Trdats III (293.-330.g.)
Trdat - "Tīra radītais."
Lielās Armēnijas Aršacīdu dinastijas ķēniņš no 293. līdz 330.gadam.
Radniecība. Tēvs - Hosrovs I Lielais.
/___.jpg "Armēnijas ķēniņš Trdats III")
Dzīvesgājums. Pēc tēva Hosrova I Lielā nogalināšanas sasanīdu Persija sagrāba savā varā Armēniju.
Jaunība Romā. Vienīgais nogalinātā ķēniņa radinieks, kas varēja pretendēt uz Armēnijas troni, bija Trdats III. Viņš tika izvests uz Romu, skolots un audzināts romiešu galmā, zināja svešvalodas, bija izglītots kaujas mākslā un uzskatīja kristiešus par politiski bīstamu spēku. Tāpat viņš arī kļuva par pārliecinātu pagānu laikā, kad Romā valdīja reakcija pret kristietību. Prefekts kopš 287.g.
Cīņa pret sasanīdu Persiju. Sasniedzis pilngadību, 287.gadā Trdats III tika nozīmēts no Diokletiāna par romiešu leģiona komandieri un padzina sasanīdus no Armēnijas. Cīņā pret sasanīdu Persiju orientējās uz Romas impēriju, savienībā ar kuru 297.gadā sakāva irāņu karaspēku un nodrošināja Lielās Armēnijas neatkarību no Persijas.
Trdats III un kristietība. Pa ceļam uz Armēniju topošais ķēniņš sastapa Grigoru Apgaismotāju - nākamo Armēnijas kristianizētāju, kas noslēpa ķēniņam savu izcelsmi - kā nekā viņš bija ķēniņa tēva slepkavas dēls. Trdats III Grigoru uzaicināja uz savu pili.
Armēņu vēsturnieki apgalvo, ka pagānu rituāla laikā Erīzā Trdats III pavēlējis Grigoram ziedot vainagu dieves Anaītas statujai. Tomēr Grigors atteicies to darīt, paziņodams, ka ir kristietis. Saniknotais Trdats III, uzzinājis arī par Grigora izcelsmi (Anaka dēls, kas nogalinājis Trdata III tēvu Hosrovu), pavēlēja ieslodzīt Grigoru Artašatas "dziļajā bedrē" (Horvirapā). Te viņš mokās un vientulībā pavadījis 13 gadu.
Pēc tam, kad Trdats III nogalināja svētos Ripsīmu un Gajānu, kas sludināja Armēnijā kristietību, armēņu ķēniņš pazaudējis prātu. Tikai pēc savas māsas Hosrovaduhtas lūguma viņš izsauca pie sevis Grigoru. Māsa bija redzējusi sapni, ka ķēniņa veselība būs glābta tikai tad, ja ķēniņš pakļausies Grigoram.
Trdats III satika Grigoru Vagaršapatā (Zvartnocā? vai tomēr Ečmiadzinā?) un lūdza viņam grēku piedošanu, pieņēma kristietību un tiešām esot palicis vesels. Tieši ar šo notikumu iezīmējās Armēnijas kristianizācija 301.gadā.
Pieņēmis kristietību, ķēniņš ar pavēli piešķīra Grigoram tiesības kristīt visu armēņu tautu. Cenšoties nostiprināt savu varu, 301.gadā kopā ar armēņu aristokrātiju pieņēma kristietību, kas no tā laika kļuva par valsts relģiju. Baznīcai tika nodoti lieli zemes īpašumi, bet garīdzniecība tiesībās tika pielīdzināta priviliģētai kārtai (azatiem).
301.gadā Trdats III ieviesa kristietību Armēnijā kā valsts reliģiju, tādējādi padarīdams Armēniju par pirmo kristīgo valsti pasaulē.
Trdata III nāve. Varas centralizācija, kristietības pieņemšana un pretirāniskā orientācija izraisīja pretestību no daļas naharāru, kas nogalināja Trdatu III. Tomēr kristietības pieņemšana nākamajā vēsturē izšķīra armēņu ķēniņu dinastiju no persiešiem, un noteica armēņu turpmāko vēsturisko ceļu uz jaunās ticības pamata.
