Murads I (1362.-1389.g.)
Murad I.
Ottomaņu turku sultāns no 1362 līdz 1389.gadam.
Radniecība. Tēvs – Orhans (iepriekšējais sultāns).
Māte – Feodora, Jāņa Kantakūzina meita.
Brāļis – Suleimans.
Dzīvesgājums. Dzimis 1318. vai 1326.gadā.
1357.gadā tēvs Orhans uz laiku apturēja karošanu ar Bizantiju brāļa Suleimana nāves dēļ. Karš tika atjaunots 1359.gadā un to vadīja Murads - tam izdevās sagrābt Trāķijā divas pilsētas.
1361.gadā pēc ilgstoša aplenkuma Muradam izdevās ieņemt Adrianopoli (Trāķijas administratīvais centrs un otrā svarīgākā Bizantijas pilsēta pēc Konstantinopoles). Pilsētu pārsauca par Edirni un tā kļuva par Osmaņu valsts galvaspilsētu.
Kāpa tronī 1362.gadā.
1363.gadā apspieda sacelšanos Anatolijā un pēc tam atjaunoja karadarbību Eiropā – ielauzās Bulgārijā.
1366.gadā Romas pāvests Urbāns V pasludināja krusta karu pret osmaņu turkiem. Savojas hercogs Amadejs VI drīzumā iekaroja Galiopoles pussalu, bet nespēja to noturēt.
1371.gada septembrī Murads I pie Čirmenes (pie Marices upes) sakāva serbu kņazu Uglieča un Vukašina karaspēkus, līdz ar to paplašinādams turku valdījumus Balkānos.
1376.gadā kopā ar dženoviešiem iejaucās Bizantijas troņa mantošanas procesā – sekmēja Andronika IV Paleologa nonākšanu imperatora tronī. Kā pateicību par to, jaunais imperators atgrieza turku valdījumā Galiopoles pussalu.
1385.gadā ieņēma Serresu, Monastiru un Ohridu, pilsētas, kas ļāva osmaņiem nostiprināties Albānijā. Šai pašā gadā osmaņu turki organizēja vēl vienu iebrukumu Bulgārijā un sagrāba Sofiju.
1386.gadā Murada I karaspēks iekaroja Nišu. Tādejādi Murads I padarīja Serbijas un Bulgārijas kņazus par vasaļiem.
1387.gadā osmaņi sagrāba Saloniķus Grieķijā.
1388.gadā bulgāri, serbi un bosnieši sacēlās pret osmaņu turkiem. Augustā to apvienotie spēki sakāva sultāna Murada I karaspēku pie Pločņikas. Tomēr tas netraucēja turkiem tai pašā gadā ieņēma visu Bulgārijas teritoriju. 1388.gadā turki noslēdza tirdzniecības līgumu ar Venēciju, kas turkiem ļāva konkurēt ar Dženovu par izdevīgu tirdzniecību Vidusjūrā.
1389.gadā Murads I lielas armijas priekšgalā devās cīņā Balkānos pret serbu, bulgāru un bosniešu koalīciju, kurus vadīja serbu kņazs Lāzars Hrebeļjanovičs. Slāvu koalīcijai palīgā bija devušies arī albāņu un valahu spēki. Izšķirošā kauja notika 1389.gada 15.jūnijā Kosovas laukā.
Murads I radīja janičāru karaspēku.
Muradu I 1389.gadānogalināja serbu kareivis Milošs Obiličs jau pašā Kosovas lauka kaujas sākumā, bet sultāna dēls pārņēma kaujas vadību un turki uzvarēja. Šī uzvara nodrošināja turku varu pār visiem Balkāniem.
Murada I nāves vietā tika uzcelta svētnīca (?) un mauzolejs. Sultāna pišļi pārvesti uz Brusu, kur apglabāti mošejā.
Saites.
Osmaņu impērijas sultāni ().
