Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tots

Texuti – „tas, kurš līdzsvaro.”
Džehuti.
Epitets - „Laika valdnieks.”

Senēgiptiešu mitoloģijā gudrības un skaitīšanas un rakstīt mākas dievs. Tots senajā Ēģiptē bija viens no populārākajiem dieviem. Svētais dzīvnieks bija paviāns, kā arī putns ibiss par kura nogalināšanu draudēja nāvessods.

Sinonīmi un analogi. Mēs vairāk to pazīstam ar vārdu Tots. Šumeru variantā Ningišzida („dzīvības koka valdnieks”) vai Ninurta. GrieķiemHermejs, feniķiešiem – Kotar-i-Hasiss, iespējams šumeriem – Haija. Bībeliskais Ēnohs. Romiešu prototips – Merkurs. Grieķu Hermejs Trismegists („Trijtik Cēlais”) kļuvis par pastāvīgu personāžu grieķu mitoloģijā. Arī arābu mitoloģijā tika uzsatīts par viedo un gaišreģi.

Raksturojums. Senēģiptiešu Mēness dievs. Attēlo kā ibisu, cilvēku ar ibisa galvu, vai retāk kā babuīnu un babuīnu ar cilvēka ķermeni. Rakstības, zināšanu, oratora mākslas un maģijas dievs. Dievišķais pavadonis uz Mirušo valstību. Tiesāja mirstīgos līdzsvarojot svarus, taisīja un pierakstīja spriedumus. Tota kultūras centrs atradās Hemenā (vēlākā Hermopole), kurā atrasta lielākā apbedīšanas tekstu daļa. Tots radīja Ēģiptes kultūru, ēģiptiešu hieroglifus.
Tots mācēja atdzīvināt mirušos un tēva Enki simbols no divām savijušām čūskām kļuva par viņējo. Tā viņš atdzīvināja sadalīto Ozīrisu un noindēto Horu. Tots tika uzskatīts par dievu – radītāju. Pasauli tas radīja ar savas balss skaņām, pasakot tikai vienu vienīgu maģisku vārdu.
Tots mērīja laiku, sadalīja to 12 mēnešos un pirmajam piešķīra savu vārdu, Zodiaks esot viņa izgudrojums. Viņš arī diennakti sadalījis 12 st.
Jau dinastiskā perioda sākumā Tota kults pastāvēja. Tāpat šis dievs tika godāts visu Ēģiptes valsts pastāvēšanas laiku.
Bieži kopā ar Ozīrisu attēlo debesu tiesas zālē. Iesākumā Tots ir tikai rakstvedis, bet Ozīriss augstākais tiesnesis. Vēlāk – Jaunās valsts attēlos viņi mainās lomām.

Radniecība. Tēvs - Ra (citur – Hnemu vai Ptahs). Zaharijs Sitčins grāmatā „Cilvēku un dievu kari” izsaka pieņēmumu, ka Tots bija Enki dēls. Enki ir (tā laikam uzskata Sitčins) tas pats ēģiptiešu Ptahs.
Brāļi Marduks/Ra (pēc Sitčina), Nērgals, Gibils un Dumuzs. Iespējams, viņa brālis bija Ozīriss, jo dažos tekstos tā teikts. Citos tekstos viņi abi aprakstīti kā viens vesels.
Sieva bija taisnības dieviete Māta. 

Biogrāfija. Vissenākajos ēģiptiešu mītos teikts, ka Tots dzimis no Seta galvas pēc tam, kad tas nejauši norijis Hora sēklu. Tādējādi Tots iemiesoja sevī abu – Seta un Hora pretešķības, jo Hors simbolizēja kārtību un taisnīgumu, bet Sets – haosu un naidu. Senās valsts laikā pārsvaru ņēma Tota postošā iedaba. Tad viņu parasti sauca par slepkavību pavēlnieku, kas sagrāva neskaitāmus Āzijas ķēniņu karapulkus un savus ienaidniekus satrieca pīšļos.
Tuvojoties Jaunās valsts laikiem, Tots tiek attēlots jau ne kā ļauns tēls, bet gan zinātnes un kultūras radītājs. Tieši tādu lomu viņam piedēvē Platons savos dialogos.
Viņa valdīšana uz Zemes ilgusi 3226 gadus. Kad brālis Marduks/Ra padzina viņu no Ēģiptes, pārcēlās kopā ar olmekiem uz Centrālameriku, kur dibināja civilizāciju 3113.gadā pmē.
Kāda leģenda vēsta, ka Tots ieradies no debesīm. Cita leģenda vēsta, ka Tots dzīvojis zemē, kurā bijuši divi vulkāni. Notikusi katastrofa, vulkāni atdzīvojušies un debesis aptumšojušās. Tots pametis savu dzimteni īsi pirms katastrofas. Ar dievu palīdzību Tots un viņa ļaudis, šķērsojot jūru uz austrumiem, nonāca Ēģiptes zemē. Tots bija ļoti izglītota persona. Viņš cilvēkiem mācīja valodu, rakstību, lasītprasmi un matemātiku. Tots bija arī alķīmijas zinātnes radītājs. Alķīmijas formulas ierakstījis smaragda plāksnītē. Trīspadsmit teikumi tika ierakstīti slepenrakstā. Kad Totu apbedīja, smaragda plāksnīti apraka līdz ar viņu. Stāsta, ka smaragda plāksnīti esot izracis Maķedonijas Aleksandrs un pateicoties tās spēkam esot iekarojis teju vai visu pasauli, taču, nespēdams tikt galā ar sevi, beigu beigās cietis sakāvi. Cita versija vēsta, ka smaragda plāksnīti izrakuši arābu gudrie. Tāpat viņam bija milzīgas zināšanas astronomijā un astroloģijā. Tots izveidoja kalendāru: viņš sadalīja laiku gados un mēnešos. Lai arī Tots nebija ēģiptietis un, iespējams, nācis no Mū zemes vai Atlantīdas salas, tomēr priesteru aprindās viņš tika uzskatīts par dievišķu.
Kādā senēģiptiešu tekstā rakstīts, ka Tots pirms 7726 gadiem bija Ēģiptes valdnieks. Ar Totu sākās otrā dievu dinastija, kas valdīja Ēģiptē tikai 1570 gadu.
Viduslaiku arābu vēsturnieki Totam, kas šo vēsturnieku darbos tiek saukts par pirmsplūdu ķēniņu Sauridu, piedēvēja pat Lielās piramīdas celtniecību. Piemēram viduslaiku arābu ģeogrāfs un vēsturnieks Takīad Dilns Ahmads ben Alī ben Abdal Kadīben Muhamadsal Makrizi (1364.- 1442.g. [Cik garš vārds! Kurš gan spēj to iegaumēt?!! ] ) enciklopēdiskajā darbā „Hitat” rakstīja, ka Saurids esot bijis „Hermejs ( tā Hellēnisma laikā tika dēvēts arī Tots, respektīvi identificēts ar to ), ko arābi sauc Idrisa vārdā.” Dievs esot pats personīgi Sauridam-Hermejam-Totam nodevis zvaigžņu zināšanas un brīdinājis par katastrofu. Tāpēc Saurids-Hermejs-Tots uzcēlis piramīdas, lai saglabātu pirmsplūdu civilizācijas zinātņu gudrības tiem, kas būs izdzīvojuši pasaules plūdos. "Hitat” 33.nodaļā teikts: „Ir cilvēki, kas saka: „Pirmais Hermejs, kurš savā „trīskāršumā” tika saukts par pravieti, ķēniņu un gudro, viņš ir tas, kuru ebreji sauc Ēnohs, Ādama dēla Šēta dēla Enoša dēla Kanaāna dēla Mahalalēla dēla Jareda dēls - lai svētība nāk pār viņu -, un tas ir Idrīss. Viņš lasīja zvaigznēs, ka nākšot grēku plūdi. Tad viņš lika būvēt piramīdas un paslēpt tajās dārgumus, zinātnieku rakstus un visu, par ko viņš uztraucās, ka tas varētu iet bojā vai pazust, lai pasargātu un saglabātu šīs lietas.”
To pašu rakstīja arī senēgiptiešu vēsturnieks un priesteris Manetons ( 3.gs.pmē. ). Viņš minēja tekstus, kuri saturēja svarīgas zināšanas un, kurus, katastrofai tuvojoties, svētajā valodā pierakstīja gudrais Tots. Pēc plūdiem viņš šos tekstus pārtulkoja un... pierakstīja ar hieroglifiem.
Dažos literatūras avotos tiek minēts arī tas, ka Tots esot licis Gīzas plato izcirst sfinksas statuju ( piemēram D. Melhisideks ).
Drunvalo Melhisedeks grāmatā „Senais dzīvības zieda noslēpums” raksta: „...Lielās [ Heopsa ] piramīdas virsotnē ir plakana virsma, kuras laukums ir aptuveni 24 kvadrātpēdas ( ap 7.3 kvm ). Šī plakanā virsma patiesi ir nosēšanās laukums pavisam īpašam kuģim, kas eksistē uz Zemes.
...Pēc Tota vārdiem aptuveni jūdzes dziļumā zem Sfinksas ir liela telpa ar plakanu grīdu un griestiem. Šajā telpā atrodas pats senākais mākslīgi radītais objekts - senāks par jebkuru citu objektu. Šā objekta lielums ir divi pilsētas kvartāli, tas ir ieapaļš, tam ir diska forma ar plakanu augšu un apakšu ( reāls „šķīvja”’ apraksts! ). Tā neparastums slēpjas faktā, ka tā apvalka biezums ir tikai 3 līdz 5 atomi. Uz augšējās un uz apakšējās virsmas ir noteikts ornaments.
...Tas ir kuģis, bet tam nav redzamu dzinēju. To iedarbina domas un jūtas. Šis kuģis ir tieši saistīts ar Zemes Garu un ir Zemes aizstāvis.
....Zemi savā kontrolē cenšas pārņemt ārpuszemes civilizācijas. Tas ir noticis miljoniem reižu un notiek vēl arvien. To vienkārši sauc par gaismas un tumsas cīņu. Katru reizi, kad iekarošana šķiet neizbēgama, vienmēr atrodas viens ļoti tīrs cilvēks, kurš spēj pacelties nākamajā apziņas līmenī, atrod kuģi un paceļ to gaisā. Šim cilvēkam tad tiek dots milzīgs spēks, un viss, ko viņš domā vai jūt, kļūst par realitāti. Lūk, kā šis Kuģis pilda karakuģa lomu. Tas ļauj mūsu evolūcijas procesam norisēt bez iejaukšanās un ietekmes no ārienes.
Kad parādījās pirmās pazīmes, ka poli nobīdīsies, Tots, Ra un Araragats atgriezās pie Sfinksas un pacēla karakuģi gaisā. Viss, ko vajadzēja izdarīt - pacelt molekulu līmeni tikai par vienu virsotni augstāk, nekā tas ir uz Zemes. Tas viņiem un kuģim deva iespēju iziet cauri Zemei un pacelties debesīs. Viņi paņēma uz kuģa 1600 Svēto Skolotāju no Lemūrijas un Atlantīdas. Cilvēki uz šī kuģa nebija tikai pasažieri, viņi izveidoja grupas Mer- Ka–Ba, kas aptvēra kuģi ar ļoti plašu lauku, kuram bija lidojoša šķīvīša forma... Pēc tam viņi nolaidās Lielās [ Heopsa ] piramīdas virsotnē... un tad sākās polu nobīde, un visa dzīvība uz planētas iegāja Lielajā Tukšumā - trīsarpus dienas valdīja absolūta tumsa, kas aprakstīta daudzu tautu mītos.
....Pēc trīsarpus tumsas dienām Ra un aptuveni trešā daļa cilvēku, kas bija Lielās piramīdas virsotnē, pa tuneli nokāpa uz telpu, kas atradās piramīdas divu trešdaļu augstumā, un no turienes devās uz pilsētu ( vai templi ) dziļi zemē zem piramīdas. Šī pazemes pilsēta bija saplānota tā, lai tajā varētu ietilpt 10 000 cilvēku, tāpēc tiem 533, kas tur nokāpa, vietas bija pilnīgi pietiekami.
Atlikušie 1067 ( vai aptuveni tik ) Svētie Skolotāji ar karakuģi uzlidoja debesīs, devās uz to vietu, kuru tagad sauc par Tititakas ezeru un nolaidās uz Saules salas. Šeit izsēdās Tots un kopā ar viņu aptuveni trešā daļa atlidojušo.
Pēc tam kuģis atkal pacēlās gaisā un devās uz Himalajiem, kur izsēdās Araragats ar atlikušo trešdaļu cilvēku.
Tomēr uz kuģa palika vēl septiņi cilvēki, kuri atgriezās pie Sfinksas un novietoja kuģi atpakaļ telpā, kur tas bija glabājies.”
Tātad Totam piederēja lidaparāts. Ne velti Tots senajos ēģiptiešu tekstos saukts par „saules barkas stūrmani’’. Acīmredzot Tots bija lietpratējs tehnikas jomā. Piemēram mītā par Saules Aci, kas bija ”nokļuvusi svešumā” Tots saremontēja Saules Aci un nogādāja to atpakaļ Ēģiptē. „Mirušo grāmatā” minēti Tota vārdi: „Redziet, ar spēku es nokļūstu pie saules diska (...).”
Viņš darbojās Ozīrisa mītu ciklā. Viņš bija Ozīrisa aizstāvis un labvēlis. Viņš palīdzēja dievietei Izīdai atdzīvināt čūskas sadzelto Horu. Valdnieku mīti vēsta, ka Tots pārtrauca Hora divkauju ar Setu un pierakstīja, ka Hors ir Ēģiptes valdnieks. Tots izdziedēja, tas ir salaboja „ugunīgo Hora Aci”. To viņš paveica ar aprēķinu un „magijas” formulu palīdzību.

Teoloģija. Tots bija daudzfunkcionāls dievs. Viņu pielūdza kā astrālu mēness dievu. Tota funkcija bija sadalīt laiku gados un mēnešos. Senēģiptiešu kalendārā gada beigās Totam tika veltītas piecas papildu dienas. Seno ēģiptiešu mitoloģijā Tots bija kultūrvaronis, kas izgudroja rakstību, iemācīja cilvēkiem rakstīt un skaitīt. Viņa aizbildniecībā atradās rakstveži un arhīvi. Senie ēģiptieši mēdza teikt, ka Tots „prot visas valodas”. Hellēnisma laikmetā Totam tika piedēvēti dažādi liturģiski un maģiski teksti, kurus kā mirušajam labvēlīgu maģisku līdzekli ievietoja kapenēs. Ticēja, ka Tots pieraksta cilvēka dzimšanas un nāves dienu. Viņš ir arī enneādes rakstvedis, kurš piedalās mirušo tiesā un pieraksta mirušā sirds svēršanas rezultātu un dod rīkojumu mirušo mumificēt. Tā uzskatīja senie ēģiptieši.

Vēsture. Sākotnēji Tota kulta centrs atradās Hermopolē. III gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Tota kults kļuva populārs visā senajā Ēģiptē.
Grieķu-romiešu periodā Totu identificēja ar sengrieķu dievu Hermeju un romiešu dievu Merkuru. Šā laika reliģiski mitoloģiskajā literatūrā Tots tiek dēvēts par „Trimegistu” - „Trijkārt diženo”. Šeit viņš tiek aprakstīts kā visvarens dievs demiurgs.
Nūbijā (tagadējā Sudānā) vietējo valdnieku epitetos bieži atkārtojās formulas „saprātīgs kā Tots,” „tas, kurš saprot visas runas kā Tots.”

Darbi.
1. Tots apveltīja ar zināšanām arī īpaši apdāvinātus cilvēkus. Runā, ka viņš pierakstījis savu slepeno zināšanu pamatus uz 36 535 rakstu ruļļiem un noslēpis tos izkaisīti pa visu zemi, lai tikai cienījami ļaudis spētu tos atrast.
2. Viņam piedēvēja šausmīgas maģiskas grāmatas autorību, kura bija Hermopoles priesteru okulto uzskatu pamatā.
3. „Mirušo grāmatas” veselas nodaļas.
4. „Asklēpijs” – traktāts.
5. „Hermētiskais korpuss” – traktāts.

Avoti.
1. „Maģiskais papiruss 500” – apraksts Totu kā milzīgu paviānu: „Esi sveicināts, paviān, 7 elkoņu augumā, kura acs ir no zelta un kura lūpa ir no uguns, un visi viņa vārdi no karstuma.”
2. Faraona Merenptaha memoriālā plāksne Hermopolises Amona templī – arī apraksta kā milzīgu paviānu: „Es nākšu tavā ( faraona ) priekšā liela balta paviāna tēlā”.
3. Faraona Nahtnebofa laika memoriāla plaksne – tajā Tots tiek aprakstīts vēl kā divreiz vai trīsreiz lielāks, domājams, tas ir pārspīlējums.
4. V, VI un VII dinastiju Piramīdu teksti – raksta, ka Tots griezis galvas un rāvis ārā sirdis dzīviem cilvēkiem.
5. Ēģiptiešu mirušo grāmata – tajā Tots nosaukts par „slepeno zināšanu glabātāju,” parādījies tas no „mirdzoša zelta akmeņa” vai „noslēpumainas olas.” 136.nodaļā aprakstīts Tota debesu lidojums.
6. Abul Faraga „Dinastiju vēsture” – sarakstīta XIII gs., te viņu sauc par „Bābeles Hermesu.” Pēc Lielajiem plūdiem Tots neilgi dzīvojis „haldiešu pilsētā Kallubā.” Viņš pirmais pēc Nimroda bijis tas, kurš atkal uzbūvējis Bābeli.
7. Rakstvedis Al Bitrugi – dzīvoja XII gs. un arī vēstīja par „Bābeles Hermesu.” 
8. „Fedrs” un „Fīlebs” – dialogi, kuros stāstīts par dievu vai dievcilvēku Tevtu (būtībā Totu) Ēģiptē, kurš deva cilvēkiem un faraoniem rakstību, matemātiku un astronomiju.

Tota-Hermeja mācība. Tota sarakstītās grāmatas (iespējams, ka tās daļēji ir viltotas) ietekmēja dažādas reliģiozi filozofiskas mācības. Aleksandrijas Klements (II-III gs. ) minēja, ka Tots-Hermejs uzrakstījis 42 svētas grāmatas. Tās bija veltītas dažādiem filozofijas un maģijas jautājumiem. Tāpēc tās bija slepenas.
Nobeigumā Tota vārdi: „Viss izplatījums ir kosmosa grāmata, rokraksts, milzīgs papirusa rullis, ko radījuši dievi. Centieties izlasīt jūsu priekšā atritināto grāmatu un saprast dievu atklāsmi.” Tas ir novēlējums, kura adresāti esam mēs. 

Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.