Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Saksavamāna

Saksavamānas klints - „vanaga vieta.”
Saksaiuman - "plēsīgs putns pelēka akmens krāsā" (kečvu val.). Nosaukums radies no tā, ka no augšas raugoties, cietokšņa aprises atgādina milzu putna kontūras.

Senas un varenas pilsētas vai cietokšņa drupas, kas atrodas pie Kuskas pilsētas tagadējā Peru, Andu kalnos vairāk kā 3000 m augstumā.

Vēsture. Visdrīzāk, pilsēta tikusi ierīkota vēl pirmsinku valdīšanas laikā. Megalītisku akmeņu sienas saliktas no daudzskaldņu ārkārtīgi precīzi pieslīpētiem akmeņiem. 

Atrašanās vieta. Peru, Kuskas pilsētas nomalē, būtībā tā ir Kuskas daļa. Tās atrodas kalnu virsotnē un ir 20 m augstas.

Apraksts. Lai gan Saksavamāna tiek saukta par "cietoksni," tā militārā funkcija ir diskutabla.
Saksavamānas klintij, uz kuras atrodas cietoksnis, ir trijstūra forma, kura pamats vērsts uz ZA, bet virsotne slejas 800 pēdu augstumā pār pilsētu. Trijstūra sāni ir aizas, kas cietoksni atdala no pārējās kalnu grēdas. Pašu kalnu nosacīti var iedalīt trīs daļās: pamatne sastāv no gigantiskiem klinšu veidojumiem, kurus kāds pārvērtis pakāpienos un laukumiņos, kā arī izveidojis tajos spraugas, tuneļus un nišas.
Vidējo kalna daļu aizņem vairāku simtu pēdu garšs un plats laukums. Virsotnē saglabājušās apaļu un taisnstūra celtņu drupas, zem kurām iet tuneļi un kanāli, kas veido apbrīnojamu labirintu klints masā. Šo virsotnes daļu no pārējā atdala trīs masīvas zigzaga sienas, kuras stiepjas no vienas malas līdz otrai un ir paralēlas. Katra nākošā ir mazliet augstāka par iepriekšējo,un tās ir veidotas no ciklopiskiem akmeņiem. To kopējais augstums ir 18 m, garums – 500 m. Zemes uzbērumi aiz katras no tām veido terasi. Domā, ka tās kalpoja aizstāvjiem kā brustvēri. Uz tām saglabājušās inku laiku būvju paliekas no tēstiem akmeņiem. Izrakumi un aerofotogrāfija parāda, ka virsotnē bijušas daudz dažādas celtnes, kuras gājušas bojā inku un spāniešu karos. Cietušas nav tikai lielās sienas. Celtņu atliekas noteikti pieder inku kultūrai, un tām nav nekāda sakara ar pazemes tuneļu sistēmu. Tie iet it kā bez jēgas – pēkšņi sākoties un pēkšņi apraujoties. Viens no tiem iet 40 pēdu dziļumā, citi beidzas ar klintīs izcirstiem pakāpieniem. Vēlākie izrakumi atklāja rezervuāru, slūžas zemākas par zemes līmeni, ar kuru palīdzību no rezervuāra varēja nolaist ūdeni. Kanāls no šīm slūžām ved uz Čingane - "labirintu."
Šodien gandrīz vai ir skaidrs, ka šis komplekss kalpojis zelta skalošanai. Ķīmiskais šķidrums tecēja lejā pa Rododero klints aizmugurējo sienu, sakrājoties gludajā rezervuārā. No otras puses tajā ielaida ūdeni. Visbeidzot ūdeni laida caur slūžām un novadīja kanālu labirintā. Iedobumos palika zelts. Taču triju ciklopisko mūru funkcija nav skaidra vēl šodien.

Cita senpilsētas mīkla ir neparastie tuneļi ar mazām trepītēm. Tie ir tik mazi, ka iziet tos būtu grūti pat maziem bērniem. 

Akmeņi. Zemākā no sienām salikta izmantojot 10-20 t smagus akmeņus. Viens no akmeņiem (h=27 pēdas) sver vairāk kā 300 tonnas (citur teikts, ka lielākais cietokšņa akmens ir 360 t smags). Daudzu bloku augstums ir 15 pēdas, bet biezums – no 10-14 pēdām.
Trahīta (graudaina struktūra) akmeņu virsmas ir labi nopulētas un stūri noapaļoti. Rodas iespaids, ka tie ir "uzpūsti" - kā smilšu maisiem, kas salīkuši paši zem sava svara. Tātad tie nav vienkārši bluķi, atrasti tepat netālu, bet gan akmeņkaļu rūpīga darba produkts. Visi akmeņi ir poligonālas formas, tie guļ viens uz otra, dažreiz atdalīti ar plānu akmens plāksni. Akmeņu izmēri savstarpēji saskan ļoti precīzi, starp tiem nevar iebāzt plānu nazi, pat adatu ne. Dažviet pat nevar atrast salaiduma vietu. Akmeņu stils un vecums sakrīt ar daudzām celtnēm pašā Kuskā, tikai pilsētā tie ir krietni mazāki. Java nekur nav izmantota, bet ciklopiskie mūri labi pārcietuši karus un zemestrīces.
Akmeņi tikuši vesti no tālienes, neraugoties uz to lielo svaru. Tuvākās akmenslauztuves ir Mjune 5 ligu (50 jūdžu?) attālumā. Vēl vairāk tas izbrīna, jo indiāņiem nebija līmeņrāžu, metāla instrumentu, vēršu vilktu ratu, ceļu piemērotu transportēšanai, pacelšanas mehānismu. Spāņu garīdznieki vienbalsīgi apgalvoja, ka to var veikt tikai ar velna palīdzību.

Indiāņu leģenda vēsta, ka bijis zināms kāds augs, kura sula darījusi akmeņus mīkstus. Mirkli tos saspiežot kopā varēja iegūt tik precīzu akmeņu savstarpējo atbilstību. Leģendu pierakstīja Hairams Bingems. Pierakstīja, taču nenoticēja.

Aplūkojamie objekti.
Torreons („tornis”) – kompleksa teritorijā uzieta kvadrātu un taisnstūra celtņu grupa, kuras centrā atrodas apaļas celtnes pamati. Pastāv pieņēmums, ka tā varētu būt observatorija. Ja tā, tad tā ir vecākā Dienvidamerikā, iespējams arī Amerikā.

Čingane. ("labirints").

"Dievu altāris" - par šādu objektu Saksavamānā, vai tiešā tās tuvumā, vēsta šveiciešu pētnieks Ē.fon Dēnikens. Interesanti, ka divi tā iespējamie līdzinieki atrodas Ķīnā - Pekinas un Siaņas pilsētās.

Atradumi.
Nogurušais akmens” – atvests no akmenslauztuvēm 15 ligu attālumā aiz Jukajas upes. Tā arī nekad nav ticis iebūvēts sienā. Viens no Inkām, vēloties kļūt slavens, nolēma šo akmeni pārvietot. Vairāk kā 20 000 indiāņu to vilka ar resnām tauvām, akmens kustējās ļoti lēnām. Vienā no nogāzēm turošie neizturēja, akmens vēlās un nogalināja trīs vai četrus tūkstošus indiāņu. Par šo notikumu stāstīts Garsilaso de la Vegas hronikā.

Virakočas vārti” - inžinērijas brīnums. Viena no trijām ejām ciklopiskajos mūros. Apakšējās sienas centrā akmeņi tika sagrupēti tādā veidā, ka veidoja taisnstūra laukumiņu, kas veda līdz 4 pēdu ieejai sienā. Tālāk pakāpieni ved uz terasi starp pirmo un otro sienu, no kuras atveras ieeja otrajā sienā taisnā leņķī uz otro terasi. Te divas atsevišķas ejas ved pie trešās sienas un cauri tai. Hronisti apgalvoja, ka centrālā ieeja (arī abas sānu) noslēdzās ar lieliem akmens blokiem. To kustību mehānismi esot demontēti jau senatnē, taču spraugas un rievas no viņiem var aplūkot arī tagad.

„Ģeometriskās zīmes” kaimiņu plato – kaimiņu plato ir izveidotas zīmes, kurās mēs jēgu neredzam. Tur ir arī vieta, kurā, izskatās, atradies kāds mehānisms.

Gludais akmens” - atrodas virsotnē. Izskatās tā it kā tas būtu saspiests mīkstā stāvoklī kā plastilīns un tad sastindzis, saglabājot gludu un spīdīgu virsmu.

Slidkalniņš” - klints virsotnē, kuru pēc formas bērni izmanto par slidkalniņu.

Labirints” - klints pārkare, kuras dabiskās plaisas mākslīgi paplašinātas, pārvērstas par ejām, mazām istabiņām un nišām ar ģeometriski regulāru formu.

Apkārtnē. 10 jūdzes uz rietumiem ir vieta Pampa de Anta. Šeit klintī izcirsti pakāpieni veido pusmēnesi, tādēļ to sauc par Kuillarimi – Mēness akmeni. 

Saites.
Peru.

Inki.