Teiksma par Princesi audēju
Tā ir teiksma par Čži-njuoi (Princesi audēju), kas bija debesu Nefrīta imperatora meita. Reiz tā pa debesu pils logu aužot ieraudzījusi ganu vai tēva kučieri vārdā Huan-njū (citur – Njū-lan), kas dzinis saimnieka lopus gar Piena ceļu. Jauno cilvēku acis satikušās, tie iemīlējās un sāka satikties tik bieži cik vien varēja.
Nefrīta imperators bija gatavs svinēt kāzas, taču jaunie bija tā aizrāvušies viens ar otru, ka atstāja novārtā savus pienākumus. Aužamās stelles nīka bezdarbībā un ķēniņa lopi bija izklīduši.
Pēc ilgstošiem mēģinājumiem vest jaunos ļaudis pie kārtības nefrīta imperators nolēma tos izšķirt. Viņš nosūtīja princesi uz vienu Debesu upes pusi, bet gans palika otrā. Nu debesu pils iemītnieki stipri satraucās un pierunāja Nefrīta ķēniņu atļaut jauniem ļaudīm tikties vismaz vienu reizi gadā. No tiem laikiem katra gada septītā mēneša septītajā dienā visasa pasaules žagatas sapulcējas pie debesu upes un , savienodamas spārnus, izveido tiltu, uz kura jaunieši var apkampties.
Leģendai ir astronomisks pamats.
Ķīniešiem tikšanās ar žagatu ir veiksmes pazīme.
Ja septītā mēneša septītajā dienā ierauga žagatu, tad tai jāmet ar akmeni, jo ir slinka un nav devusies palīgā savām sugas māsām veidot tiltu Princesei.
Saites:
Ķīniešu mitoloģija.
