Skoti atklāj Ameriku
- Detaļas
- Skatīts: 1682
Skotu brīvmūrniekam un templietim Henrijam Sinkleram reiz radās doma peldēt uz austrumiem no Īslandes un Grenlandes, lai atklātu jaunas zemes. Kopā ar venēcieti Antonio Zeno, kurš cēlies no dodžu dzimtas, viņi aprīkoja flotili no 12 kuģiem.1398.gada jūnija sākumā nelielā eskadra izmeta enkuru pie Jaunās Skotijas krastiem. Henrijs Sinklers un daļa ļaužu nolēma pārziemot jaunatklātajā zemē, bet Zeno ar pārējiem atgriezās. Iespējams, ka tad templieši radīja savu slēpni Oukailendā. Par šo ekspedīciju ir zināms pateicoties abu ceļotāju sarakstei.
Vēlāk Henrijs Sinklers atgriezās Eiropā un 1400.g. krita kaujā ar angļu karaļa Henrija IV Skotijā iebrukušo karaspēku.
Angļu iebrukuma draudu dēļ, templieši-masoņi rekrutēja pirmšķirīgus būvniekus un aprīkoja veselu floti ar venēcieti Zeno priekšgalā.
1398.gadā viņš, domājams, devās no Orkneju salām uz Amēriku ar 12 nelieliem un izturīgiem kuģiem un 200 – 300 vīru lielu komandu. Ceļojuma maršruts vedis gar Farēru salām, Īslandi, Grenlandi, Ņūfaundlendu līdz tagadējai Jaunskotijai Kanādā un Jaunanglijai ASV.
1558.gadā venēcietis Nikolo Dzeno publicēja manuskriptu, kurā aprakstīts šis ceļojums, un karti, kas pazīstama kā „Dzeno ziemeļu karte.” No tā izriet, ka nikolo vecvectēvs Antonio Dzeno bijis kapteinis uz Sinklera flagmaņkuģa un aizvedis floti uz Amēriku. Antonio Dzeno sīki apraksta ceļojumu, astoņas dienas ilgušo vētru okeānā un visbeidzot brīdi, kad tika sasniegta zaļojoša zeme. Sinklers un viņa ļaudis vispirms to noturējuši par salu, bet, kad mēģinājuši tai apbraukt apkārt, konstatējuši, ka tā ir liela sauszeme. Viņi nodibināja kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem un tika sirsnīgi uzņemti. Sinklers izlēma tur palikt un no savas apmetnes devās vairākās ekspedīcijās zemes iekšienē un gar krastu dienvidu virzienā. Šo ekspedīciju laikā esot miruši vairāki vīri. Vēl pirms ziemas iestāšanās Antonio ar daļu flotes sūtīts atpakaļ, turpretī Sinklers tur palika vēl gandrīz divus gadus.
Argumenti pret „Dzeno ziemeļu karti.”
1. Šaubas rosina tas, kādēļ Antonio Dzeno piezīmes tika publicētas tikai pēc 150 gadiem?
2. Par šo ceļojumu nav nekādu norāžu Sinkleru klana vēsturē.
3. Ir apšaubāms, ka atklātā zeme bijusi Ziemeļamērika, jo tikpat labi tā varēja būt arī Grenlande.
Argumenti par „Dzeno ziemeļu karti.”
1. Mikmaku indiāņu fenomens. Indiāņu cilts, kas dzīvo Jaunskotijas provincē, un ar kuriem Henrija Sinklera ekspedīcija pavadīja kopā gandrīz divus gadus. Mūsdienu mikmaku indiāņiem ir leģenda par balto skolotāju Gloskapu, kurš senos laikos ieradies pāri jūrai ar „peldošu pilsētu”. Atbraucējs iemācījis tiem virkni noderīgu lietu, kā piemēram – zvejniecību ar tīklu. Leģendai bija paralēles ar Sinklera ceļojumu. Pēc zinātnieku domām Gloskaps bijis visai līdzīgs Henrijam Sinkleram. Zinātniekiem izraisīja interesi mikmaku hieroglifi, kas stipri atgādina senēģiptiešu. Kā šodien zināms, templieši tos pārzināja. Bez tam daudzi mikmaku indiāņu vārdi ir visai līdzīgi Eiropas ziemeļtautu vārdiem, kādus varētu būt lietojuši Sinklera ekspedīcijas ļaudis.
2. Ņūportas tornis. Tas atrodas Jaunskotijas vidienē starp Zelta un Gaspero upēm. Tornis bijis apaļš un stila ziņā atbilst ziemeļu romānikas arhitektūrai. Šodien no tā pāri palicis tikai akmeņu un zemes pakalns. Drupas atrodas privātīpašumā, un pētījumi un izrakumi vēl nav tikuši veikti. Līdz ar to nav zināms arī torņa vecums, taču līdzīgi torņi Skandināvijā un Skotijā celti laikā no 1150. – 1400.gadam.
3. Vestfordas bruņinieks. Atrodas ASV Masačūsetsas pavalstī, netālu no Bostonas pie Vestfordas pilsētiņas ir akmens ar iegravētu bruņinieka tēlu. Ilgu laiku Vestfordas iedzīvotāji akmeni uzskatīja par indiāņu roku darbu, un nepievērsa tam uzmanību.1940.gadā zīmējumu ieraudzīja kāds vīrs vārdā Viljams B.Gudvins, kurš izpētīja to rūpīgāk, it īpaši vairāk cietušās vietas,un izteica pieņēmumu, ka zobens un ctas detaļas varētu būt eiropeiskas izcelsmes.Vēlāk Konektikutas Arheoloģijas biedrības prezidents Frenks Glinns zobena attēlu nosūtīja uz Kembridžas universitātes Arheoloģijas un etnoloģijas muzeju tā vadītājam profesoram T.K.Līsbridžam. Glinns uzskatīja, ka tas varētu būt vikingu ierocis, taču Līsbridžs atzina, ka tieši šāda tipa zobeni bijuši izplatīti 14.gs. un tas esot seno skotu platais zobens. Zobena īpašnieks, iespējams, gājis bojā, jo zobens attēlots pārlauzts. Uz viņa vairoga attēlots Gannu ģērbonis, kas norāda uz piederību Gannu klanam, kuram bija radnieciskas saites ar Sinkleru dzimtu. Bruņinieks tur templiešiem raksturīgu zobenu.
1997.gadā no 5. līdz 7.septembrim Orkneju salās Kērvelā notika pirmais zinātniskais simpozijs par sera Henrija Sinklera ceļojumu uz Amēriku. 17 dažādu nozaru speciālisti diskutēja par savāktajiem pierādījumiem un demonstrēja arī savu pētījumu rezultātus. Lai gan bija nesaskaņas detaļās, kopumā simpozijā tika atzīts ka šāds ceļojums ir noticis.
Apsverot visu augstākminēto, pavisam ticama sāk likties versija, ka slavenā Oukailendas Naudas bedre ir bijusi šīs Sinklera ekspedīcijas mērķis – proti, skoti šo slēptuvi ir uzbūvējuši, lai tur kaut ko noslēptu.
Saites:
Skoti.
