Tulunīdu dinastija (868.-905.g.)
Abasīdu izcelsmes arābu ķēniņu dinastija Ēģiptē, tās dibinātājs - Ēģiptes abasīdu vietvaldis Ahmeds ibn Tuluns.
Tulunīdu laikā Ēģipte bija faktiski neatkarīga no abasīdu Arābu kalifāta. Par viņu galvaspilsētu kļuva IX gs. dibinātā Katana pie Fustatas pilsētas.
Mazliet samazināja nodokļus, tā veicinādami saimniecisko rosību Ēģiptē. Virknē kauju uzvarēja bizantiešus. 878.gadā pakļāva Sīriju.
903.gadā tulunīdus sakāva karmati. Arī tulunīdu cīņa ar Ēģiptes militāro aristokrātiju vājināja viņu varu un tos 905.gadā iekaroja abasīdi. Pēdējo tulunīdu ķēniņu Šeibanu un viņa ģimenes locekļus aizveda gūstā uz Bagdādi.
Ahmeds ibn Tuluns (868.-?).
Radniecība. Cēlies no Vidusāzijas.
Dzīvesgājums. Bija abasīdu vietvaldis Ēģiptē. Atteicās maksāt provinces meslus Bagdādes kalifa kasē, kļuva neatkarīgs no tā. PĒc tam savu varu izplatīja arī uz Sīriju.
Virknē kauju uzvarēja bizantiešus.
Tuluna valdīšanas laikā Ēģiptē attīstījās feodālās attiecības, attīstījās amatniecība un tika celtas pilsētas.
878.gadā pakļāva Sīriju.
Humaraveihs (sekoja aiz Tuluna).
Biogrāfija. Virknē kauju uzvarēja bizantiešus.
Šeibans (?-905.g.).
Biogrāfija. 905.gadā to sakāva un Ēģipti iekaroja abasīdi, kas Šeibanu un viņa ģimenes locekļus aizveda gūstā uz Bagdādi. Krievu enciklopēdijā tiek rakstīts, ka sakautais ķēniņš bijis 4. no Tulunīdu dinastijas - Haruns.
Saites.
Arābu kalifāts.
Ēģipte.
