Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Rubenss, Pīters Pauels (1577.-1640.g.)

Flāmu baroka gleznotājs. Viņu mēdza dēvēt par "gleznotāju karali" un "karaļu gleznotāju."

Dzīvesgājums. Viņš Antverpenē pavadījis visu savu radošo mūžu. Te tiek glabātas arī dažas no viņa gleznām. No mēra mira viņa sieva, kamēr viņš pildīja baznīcas pasūtījumu.

Aplūkojamie objekti.
Antverpenes mākslas muzejs. Te ir visplašākā mākslinieka darbu kolekcija.
Rubenhuis. Māja, kurā mākslinieks dzīvojis. Te ir viņa muzejs un 4 viņa gleznas.

Mūsu mātes katedrāle (Onze Lieve Vrouwekathedraal). Būvēta 1351.gadā. Ar savu 120 m augstumu dominē Vecpilsētas panorāmā. Tajā ir četras altārgleznas, ko Pīters Pauels Rubenss uzgleznoja pēc tam, kad protestanti iznīcināja pilsētas viduslaiku mākslas darbus. Marijas debesbraukšanas skatā atainotā sieviete sarkanajā tērpā ir veltījums gleznotāja sievas piemiņai – pilsētu bija pārņēmis mēris, taču viņa nolēma palikt pilsētā, kamēr vīrs veiks baznīcas pasūtījumu.

Darbi.
„The Apotheosis of King James.” Gleznā attēlota angļu karaļa Džeimsa I uzņemšana debesīs. Tā tapa kā Vaitholas banketa ēkas griestu gleznojuma skice. Gleznas uzmetums tapis laikā, kad Spānijas karalis Filips IV ciemojies Anglijā un viņa svītā kā galma mākslinieks Londonā ieradies arī Rubenss. Gleznu mākslinieks pabeidzis mājās Antverpenē, un 1635.gadā tā ar kuģi nogādāta Anglijā. Kā samaksu Anglijas karalis Kārlis I māksliniekam piešķīris 3000 britu mārciņas (ekvivalents mūsdienu 280 000 britu mārciņām) un smagu zelta ķēdi. Šī glezna ir Anglijai visnozīmīgākais mākslinieka Rubensa darbs. Līdzšinējā īpašnieka vikonta Hamdena mantinieki varētu to pārdot izsolē. Kopš 1981.gada vikonts savas dzīves laikā gleznu aizdevis Lielbritānijas Valsts galerijai, taču viņa pēcteči šo tradīciju turpināt neplāno.

Saites.
Baroks.