākus uzrakstus, kas vēstī par viņa saistību ar zemēm mūsdienu Jordānijas un Izraēlas teritorijās. Augstāk minētajā Levī 2008.gadā publicētajā pētījumā, izpētot šlagas kaudžu slāņus, tika konstatēts, ka X gs.pmē. Fainūnas reģiona vara ieguves vietās rūpnieciskā darbība tikusi pārtraukta, kas atbilst uz Būbastiešu vārtiem iekalto hieroglifu vēstījumam par Šešonka I karagājienu uz Levantes dienvidiem.

Ja Bībele kā galveno Šešnoka I uzbrukuma mērķi attēlo Jūdejas galvaspilsētu Jeruzālemi ar tās templī sakrātajiem dārgumiem, tad pēc "Antiquity" publicētā, vēsturnieku rekonstruētā Šešnoka I karaspēka gājiena maršruta, ēģiptieši Jeruzālemei, kura, kā norāda izraēliešu arheologs Izraēls Finkelšteins, tolaik, X gs.pmē. II pusē, bija vien maznozīmīgs ciems, pagājuši garām.

Šešonka I ģeopolitiskie mērķi bijuši citi. Galvenokārt viņš vēlējies pakļaut Jordānas un tai piegulošajās ielejās esošās pilsētas, starptautisko tirdzniecības ceļu Šaronas ielejā, kas no Ēģiptes veda uz Mazāziju un Divupi, kā arī vērsies pret vara industrijas centru Fainānas ielejā, uz dienvidiem no Nāves jūras, sagraujot gan tolaik lielāko vara ražošanas vietu Khirbat en-Nahas, gan arī mazāk nozīmīgo Khirbat Hamra Ifdan, tās iekarošanas laikā kādam no rakstvežiem pazaudējot skarabeju ar faraona vārdu.

Atraduma nozīme

Kā jau minēju, nesen atrastais skarabejs ar tajā iegravēto hieroglifu tekstu ir otrais Levantē atrastais epigrāfiskais uzraksts, kas veltīts faraonam Šešonkam I.

Pirmais tika uziets uz lielas, Šešonka I veiksmīgajam karagājienam par godu uzslietās stēlas fragmenta, ko iepriekšējos izrakumos sabērtā gruvešu kaudzē, ierīkojot savu lauka nometni pie slavenās Megidas, 1925.gadā atrada Čikāgas universitātes arheologu ekspedīcija Izraēlā. Tagad Megidas stēla tiek glabāta Jeruzālemes Rokfellera arheoloģijas muzejā.

Lai gan skarabejs netika atrasts attiecīgā laikmeta kultūrslānī, kas varētu dot daudz plašāku informāciju, Eriks Klains, Megidas izrakumu līdzvadītājs un Džordža Vašingtona universitātes antropoloģijas un klasiskā laikmeta profesors, atklājumu raksturoja kā "īpaši sajūsminošu un potenciāli ļoti nozīmīgu." "Atraduma ātrā publicēšana ļaus citiem zinātniekiem, līdzās Megido stēlas fragmentam, ņemt vērā tā eksistenci savos pētījumos," - Klains piebilda. "Ļoti iespējams, ka nākotnē tiks atrasti vēl kādi, ar šo faraonu saistīti priekšmeti, kas varēs papildu izgaismot viņa kampaņas mērķus šajā reģionā," - Klains rezumēja.

Šešonka I skarabeja nozīmi kā izcilu novērtēja arī Torontas (Kanāda) universitātes profesors Timotijs Herisons, kurš ir publicējis daļu no Čikāgas universitātes komandas 1920.gados iegūtā Megidas materiāla. Skarabejs ir „sagādājis svarīgu jaunu liecību par Šešonka I militārajām un politiskajām aktivitātēm Levantes dienvidos žīdu Bībelē aprakstītā vienotās monarhijas perioda beigās," - Herisons teica.

Kaut gan vārds "faraons" Bībelē minēts 240 reizes, tikai nedaudzos gadījumos līdz ar valdnieka titulu ir dots arī īpašvārds, sacīja Levī. Stāsts par ķēniņa Šišaka karagājienu uz Jūdeju tādējādi ir senākais notikumu apraksts Bībelē, kuru apstiprina arī ārpus Bībeles esoši teksti.

Augšējais attēls: Profesors T.Levī seno vara raktuvju un ieguves vietā pie mūsdienu Vara drupu raktuvēm, Fidānas ielejā (wadi Fidan), Fainānas rajonā, Jordānijā. Publicitātes foto.

Avoti:
calit2.net
journal.antiquity.ac.uk
ucsdnews.ucsd.edu
en.wikipedia.org/wiki/Sheshonk_I
en.wikipedia.org/wiki/Bubastis
archaeology.about.com
reshafim.org.il
touregypt.net

Pirmo reizi publicēts 06.10.2014.