Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Raķetes

Liekas, pirmie raķešveida objektus lietojuši Senajā Ķīnā, kas tās izmantoja uguņošanām.

Arī viduslaikos kas tāds šur tur tika lietots, piemēram, Konrāda Hāsa raķetes.

Vācu raķešbūve. 
FAU-2. Hitlera laikā vācu zinātnieki izstrādāja raķeti FAU-2. 1944.gada 8.septembrī II Pasaules kara laikā, sasniedzot 100 km augstumu, Vācija izšāva raķeti FAU-2 uz Parīzi. Tā ir pirmā vēsturiski droši fiksētā cilvēku radītās civilizācijas ielaušanās kosmosā. Nākamajā dienā vācieši sāka apšaudīt Londonu, uz kuru kara laikā tika izšautas 1358 šādas raķetes, kas nogalēja ap 2700 cilvēku.
Raķete V-2. Raķetes V-2 izmēģinājumi sākās jau 30.gados, taču tie nebija veiksmīgi līdz pat 1942.gadam. Tiek runāts, ka šajā laikā Ādolfs Hitlers nav bijis ieinteresēts par tās attīstību, sakot, ka tā ir tikai „artilērijas šāviņš ar lielāku diapazonu un dārgākām izmaksām.” Taču patiesībā to var nodēvēt par pasaulē pirmo vadāmā tāla darbības rādiusa ballistiskā raķete. 1944.gadā vācu zinātnieki bija izstrādājuši pirmo vadāmo tālās distances ballistisko raķeti V2. Tā tika radīta kā atriebības ierocis un bija arī pirmā cilvēka radītā raķete, kas sasniedza kosmosu jeb pārvarēja tā saucamo Kārmāna līniju. Pēc palaišanas tā sešas jūdzes lidoja vertikāli, pēc tam turpināja lokveida kustību, pēc vajadzības atslēdzot degvielas padevi, tā bija nepārtverama, ja vien iepriekš nebija zināms paredzētais mērķis. Maksimālais ātrums - apmēram 6000 km/st., lidojuma augstums - 100 kilometru, tālums - 320 kilometru. Londonas apšaužu laikā V-2 nogalināja apmēram 10 000 cilvēku. 

Otrā Pasaules kara beigās Vācja ar raķetēm apšauda Londonu. Raķete saucas V–2 (izrunā Fau-2) un ir pirmā cilvēku konstruētā ballistiskā raķete. Konstruktoru grupu vada Verners fon Brauns.
V-2 ražošanā tiek izmantoti arī padomju karagūstekņi. Tāpēc galvenais konstruktors Verners fon Brauns, karam tuvojoties beigām, meklē iespēju padoties amerikāņiem.

Tas viņam arī izdodas, un 1945.gada 3.maijā Verners fon Brauns, kopā ar daļu no dokumentiem un daļu konstruktoru grupas nonāk amerikāņu gūstā.
Jau 1945.gada septembrī fon Brauns sāk vadīt tuvās darbības raķešu konstruēšanu ASV armijai.
1956.gadā sāk vadīt ballistiskās raķetes (Jupīters–5) un pavadoņa Explorer konstruktoru grupu.
Kopš 1960.gada – NASA (kosmisko lidojumu centrs) direktors, nesējraķetes „Saturns” un kosmiskā kuģa „Apollo” konstruktors.

Pēc kara beigām tehnoloģija un detaļas kļuva par krievu un amerikāņu laupījumu. Zinātnieki nonāca ASV, bet aprīkojumu konfiscēja PSRS. Uz to pamata krievi un amerikāņi radīja savu raķešbūvi. 

Krievu raķešbūve. Uz Vāciju devās krievu speciālistu grupa iepazīties ar vācu darbu par raķetēm FAU-2. Jau pirmie sekmīgie konfiscēti raķešu FAU-2 starti Staļinu tik ļoti iedvesmoja, ka viņš nolēma dibināt PSRS kosmosa programmu. 1946.gada maijā PSRS pieņēma lēmumu par raķešbūves attīstību.
Apbruņojuma ministrs Dmitrijs Ustinovs izraudzījās Sergeju Koroļovu, lai tas savāktu raķetes no detaļām, kas izvestas no Vācijas. Tad arī izveidoja poligonu Pievolgas stepē Kapustinjaras ciema apkaimē Astrahaņas apgabalā. Starta platformu būvēja gvardes ģenerālis Vasīlijs Vozņuks. 1947.gada jūnijā tika izdota pavēle, 20.augustā šeit ieradās virsnieki un pēc pusotra mēneša platforma bija gatava.
Koroļovs atbrauca uz poligonu 4.oktobrī, 14.oktobrī ar speciālu reisu atveda raķetes. 18.oktobrī, 10.47 tika palaista pirmā raķete. Tā pacēlās 86 km augstumā, nolidoja 274 km. Nokrišanas vietā izveidojās bedre ar 20 m diametrā. Pēc ziņojuma Staļinam visiem izdalīja „trīskāršo” – 300 gramus šnabja. Dažu mēnešu laikā tika veiktas 11 raķešu palaišanas, nākamajā ciklā – vēl 10. Tad trofeju detaļas beidzās. 
Taču jau pēc gada Kapustinjaras poligonā startēja pirmā pašu krievu raķete – R-1. Koroļovs bija uzlabojis vācu variantu. Krievi visai neatlaidīgi turpināja izstrādāt savas raķešu programmas, līdz pēc 10 gadiem tas noveda pie pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7, bet ar tās palīdzību – pie pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa.
N 1. Tā bijusi trijpakāpju nesējraķete, ar kuru krievi vēl 1974.gadā plānojuši nogādāt cilvēku uz Marsa. To atmiņu grāmatā pastāstījis projektā iesaistītais Vladimirs Bugrovs. Taču 1966.gadā esot nomiris Sergejs Koroļovs, un viņa pēcteči nespēja noorganizēt šo misiju. Pēc četriem nesekmīgiem mēģinājumiem komunisti no šī nodoma atteicās.
Pirmo konkrēto soli "kosmiskā militārisma " virzienā veica padomjkrievi, kas 1975.gadā savā bruņojumā iekļāva ZMP notriekt spējīgās raķetes "Ciklons." Šo notikumu varētu uzskatīt par tā saucamo "zvaigžņu karu" aizsākumu.

Amerikāņu raķešbūve. Arī amerikāņi, tāpat kā krievi, kā kara laupījumu ieguva vācu raķešu tehnoloģijas un detaļas, kā arī vācu zinātnieku Verneru fon Braunu - viņš kļuva par galveno ASV raķešu programmas inženieri. Brauns opā ar savu komandu padevās amerikāņiem un strādāja to labā XX gs. 50. un 60.gados. Pēc apmēram 70 raķešu palaišanām amerikāņi zaudēja par tām interesi, 5 gadus vairs neveica izmēģinājumus un rezultātā atpalika no krieviem.

Raķešu vairogi. Izstrādājot tālas darbības raķetes, radās arī vajadzība pēc aizsardzības no tām. Amerikāņi tādu plašas aizsardzības sistēmu ar prezidenta Reigana rīkojumu sāka 1983.gada 23.martā, un tā iemantoja "zvaigžņu karu" nosaukumu. Iesaistīties spiesti bija arī krievi. Apjomīgo programmu gan slēdza pēc 1999.gada tomēr amerikāņi to aizvietoja ar Pretraķešu vairogu sistēmas izstrādi sev un saviem stratēģiskajiem sabiedrotajiem. Krieviem no tiem laikiem vēl darbojas Maskavas pretraķešu vairogs A-135.

Raķešbūve mūsdienās. Pēc vairākkārtējām neveiksmēm beidzot 2015.gada 21.decembrī amerikāņu uzņēmuma Space X daudzkārt izmantojamā nesējraķete Falcon 9 veiksmīgi nolaidās atpakaļ Kanaveralas Raga kosmodromā Floridā. Tas bija vēsturisks notikums kosmosa apguves vēsturē, jo pirmo reizi kādam bija izdevies kontrolēti piezemēt daļu no daudzpakāpju nesējraķetes. 
2015.gada novembrī sekmīgu vertikālo nosēšanās veica amerikāņu uzņēmumā Blue Origin izstrādātā raķete New Shepard. Tā ir visai viegla un sasniedza tikai 100 km augstumu (uzskatāms par supraorbitālu lidojumu), kā arī nesasniedza tādu lidonuma ātrumu kā Falcon 9.
Arī citi ražotāji nesnauž. Piemēram, amerikāņu aviācijas giganta Boeing un militāro tehnoloģiju ražotāja Lockheed Martin kopuzņēmuma United Lounch Alliance konstruktori radījuši divpakāpju nesējraķeti Vulcan. Tā izstrādāta tā, lai tās pirmā posma dārgākā sastāvdaļa - galvenie dzinēji - pēc raķetes nogādāšanas orbītā atdalītos, bet gaisā to notvertu helikopteri.

Saites.
Zvaigžņu kari.