Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tibetieši

Pašnosaukums - bodpa.

Tibetas pamatiedzīvotāji un dažu apkārtējo rajonu - Sičuanas, Cinhajas, Gansu un Junnanas, iedzīvotāji.

Skaits. 4 000 000 (1975.g.).

Saglabājies cilču iedalījums: lielās ciltis - amdovi, panaki, goloki, kambi, horbi.
Ar tibetiešiem saplūst arī tiem tuvu radniecīgie sifani un dzjažuni. 

Tibetas ģeoloģija. Pims 40 miljoniem gadu Himalaji esot bijuši okeāns. Tibetas plato taislaikos bijui mitra un lekna zemiene.

Vēsture. Tibetiešu priekšteči bija senās cjanu ciltis, kas vēsturiskajos avotos minētas sākot ar II g.tk.vidu pmē. Tibetiešu ciltis (tanguti), kas dzīvoja uz ZA no tagadējās Tibetas, izveidoja feodālo Sisjas valsti (X-XIII gs.).
Pirmvēsture. Senajā tibetiešu grāmatā Gjeļrap tiek minēti 27 valdnieku vārdi. Septiņi no viņiem nolaidušies uz Zemes pa noslēpumainām Debesu kāpnēm.
Tibetiešu senās reliģijas - bon tradīcijā ir stāstīts, ka viena no pirmajām tautām Tibetas zemē bijuši Mu zemes iedzīvotāji. Pēc vēsturnieks Norbu(?) ziņām Tibetā dzīvojusi pamattauta Se. Tad ieradies kāds svešinieks vārdā Šenrabs Mivoče (1917.-???g.pmē.), kas apvienojis vietējos ticējumus bon kultā. Šis Mivoče esot piederējis pie pirmās no 5 ienācēju tautām - Ra, Dru, Tong, Dong un Mu.
Visas šīs sentautas (5 ienācējas + pamattauta Se) ieguvušas simbolisku attēlu Tibetas karogā - katrai tautai atbilst divi stari (sarkanais un zilais), kas kopumā ir 12. Uzlēcošā saule simbolizē virzienu, no kurienes tās nākušas - austreņus.
Mivoči tauta sevi sauca par Mu un tika uzskatīti par "debesu dievību senā klase" (pēc Norbu).
Tibetas valsts. Pirmais tibetiešu ķēniņš bijis kāds Njatri Tsenpo.
Budisma ienākšana (VII gs.sākums). Budisms Tibetā ienāca VII gs. sākumā un saplūda ar vietējiem bon reliģiskajiem priekšstatiem, veidodams politeisku sintēzi.
Mongoļu iebrukums. Tas notika XIII gs., kad mongoļi okpēja arī blakus esošo Ķīnu un nodibināja Juaņu dinastiju. Mongoļi iecēla arī pirmo dalailamu un iedibināja dalailamas institūciju vispār.
Britu iebrukums.
Tibetas neatkarība. 1912.gadā Ķīnā sabruka Ciņu dnastija un sākās haoss. Tibetieši to izmantoja un 1913.gadā pasludināja neatkarību. Šai laikā Tibetā bija teokrātiska feodālās dzimtbūšanas sabiedrība.
Tibetas okupācija. Ķīniešu oficiālais uzskats ir tāds, ka Tibeta ir ķīniešu zeme jau no aizlaikiem. Ķīniešu un tibetiešu konflikts pastiprinājās jau 1949.gadā, kad Ķīnā pie varas nāca komunisti. Tibetu Ķīnas armija okupēja 1950.gadā. Tibetiešu valdība bija spiesta parakstīt "17 punktu līgumu." Tajā tibetieši "piekrita" atgriezties Ķīnas lielajā saimē un samierinājās ar ķīniešu karaspēka izvietošanu valstī.
1959.gada sacelšanās. Sacelšanās tika apspiesta. Dalailama aizbēga uz Indiju, kur organizēja Trimdas valdību. 1959.gada 28.martā Ķīnas KP paziņoja par Tibetas valdības likvidēšanu. ASV specdienesti sākumā atbalstīja tibetiešu partizāņu kustību, taču vēlāk to pārtrauca, jo ASV uzlaboja attiecības ar Ķīnu. Nemieros gāja bojā vairāk kā 80 000 tibetiešu.
Tibetas kolonizācija. Pēc Tibetas okupācijas ķīnieši sāka zemes reformu, kas paredzēja zemes atņemšanu budistu klosteriem.
60. un 70.gados okupācijas režīms veica bargas represijas, samazināja reliģijas ietekmi un aizliedza tibetiešu valodas lietošanu.
Režīms mazliet atlaidās pēc Mao Dze Duna nāves, kad pie varas nāca reformators Dens Sjao Pins. 80.gados sākās budistu tempļu atjaunošana, jo Pekina saprata, ka tūrisma attīstība tai var būt ienesīga. Nedaudz atbalstīja arī tibetiešu kultūru.
1989.gada protesti. Plašas demonstrācijas un upuri. Tai laikā KP līderis okupētajā Tibetā bija tagadējais Ķīnas prezidents Hu Dzjiņtao, kurš ieviesa kara stāvokli, lai apspiestu protestus.
Pančenlamas nomaiņa. Pančenlama ir otrs svarīgākais Tibetas budistu līderis pēc dalailamas. 1995.gadā šim amatam tika izvirzīts 6 gadus vecs zēns, taču viņu nolaupīja ķīniešu okupācijas vara, kas tā vietā apstiprināja citu personu.
2008.gada nemieri. Nemieri ir lielākie pēdējo 20 gadu laikā. Tie izcēlās Lhasā 10.martā, pieminot 49.gadadienu kopš sacelšanās pret Ķīnu 1959.gadā. Demonstrācijas pieņēmās spēkā un 14.martā sākās sadursmes ar Ķīnas okupācijas spēkiem, kad sākās vardarbība, ķīniešu veikalu grautiņi un mašīnu dedzināšana. Nemieri izplatījās ārpus Lhasas un ārpus Tibetas autonomā apgabala uz tibetiešu apdzīvotajām Gaņsu un Sičuaņas provincēm. Tibetiešu nepatika vērsta pret haņu tautības ķīniešiem - okupantiem, kas nometināti Tibetā. Objektīvu informāciju iegūt grūti, jo varas iestādes aizliegušas ārvalstniekiem uzturēties Tibetā. Ķīnas varas iestādes izvairījās lietot rupju spēku, jo bija gaidāma Pekinas olimpiāde. Olimpisko lāpu grasījās nest arī caur Tibetu, un tibetieši solīja to sagaidīt ar protestiem.
Trimdas tibetieši informēja, ka kopumā nogalināti 140 tibetieši, demonstrācijā Abas pilsētā Sičuaņas provincē nošauti 8. Ieroču lietošanu pret Abas tibetiešiem atzina arī Ķīna. Simtiem tika arestēti.
Ķīnieši apgalvoja, ka nogalināto ir tikai 20, un tie esot ķīnieši, viens policists. Okupācijas režīma vadītājs Tibetā Kjangba Punkogs paziņojis, ka tibetieši cietsirdīgi izrīkojušies ar vairākiem kolonistiem – dažiem nogrieztas ausis, citi aplieti ar degvielu un aizdedzināti. Patlaban jau padevušies ap 660 protestētāju, 29 Lhasas okupntu prokuratūra izdevusi apcietināšanas orderus.
Ķīnieši saka, ka nogalināto ir tikai 13. Okupācijas režīma vadītājs Tibetā Kjangba Punkogs paziņojis, ka tibetieši cietsirdīgi izrīkojušies ar vairākiem kolonistiem – dažiem nogrieztas ausis, citi aplieti ar degvielu un aizdedzināti.
Pirmdien 17.martā norisinājās studentu demonstrācija Pekinā, paužot atbalstu tibetiešu protestiem. Tā ir pirmā akcija, kas sasniedza Pekinu. Dalailama aicinājis Ķīnu atturēties no spēka pielietošanas pret nemierniekiem.
Labs gājiens izdevās Džokangas mūkiem. Viņi izjauca okupācijas iestāžu propagandas pasākumu, kad drošībnieku pavadībā klosterī ieradās ārzemju žurnālistu grupa. 30 mūkiem izdevās nonākt pie preses darbiniekiem un paziņot, ka vēlas brīvu Tibetu. 
Rietumu reakcija. Rietumvalstu reakcija ir visai atturīga, varenajai Ķīnai aizrādīt par Tibetas okupāciju demokrātijas „balsti” izvairas. Tomēr pasaulē rietumvalstu vadītāji oficiāli tiekas ar dalailamu, kas Ķīnai ļoti nepatīk. Pēdējā bija Vācijas kanclere Merkele, nu tikušās arī Lielbritānijas amatpersonas. Dalailama aicinājis Ķīnu atturēties no spēka pielietošanas pret nemierniekiem.
Pasaulē 2008.gadā raisījās diskusija, vai tomēr neboikotēt Pekinas Olimpiskās spēles, vai vismaz to atklāšanas oficiālo ceremoniju. Diemžēl tā nenotika un mūsu pašu Zatlers arī bija tur. 

Pašu Latvija. Latvijas politiķu attieksme pret dažādu tautu apspiešanu pasaulē kļūst arvien gļēvāka un neprincipiālāka. Der atcerēties kaut vai slavenās Ingrīdas Ūdres viesošanos Ķīnā, pēc kuras Latvijas Saeimas Tibetas atbalsta grupa tika zibenīgi likvidēta.
Varam atcerēties kaut vai mūsu pašu Zatleru, kas jau savā pirmajā preses konferencē nevalodā paziņoja ka „mēs [Latvija] esam par vienotu Ķīnu.” 2008.gada 20.martā no rīta Latvijas radio 1.programmā, gan uzmanīgi taisnojas: Ķīnas vienotība bijusi domāta Taivānas jautājumā. Taču turpmākā sarunā visādi izvairījās lietot vārdu "okupācija," tā vietā rezonējot par to, ka "Ķīnai ir problēmas ar Tibetu." Ķīnai patiesi ir "problēmas" ar Tibetu, nu tieši tādas pat kā Padomju impērijai ar Latviju!
Tādejādi, diemžēl, izskatās, ka tibetieši turpmāk varēs paļauties tikai paši uz sevi.   

Šodien. Okupācijas vara nodibinājusi Tibetas autonomo apgabalu, kur dzīvo tikai apmēram puse tibetiešu. Tādējādi tiek sašķelta tauta dažādās administratīvās vienībās, jo otra puse tibetiešu dzīvo Sičuaņas un Gaņsu provincēs.
Tibetas kolonizācija nogājusi tik tālu, ka tibetiešu savā teritorijā jau ir mazāk kā puse – 6 miljoni, bet ķīniešu – 7,5 miljoni, galvenokārt haņu tautības ķīnieši. Visai daudz tibetiešu atrodas trimdā (111 170 pēc Reitera 2007.gada datiem): Indija – 85 000, Nepāla – ap 20 000, ASV un Kanāda – 7000, Butāna – 1600, Šveice – 1540, Taivāna – 1000, ES – 640, Austrālija un Jaunzēlande – 220, Skandināvija – 110, Japāna – 60. Šāda tibetiešiem nelabvēlīga migrācijas tendence turpinās.
2009.gadā Ķīnas varas iestādes atzīmē jaunus valsts svētkus, kas nosaukti par "Dzimtcilvēku atbrīvošanas dienu" par godu Ķīnas valdīšanas iedibināšanai Tibetā 1959.gada 28.martā. Šai dienā Ķīna paziņoja par Tibetas valdības likvidāciju. 

Tibetieši Nepālā. Nepālā oficiāli dzīvo vairāk nekā 20 000 tibetiešu, galvenokārt Katmandu ielejā un Poharā Nepālas rietumos. Šajā skaitlī neietilpst tibetieši, kuri ieradās valstī pēc 1990.gada, jo Nepālas valdība viņus vairs nereģistrēja kā bēgļus. Aplēses liecina, ka katru gadu Nepālā ierodas aptuveni 3000 tibetiešu, šķērsojot bīstamās kalnu pārejas un riskējot ar dzīvību, lai izbēgtu no ķīniešu varas. Nepālas valdība vairākkārt uzsvērusi, ka tā uzskata Tibetu par Ķīnas daļu un necietīs pret Ķīnu vērstas darbības.

Ķīniešiem okupētajā Tibetā tiek piešķirti labākie amati, to iebraukšana un apmešanās uz dzīvi Tibetā tiek stimulēta. Tibetas skolās un universitātēs mācības notiek ķīniešu valodā.
Ķīna pati uzsver, ka iegulda lielus līdzekļus Tibetas ekonomikā un tās izaugsme esot augstāka nekā pārējā Ķīnā. Tibetiešu vidējais mūža ilgums esot pieaudzis no 35.5 gadiem pirms pusgadsimta līdz 67 gadiem tagad.  

2011.gadā protestējot pret ķīniešu okupācijas režīmu, pašaizdedzinājās vairāk kā 30 tibetieši, galvenokārt mūki un mūķenes.
2012.gada maija beigās divi vīrieši pašsadedzinājās Lasā, kurā situācija ir saspringta. 

Tibetiešu ģenētika. Tibetiešiem nepilnos 3000 gados izdevies ģenētiski pielāgoties dzīvei lielā augstumā. "Tās ir straujākās gēnu izmaiņas, kādas jebkad ir novērotas cilvēkiem," - sacījis Kalifornijas Bērkli universitātes bioloģijas profesors Rasmuss Nīlsens, kas vadīja tibetiešu un haņu ķīniešu gēnu izpēti.
Pirms aptuveni 2750 gadiem tibetieši un haņu ķīnieši sadalījās divās grupās - lielākā grupa devās uz Tibetas plakankalni, kur tā būtiski saruka, savukārt haņu populācija zemākās teritorijās strauji pieauga. Tibetieši tomēr ātri pielāgojās dzīvei aptuveni 4000 metru augstumā, kur skābekļa līmenis ir par 40% zemāks nekā jūras līmenī.
Pētījuma gaitā tika atklāti vairāk nekā 30 gēni ar DNS mutācijām, biežāk tieši tibetiešos, nevis haņu ķīniešos. Gandrīz puse no tiem saistīti ar skābekļa uzņemšanas funkciju organismā.
Kad cilvēki, kas pieraduši dzīvot tuvāk jūras līmenim, nonāk 4000 metru augstumā, viņi parasti ātri nogurst, viņiem biežāk sāp galva. Sāk dzimt vieglāki bērni, un pieaug bērnu mirstība. Tibetiešiem nav nevienas no minētajām problēmām, lai gan viņu asinīs ir mazāk skābekļa un pazemināts hemoglobīna līmenis, kas asinīm piešķir sarkano krāsu un nodrošina skābekļa piegādi audiem.

Tibetiešu apģērbs. Liels cakains duncis pie sāniem. Garie cirtainie mati sasieti tīkliņā, vai ar garām, sarkanām aukliņām. 

Valoda. Pieder sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupai. Rakstība no VII gs. - devanagari alfabētā. Viens no tibetiešu dialektiem ir noteikts par valsts valodu Butānā.
Bagāta folklora - varoņeposs "Geseriāda."

Reliģija. Budisms - lamaisms. Tibetā atrodas lamaisma reliģiskais centrs - Lasa.
Rum. ("Klēpis"). Seno tibetiešu mitoloģijā tā ir pasaule, no kuras viss cēlies un kurā viss arī pazudīs. Saskaņā ar nostāstiem Rumā ir debesis, kas griežas ap Tises ledus kalnu, bet paša pasaule tiek iztēlota kā telts ar 8 spraišļiem. Šīs pasaules aprakstā vājas asociācijas uzjund tikai saistībā ar terminiem "mūžība" un "laiks," tomēr salīdzināt telts aprakstu ar kaut ko nebūt ir gandrīz vai neiespejami - tā to senie tibetieši ir aprakstījuši.

Nodarbošanās. Ap 1/3 ir nomadi vai pusnomadi. Galvenā nodarbošanās - zemkopība (mieži, kvieši, auzas, prosa) un lopkopība (Jaki, aitas, kazas), arī medības.

Tibeta - cilvēces šūpulis? Ir tāda teorija. Sāksim ar to, ka bulgāru gaišreģe Vanga sarunā ar Nikolaja Rēriha dēlu Svjatoslavu Rērihu teica: „Tur Tibetā sākusies cilvēces vēsture, tur meklējamas tās saknes un tur slēpjas daudzu zemes dzīves un cilvēces mīklu skaidrojums.”
Šos vārdus var interpretēt tā - Vanga atzinusi, ka cilvēces antropoģenēze notikusi Tibetā, kas ir pretrunā ar mūsdienu paleoantropologu atzinumiem. Tomēr, īsumā mēģināšu klasificēt faktus, kas apliecina šo neordināro tēzi.

I. Literatūras ziņas - Helēna Blavatska, Rihards Vāgners, Nikolajs Rērihs, Hēlena Rēriha.
II. Pasaules cilvēku rasu acu oftalmoloģeometriskā analīze liecina, ka vidēji statistiskās acis ir tibetiešiem (Ernests Muldašovs „No kā mēs esam cēlušies?”).
III. Arheoloģiskie dati.
· Tibetiešu zobeni ir tādi paši, kas uzieti gotu kapu laukos Eiropā.
· Doringā, Transhimalajos uzieta sprādze ar divgalvaina ērgļa attēlojumu. Līdzīgi atradumi Dienvidkrievijas un Priekškaukāza kapukalnos.
· Katoļu misionāru hronikās minēts, ka Tibetas galvaspilsēta Lasa kādreiz saukusies Gota.
· Apbedījumi līdzīgi apbedījumiem Altajā.
· Svētnīcas drupas līdzinās senajām druīdu saules kulta svētnīcām.
· Menhīri (doringi) pēc apstrādes un konfigurācijas līdzīgi stāvakmeņiem Karnakā (Bretaņā).
IV. Antropoloģija.
· Nikolajs Rērihs sava ceļojumā pa Tibetu ievērojis cilvēkus ar spāniskiem, ungāriskiem un dienvidfranču sejas pantiem. Pēc Rēriha teikta, šiem tibetiešiem nav nekā kopīga ar mongolisko vai ķīniešu tipu. Šīs pazīmes saistās tikai ar eiropisko. Par to Andris nav pārsteigts. Kā nekā Tarimas upes baseins, kur tagad dzīvo uiguri, ar savām eiropeīdu mūmijām atrodas Tibetai kaimiņos.
· Šefera ekspedīcijas antropoloģiskie pētījumi Tibetā 1938.gadā. Viens no Šēfera ekspedīcijas biedriem bija antropologs Bruno Begers (Bruno Beger), kurš bija atbildīgs par rasu pētījumiem. Strādājot kopā ar H.F.K.Ginteru (H.F.K.Günther) pie darba "Nordiskā rase starp Āzijas indoģermāņiem" (Die nordische Rasse bei den Indogermanen Asiens), Bergers atbalstīja Gintera teoriju „ziemeļu rase” Centrālāzijā un Tibetā. Viņš uzskatīja, ka Tibeta bija nordiskās rases dzimtene. 1937.gadā viņš bija ierosinājis pētniecības projektu par Austrumtibetu, un kopā ar Šēfera ekspedīciju plānoja pētīt zinātniski rasiski Tibetas cilvēku raksturīgās iezīmes. Ceļojot pa Tibetu un Sikimu, Bergers nomērīja trīssimt tibetiešu un sikimiešu galvaskausus, un apskatīja citas viņu fiziskās iezīmes un ķermeņa standartus. Viņš secināja, ka tibetieši apvieno mongoloīdās un eiropeīdās rases iezīmes, ka viņi atrodas pa vidu starp abām rasēm, eiropeīdu rases elementi vērojami sevišķi spilgti aristokrātijas vidū.
Bergers izteicis domu, ka tibetieši varētu spēlēt nozīmīgu lomu pēc izšķirošās Trešā Reiha uzvaras. Viņi varētu noderēt kā radniecīga rase Panmongolijas konfederācijā Vācijas un Japānas aizgādībā. Kaut arī Bergers rekomendēja turpmāk izpētīt visus tibetiešus, tālākas ekspedīcijas uz Tibetu netika uzsāktas.

Saites.
Tibeta.