Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Oļegs Viedais (912.-922.g.)

Vīkingu izcelsmes Kijevas Krievzemes dibinātājs, Novgorodas kņazs no 879. līdz 912.gadam un pirmais (?) Kijevas kņazs no 912. līdz 922.gadam.

Vārds. Īstā vīkingu vārdā - Algurds Trūvārdsens. Helgi.
Krieviski - Вещий Олег.
Bizantijas grieķi u.c. viņa apdomības un izveicības dēļ uzskatīja to par burvi. Laikabiedri iedēvēja to par „Viedo,” lai gan īsti nav zināms šis iesaukas izcelsmes cēlonis. Nav izslēgts, ka tā vienkārši slāviski pārtulkots varjagu vārds Helgi ("Svētais").

Radniecība. Nav skaidra viņa radniecība ar dinastijas dibinātāju Rjūriku. Kāds ne visai drošs avots apgalvo, ka Oļegs bijis Rjūrika sievas brālis.
Kņaza Īlava Rērihsena (Igora) audzinātājs.

Dzīvesgājums. Pat aptuveni nav zināms Oļega dzimšanas gads. Oļegs ir leģendām apvīts pat vairāk nekā Rjūriks.

Kņazs Novgorodā (879.-912.g.). Novgorodas kņazs no 879.-912.gadam.
Karojis pret ungāriem un hazāriem.
Ap 880.gadu bija patērējis kādu laiku savas varas nostiprināšanai Novgorodā.

Konstantinopoles karagājiens (907.g.). Saskaņā ar tā laika krievu hroniku ("Повесть временных лет") 907.gadā Oļegs Viedais devās uzvarošā karagājienā uz Konstantinopoli pret Bizantijas imperatoru Leonu VI Filozofs (886.-912.g.). Šī hronika stāsta, ka savākta bijusi liela armija - 2000 kuģu (faktiski, burulaivas - ладьи) iebraukuši Bosforā (pa 40 vīriem katrā, t.i. 80 000 vīru kopā) un pa krastu nākusi vēl jātnieku armija. Bizantieši neuzdrīkstējušies iet ar kauju pret krievzemniekiem, tādēļ noslēguši ieeju Zelta Raga līcī ar ķēdēm, bet paši slēpušies aiz pilsētas mūriem. Domājams, slāvi un vīkingi (varjagi) tā arī nebija iemācījušies ieņemt triecienā lielus cietokšņus.
Izlaupījuši Konstantinopoles apkārtni, Oļegs pavēlēja izvilkt laivas krastā, uzlikt uz riteņiem. Tad, sagaidījuši ceļavēju, ripojuši paceltām burām gar aizslēgto Zelta Raga līci. Grieķi jutušies šokēti par neparasto vindsērfingu, tādēļ lūguši mieru. Kņazam atsūtījuši cienastu - vīnu un ēdienu, bet Oļegs, būdams aizdomās, ka cienasts saindēts, neko nav ne ēdis ne dzēris. Tad bizantieši nosprieduši pa īstam mieru lūgt, devuši brangu izpirkumu, kā arī bijuši uz mieru slēgt tirdzniecības līgumu.
Kā uzvaras zīmi Oļegs virs Cargradas vārtiem pienaglojis savu vairogu. Izpirkums bijis tik bagāts, ka no audumiem slāvi pašuvuši kuģiem buras, un hronikā raksta, ka varjagi tās šuvuši pat no zīda.
Kritika. Hronikas parakstītais gan jāvērtē kritiski, jo Oļegam nevarēja būt tik daudzskaitlīgs karaspēks (pamēģiniet pabarot 80 000 izsalkušu veču!), gan arī kuģi pa sauszemi ripot nevarēja - Bizantijā tehnikas attīstība bija daudz būtiskāka, nekā pusmežonīgo vīkingu-slāvu zemēs. Pie tam konstantinpole bija pārdzīvojusi ne tādus aplenkumus vien, un ko tika aplencēji pie pilsētas mūriem netika darījuši! Tāpat arī nekādu vairogu krievi virs vārtiem nenagloja.
Visdrīzāk nav bijis arī paša uzbrukuma Konstantinopolei, jo bizantiešu hronikas par to klusē - iepriekšējās (860.g.) un nākošās (941.g.) "ziemeļu barbaru" parādīšanās ir labi aprakstītas.
Neticību raisa arī izpirkuma apmērs, zīds tomēr bija ārkārtīgi dārgs audums.
Krievu avotos minētas kādas citas hronikas (mēs nezinām tieši kādas!), kas nosaucot tikai 200 laivas, kas varētu būt daudz tuvāk patiesībai.
Krievu hronikas gan pieved piemiera līguma tekstu, kas, domājams, ņemts no vēlākiem dokumentiem.
Tādejādi par šā karagājiena realitāti ir visai pamatotas šaubas. Tomēr iespējams, ka kaut kādu karadarbību pret bizantiešiem Oļegs ir vedis. Cita lieta, ka hronikās stipri pārspīlēti apmēri un  nozīme.

Tirdzniecības līgums (911.g.). Lai nu kā, bet tāds Oļega laikā ar bizantiešiem patiesi noslēgts, pie tam visai izdevīgiem noteikumiem Kijevai. Saglabājusies tikai krievu hronikas versija, tomēr vēsturnieki nešaubās par tā eksistenci - arī bizantiešu avotos tas minēts. Krievu hronika min 14 slāvu delegācijas sūtņu vārdus. Līguma tekstā Oļegs tiek saukts par "lielo krievu kņazu."

Kņazs Kijevā (912.-922.g.). Kā tiešais un acīmredzamais Rjūrika troņa mantinieks, Algurds Trūvārdsens (Oļegs), pašpasludinātais Lādogas kņazs nesteidzoties virzījās uz dienvidiem, kur sagrāba Polocku, Koenugardu (Kijevu) un pārcēla uz turieni savu galvaspilsētu. Pasludināja sevi par lielkņazu, uzlika nodokļus latgaļiem un galindiem.
Saskaņā ar krievu hronikām, Apvienojot Novgorodu ar Kijevu, nogalinājis abus Rjūrika Kijevas karavadoņus vai kņazus Askoldu un Dīru.
921.-922.gados Kijevas rhossu karagājiens uz Kaspijas jūras piekrastēm laupīšanas nolūkos.

Nāve. Miris 922.gadā. Nav īsti zināms kur apglabāts, visdrīzāk Kijevā. 

Saites.
Novgorodas kņazi (862.-1478.g.).
Kijevas kņazi (912.-1321.g.).