Orhans (1326.-1362.g.)
Otomaņu sultāns no 1326. līdz 1362.gadam.
Radniecība. Tēvs – Osmans I, iepriekšējais sultāns un osmaņu dinastijas dibinātājs.
Sieva – Feodora, Bizantijas imperatora Jāņa VI Kantakūzina meita.
Dēli – Suleimans un Murads I, nākamais sultāns.
Dzīvesgājums. Paplašināja tēva atstāto valsti, pievienoja vairākas tjurku kņazistes un pieņēma titulu „gazi sultāns.”
Uzreiz atdeva rīkojumu par sudraba monētu kalšanu.
1331.gadā, turpinot tēva sāktos karus pret Bizantiju, Orhans ieņēma Izniku (Nīkeju), ko pievienoja savai augošajai valstij.
1345.gadā Jānis Kantakūzins, kas arī pretendēja uz troni Konstantinopolē un tam jau bija bāze Trāķijā, aicināja otomaņu turkus palīgā cīņā pret Bizantijas likumīgo imperatoru Jāni V Paleologu. Sultāna Orhana armija šķērsoja Bosforu un pirmo reizi veda karadarbību Austrumeiropā. Ar viņu palīdzību Bizantijas imperatora tronī tika iebīdīts Jānis Kantakūzins kā Jānis IV.
1352.gadā pēc bizantiešu ieteikuma Orhans noslēdza tirdzniecības līgumu ar Dženovu.
1352.gadā Bizantijā atkal sākās pilsoņu karš, dēls Suleimans pārņēma karaspēka komandēšanu un iekaroja Trāķiju.
1357.gadā Orhans uz laiku apturēja karošanu ar Bizantiju dēla Suleimana nāves dēļ. Karš tika atjaunots 1359.gadā un to vadīja otrs Orhana dēls – Murads, kuram izdevās sagrābt Trāķijā divas pilsētas.
1361.gadā pēc ilgstoša aplenkuma Muradam izdevās ieņemt Adrianopoli (Trāķijas administratīvais centrs un otrā svarīgākā Bizantijas pilsēta pēc Konstantinopoles). Pilsētu pārsauca par Edirni un tā kļuva par Osmaņu valsts galvaspilsētu.
Orhans nomira 1362.gadā.
Saites.
Otomaņu turku sultāni.
