Trelborgas tipa cietokšņi
Apaļi tipveida vīkingu laika cietokšņi Dānijā un Zviedrijā, kuriem līdzinieku nav nekur Eiropā.
Vēsture. Vairums vēsturnieku uzskata, ka tos ap 980.gadu būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis, kādu, iespējams, arī viņa dēls Svens Dakšubārda.
Vēsturnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka Trelborgas tipa cietokšņi bijušas bāzes nometnes, kuras Svens Dakšubārda izmantojis uzbrukumiem Anglijai XI gs. sākumā. 1013.gadā kronētais (proklamētais) Svens, kā zināms bija pirmais no Anglijas dāņu karaļiem - jellingu jeb knutīdu dinastijas.
Izpēte. Nosaukums "Trelborga" šī tipa vīkingu nocietinājumu apzīmēšanai zinātniskajā literatūrā ieviesās pēc tam, kad Trelborgā pie Slagelses laikā no 1936. līdz 1941.gadam tika arheoloģiski izpētīts pirmais un vizuāli pats iespaidīgākais no šiem cietokšņiem.
Tā kā apļveida cietokšņi bija celti no baļķiem, tad tos vaēja precīzi datēt dendroloģiski. Koki Trelborgas cietoksnim bija cirsti 980.gada rudenī un visdrīzāk 981. vai 982.gadā tika uzbūvēts cietoksnis. Līdzīgi datējumi tika iegūti arī citiem cietokšņiem, izņemot Skones Borgebiju, kas celts ap 1000.gadu, kad Dānijā jau valdīja Haralda Zilzobja dēls Svens Dakšubārda.
Apraksts. Visi šie cietokšņi ir ģeometriski vienādi, pareizā aplī būvēti vaļņu un grāvju norobežoti nocietinājumi ar četriem vārtiem, kas novietoti precīzi katrs savā debesu pusē un četrdaļīgu iekšējo pagalmu, kurā atradušās lielas, plānā kvadrātveida ēkas. Tiek uzskatīts, ka šie nocietinājumi veidoti pēc viena cilvēka izstrādāta plāna un to iekārtojumā kā mērvienība izmantota romiešu pēda. Romiešu ietekme vērojama arī praksē sauso grāvju dibenus papildu nostiprināt ar noasinātu mietu žogu.
Pašreiz tādi cietokšņi uzieti pieci kopskaitā, visi tikai Dānijas teritorijā. Nosaukms ņemts no pirmā cietokšņa pie Trelborgas pilsētas.
- Trelborgas cietoksnis.
- Borgebijas cietoksnis. Skonē.
- Firkatas cietoksnis. Laikam atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā.
- Agersborgas cietoksnis. Laikam atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā.
- Vallo cietoksnis. Zēlandē.
Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.
Otrs Trelborgas cietoksnis atrodas Zviedrijā, Skones Trelborgā.
Dēnikena hipotēze. Šveiciešu alternatīvais vēsturnieks un PALEO-seti teorijas piekritējs Ēriks fon Dēnikens atklājis, ka trīs no apaļajiem dāņu cietokšņiem - Trelborgas, Firkatas un Agersborgas, ģeogrāfiski atrodas uz vienas līnijas, kuru pagarinot, varot nonākt Delfos. Pēc Dēnikena uzskatiem šāda sakritība nav nejauša - tā liecina, ka Trelborgas bijušas ārpuszemes civilizāciju lidaparātu aerodromi.
Saites.
Haralds Zilzobis (~940.-pirms 985.g.).
Vīkingu laikmets (?-1066.g.).
