Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tērbata, Tartu

Pilsēta Igaunijā.
Igauņu - Tartu.

Vēsture. Pirmo reizi hronikās minēta 1030.gadā kā pilsēta, ko uzcēlis Jaroslavs Gudrais.
1224.gadā pilsētu pēc ilga aplenkuma ieņēma vācieši, kas to pārdēvēja par Dorpatu. Tai gadā pilsētu aizsargājis kņazs Vjačko (iespējams, saīsināts no vārda Vjačeslavs), kas tikai vienu reizi minēts krievu hronikās. Vācu hronikās gan Vjačko vārds sastopams daudzkārt - spriežot pēc visa, kņazs bijis spīvs vācu pretinieks.
Saskaņā ar Indriķa "Livonijas hroniku" Vjačko valdījis Kukeinas (Kokneses?) kņazistē, kas atradusies mūsdienu Latvijas teritorijā. Kņaziste nebija diez ko varena, Vjačko bija Polockas kņaza vasalis, tomēr vāciesi nez kādēļ viņu tomēr dēvē par "karali." Sākumā Kukeinas karalis bija savienībā ar Rīgas bīskapu Albrehtu fon Bukshevdenu, tādēļ Vjačko bīskapam 1205.gadā atdevis daļu savu zemju, lai saņemtu palīdzību cīņā pret leišiem, kas pastāvīgi siroja pa viņa zemi. Taču jau pēc diviem gadiem "karali" atveda uz Rīgu iekaltu ķēdēs, draudzība ar bīskapu bija beigusies ātri. Vēlāk visai ātri Vjačko tika atbrīvots, taču kopš tā laika viņš pastāvīgi atrodams vāciešu nedraugu sarakstos. Atvairīt vācu uzbrukumus savai zemei viņš nespēja, 1208.gadā nodedzināja Kukeinu un aizgāja uz krievu zemēm.
15 gadu "karalis" Vjačko nekur nebija redzams uz vēsturuiskās skatuves, lai gan nav šaubu, ka viņš ņēma dalību krievu kņazu karagājienos pret vāciešiem Baltijā.
1223.gadā ar Novgorodas kņaza Jaroslava Vsevolodoviča palīdzību Vjačko sāka valdīt Jurjevā. Viņa zemēs rada glābiņu arī igauņi, kas karoja pret dāņiem un vāciešiem. Arī pats Vjačko veiksmīgi atvairīja vairākus uzbrukumus saviem valdījumiem. Tomēr 1224.gadā viņu Jurjevā aplenca tā paša bīskapa Albrehta vācu karaspēks. Vācieši viņam piedāvāja pamest pilsētu, taču kņazs atteicās un gāja bojā ar visu savu karadraudzi un citiem pilsētas aizstāvjiem pilsētas sturmēšanas laikā. Palīgā viņam devās novgorodiešu karaspēks, taču tas paspēja nokļūt tikai līdz Pleskavai, kur saņēma ziņu par Jurjevas krišanu un Vjačko bojāeju. Novgorodieši neturpināja karu pret vāciešiem un noslēdza ar tiem mieru.
Šodien Tērbatā var aplūkot pieminekli kņazam Vjačko un igauņu vecajam Melisam.
1262.gadā leišu karalis Mindaugs noslēdza savienību ar Aleksandru Ņevski pret vācu bruņiniekiem un 1262.gadā arī aplenca Tērbatu, ko tomēr ieņemt nespēja.
Krievi Tērbatu atkal ieņēma 1654.-1661.gadu krievu-zviedru kara laikā, tomēr bija spiesti no turienes aiziet 1661.gadā Kardisas miera līguma rezultātā.
1704.gadā Ziemeļu kara laikā to no jauna ieņēma krievu ķeizara karaspēks un nu palika pavisam.
1869.gadā Tērbatā notika pirmie igauņu dziesmu svētki.
Te, Rātslaukuma malā, dzīvojis arī skotu izcelsmes krievu armijas ģenerālis Barklajs de Tolli.
No 1919.gada janvāra līdz 1940.gada jūlijam bija Igaunijas Republikas sastāvā.
Padomju diplomāts Jānis Bērziņš vadīja padomju delegāciju miera sarunās ar Somiju 1920.gadā Tērbatā.
1944.gada pavasarī Sarkanā armija veica stipru bombardēšanu, kas pilsētai nodarīja lielus postījumus. Bojā gāja skaistais Katrīnas II laikā būvētais tilts pāri Emajegi upei, to tā arī nekad neatjaunoja.
Krievpadomju okupācijas laikā Tērbata ārzemniekiem bija "slēgtā pilsēta." Tas nozīmēja, ka tie pa dienu varēja ierasties un apskatīt pilsētu, tomēr nakšņot tajā bija aizliegts. Galvenais iemesls bija militārais lidlauks, kas atradās tagadejā Igaunijas Valsts muzeja vietā.

Aplūkojamie objekti.
Doma kalns. (Toomemāgi)
Rātslaukums.
Tērbatas universitāte.
Dibināta 1632.gadā un ir otra vecākā Ziemeļeiropā (aiz Upsalas universitātes).
Piemineklis kņazam Vjačko un igauņu vecajam Melisam.

Pelēkā māja. Šai ēkā no 1940.-1950.gadam atradās Dienvidigaunijas VDK centrs. Ēkas pagrabstāvā atrodas muzejs – pagrabi, kas ir atvērti apeklētājiem. Daļa kameru, aresta telpu un koridors pagrabā ticis atjaunots tā kādreizējā izskatā. Pārējās kamerās izvietota ekspozīcija, kas sniedz ieskatu Igaunijas Pretošanās kustības un komunisma noziegumu vēsturē. Padomju laikā šai ēkā bijusi valsts iestāde, pagrabā glabājušies augstākās slepenības dokumenti.

Šķībā aptieka.
Loka tilts.
Uzbūvēts II Pasaules kara laikā sagrautā tilta vietā.
Marijas baznīca. Te pirmo reizi 1869.gadā notika igauņu dziesmu svētkiu mēģinājums.
Sv.Pētera baznīca. Te notika pirmie dziesmu svētki. Tagad par to liecina piemiņas akmens.

Doma baznīcas drupas. Tās saglabātajā daļā XX gs. 60.gadu beigās bija Tērbatas universitātes bibliotēka, tagad iekārtots universitātes muzejs. Tā aizmugurē nostiprināti senos karos sabombardētie mūri, te notiek pasākumi zem klajas debess.

Eņģeļu tilts.
Velna tilts.
Pilskans.


AHHAA zinātnes centrs. Ceļvedis aizraujošajā zinātnes pasaulē. Te gaida atklājumi, piedzīvojumi, noderīgas zināšanas un jautra izklaide.

Dziesmu svētku muzejs.
Militārās lidostas angārs.
Ķaķa grava.
(Kassiorg)
Kapsēta. Te atdusas latviešu pirmo Dziesmu svētku virsdiriģents Indriķis Zīle.

Ledus laikmeta centrs. Te skatāmi milzu mamuti un senais alnis, kura ragu garums bijis vesels metrs. Var iepazīties ar šā laikmeta augiem un dzīvniekiem, redzēt kā Zeme izskatās no kosmosa, ledāju kušanu un kā šos procesus uztvēra tā laika cilvēks.ir arī īsta meteoroloģisko novērojumu stacija, kurā iespejams uzzināt par laiku Igaunijā un jebkurā citā pasaules malā.

Tērbatas Botāniskais dārzs.

Muzeji.
Igaunijas Valsts muzejs. Nesen atklāta moderna ēka, glabā Igaunijas vēstures liecības.

Dziesmu svētki Tērbatā. Igaunijas pirmie, otrie, trešie un piektie vispārējie dziesmu svētki notika Tērbatā, pārējie - Tallinā. Tagad svētki tradicionāli ikreiz tiek ieskandēti ar īpašiem Tērbatas dziesmu svētkiem, kas norisinās jau pirms Jāņiem un saved kopā korus no tuvākās apkārtnes un Dienvidigaunijas. Igauņiem tradicionāla ir dziesmu svētku uguns, kas tiek iededzināta tieši Tērbatā, lai pēc tam ar lāpu svinīgi ceļotu cauri visai Igaunijai uz Tallinu, kurā vispārējie dziesmu svētki sākas jūlija pirmajā nedēļā. 2019.gadā atzīmēja svētku 150.gadadienu.

Saites.
Igaunija.