Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tenerife

Lielākā no Kanāriju salām, kas slavena ar savu krāšņo un kontrastaino dabu.

Burvīgais un siltais klimats ir iemesls, kādēļ tieši Tenerifes dienvidu daļā atrodas lielākie un populārākie kūrorti. Visapkārt salai plešas kalnu grēdas, bet salas centrālajā daļā ir arhipelāga lielākais vulkāns - Teide.

Vēsture. Tenerife ir vulkāniskās izcelsmes sala. Tās vecums līdz ar Gomēru un Grankanāriju ir 10-15 miljoni gadu.
Antīkās ziņas. Pirmo reizi Tenerifi tiek minēta Platona dialogos „Tīmajs” un „Krītijs.” 79.g.pmē. Plīnijs Vecākais apraksta mauru ķēniņa Džubas ceļojumu uz Kanāriju salām. No šā ceļojuma mauru karalis atveda divus lielus suņus, kurus bija izaudzinājuši vietējie iedzīvotāji - guanči. Visdrīzāk tā arī ir cēlies Kanāriju salu nosaukums, jo vārds canis latīņu valodā nozīmē "suns".
Guanču laiks. Tenerifes, tāpat kā citu salu pamatiedzīvotāji ir guanču cilts tautas. Sena Tenerifes leģenda vēsta, ka no dvesmojošā vulkāna dzīlēm ir iznākuši cilvēki un apmetušies salā uz dzīvi. Guanči dzīvoja alās, kas speciāli šim nolūkam tika paplašinātas un raktas, nodarbojās ar lopkopību, zemkopību un medībām. Guanču vīriešiem īpašā cieņā bija sievietes, kuru svars pārsniedza 100 kg. Sievietēm, kas bija daudz slaidākas, parasti sagādāja lielas grūtības satikt sev dzīvesbiedru. Jāatzīst, ka ģimeniskajā ziņā starp guančiem valdīja matriarhāts - sievietes dominējošais stāvoklis ģimenē. Parasti vienai sievietei bija vairāki vīri. Bet neskatoties uz to, tomēr pār salas ciltīm valdīja vīrieši, kurus sauca par mensejiem.
Uz salu atceļojušie eiropieši bija ļoti izbrīnīti par iedzimto savstarpējo saskarsmi. Viņi prata komunicēt savā starpā, tikai kustinot lūpas un neizdvešot skaņas. Bet komunikācijai no attāluma viņi izmantoja svilpošanu. Šis komunikācijas veids ir saglabājies līdz mūsdienām un ir dzirdams blakus esošajā La Gomera salā. Tieši tāpat kā ēģiptieši, arī vietējie iedzīvotāji savus mirušos balzamēja, un to mūmijas novietoja speciālās alās, kas parasti atradās netālu no viņu dzīvesvietas.
Guanču tautas ziedu laiki beidzās 1360.gadā, kad pie vienas no salām piestāja divi spāņu kuģi. Pēc šīs pirmās agresijas sekoja daudzas citas, kas pārtapa karā, un kas ilga 130 gadus. Šī kara rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa pamatiedzīvotāju. Daudzi tika saņemti gūstā un pārdoti verdzībā, kā arī nosūtīti uz kontinentālo Spāniju. Kā pēdējā sala, krita tieši Tenerife, un kā apstiprina aculiecinieki, tad liela daļa guanču, lai nepiedzīvotu verdzību, metās aizās, tādā veidā nokārtojot rēķinus ar dzīvi. Tie vietējie iedzīvotāji, kas izdzīvoja, laika gaitā asimilējās spāņu kultūrā un valodā.
Tenerifes kolonizēšana. Tenerifes vēsturē liela loma ir tieši eiropiešiem. Pirmie Tenerifē nonāca dženovieši, kas ar kuģiem atpeldēja XVI gadsimtā. Mazliet vēlāk Tenerifē parādījās portugāļi un spāņi.
Jaunākā Tenerifes vēsture sākās ar spāņu konkistadoru iebrukumu Kanāriju salās XV gs. Bet eiropiešu klātbūtne, kas nospēlēja tik lielu lomu Tenerifes vēsturē, iesākās daudz agrāk.
1344. gadā Romas Pāvests uzdāvināja Kanāriju salas princim Luī de la Sedam kopā ar karalisko titulu, bet viņš tā arī ne vienu reizi nav apmeklējis savus īpašumus. Par nākamo karali kļuva Normandijas Roberts de Brakamonts, un, tāpat kā viņa priekšgājējs, ne reizi nav parādījies Kanāriju salās.
Grūti laiki Tenerifes vēsturē sākās 1402. gadā, kad karaļa tituls pārgāja pie Žana Betankura, kas kopā ar kastīlieti Gadiferu de la Salle atņēma Lanzerotes salu (Lanzerote) Kastīlijai un panāca, lai Henrijs III Kastīlietis atzītu viņu par vienīgo Kanāriju salu pavēlnieku.
Gomēra tika pakļauta 1445.gadā, bet Tenerifi, kas bija arhipelāga lielākā sala neizdevās pakļaut vēl 50 gadus. Galvenais guanču zaudējums Tenerifes vēsturē notika 1496. gadā, kad pēc ilgstošām un nogurdinošām kaujām guanči atkāpās un padevās lielā pārspēka priekšā. Tad arī gandrīz 1500 guanču nonāvējās, lecot iekšā aizās, lai tikai nenokļūtu verdzībā pie spāņiem.
Spānijas varā. No šī momenta Tenerifes vēsture ir saistīta ar spāņiem. Pēc Romas Pāvesta pavēles atcelt verdzību daudzi no guančiem kopā ar viņu vadoņiem pieņēma kristietību, un sākās viņu strauja asimilācija. Ātri vien no viņu valodas un kultūras nekas daudz nepalika pāri.
XVI un XVII gadsimti Tenerifes vēsturē - ir salas apdzīvošana. Salā ierodas baski, galīcieši un andalūzieši. Kopā ar viņiem salā ienāk vīnkopība. Sākas kanāriešu vīna ražošana.
Salu ģeogrāfiskais izvietojums ir vienmēr vilinājis citas tautas piesavināt šo arhipelāgu sev. Tā 1797.gadā, slavenais angļu admirālis Nelsons mēģināja iekarot Kanāriju salas, bet kaujā par Santakrūzu cieta sakāvi. Tieši šajā kaujā viņam trāpīja ar lielgabala šāviņu, viņam tika norauta roka.
Jaunākie laiki. 1936. gada martā ar republikāņu valdības rīkojumu uz Tenerifes salu tika nosūtīts Fransisko Franko. Valdība baidījās no viņa nacionālistiskajām tendencēm un ietekmi Spānijas politiskajā dzīvē. Bet neskatoties uz šādu valdības soli, šis lēmums tomēr bija nesekmīgs, jo Franko tāpat saņēma informāciju un nolēma piedalīties valsts apvērsumā, kura rezultātā sākās Spānijas pilsoņu karš. Nacionālists Franko piedalījās apvērsumā kā nacionālistu līderis pret tautas frontes valdību. 1939.gadā pie varas nāca ģenerālis Franko un ieviesa valstī diktatūru.
1950.gadā no Tenerifes izbrauca liels daudzums vietējo iedzīvotāju. Tas saistīts ar lielo bezdarbu un grūtajiem sadzīves apstākļiem. Lielākā daļa aizbraucēju izvēlējās Latīņamerikas valstis un Kubu.
Tūrisms salā. XX gs. otrā puse ir diezgan nozīmīga Tenerifes attīstībā, jo sākās tūrisma industrijas attīstība. Kā pirmā tūrisma pilsēta, attīstījās Puertodelakrūza, kas atrodas salas ziemeļu daļā, un viena no skaistākajām salas ielejām - Orotava (Valle de la Orotava). Bet jau 70.gados ir tapis skaidrs, ka tomēr kūrorta zona ir jāpārceļ uz salas dienvidu pusi, kur klimats ir daudz siltāks, un praktiski cauru gadu spīd saule. Tā sākās Amerikas pludmales (Playa de las Americas) būvniecība, netālu no mazā Kristiānas (Los Cristianos) zvejnieku ciematiņa. 1978.gadā netālu no kūrorta zonas tika atklāta dienvidu lidosta, kuras atklāšanā piedalījās karaļa Huana sieva - Sofija. Viņas vārdā arī tika nosaukta salas dienvidu lidosta. Nosaukums "Playa de las Americas" tika dots, lai atgādinātu cilvēkiem, no kurienes sākās slavenā jūrasbraucēja Kolumba ceļojums, un ar kādu atklājumu tas beidzās.
Mūsdienās Kristiāna, Amerikas pludmale un Adeje saplūst vienā veselumā, kas veido 6 km garo kūrorta zonu. Un diezin vai kāds mācēs parādīt, kur tad īsti sākās un beidzās viens no nosauktajiem kūrortiem. Šeit ir saceltas milzum daudz viesnīcu, apartamentu, bāru, restorānu un izklaižu vietu, lai nodrošinātu un apmierinātu pat visprasīgāko tūristu. Un tūristi tiešām brauc uz šo skaisto zemes stūrīti cauru gadu. Vidēji Tenerifes sala gadā pieņem 5 miljonus tūristu no visas pasaules, un it īpaši no Eiropas. Šis skaitlis, protams, ir provizorisks, un ar tendenci palielināties.

Aplūkojamie objekti.
Teide.
Las Caņadas del Teide. Lielākais Kanāriju salu vulkāns - 3718 m, diametrs - 18 km, un 3.lielākais vulkāna krāteris pasaulē. Augstākā virsotne Kanāriju un arī visās Atlantijas okeāna salās. Ja novērtēt tā augstumu no pamatnes - 7500 m, tas ir trešais augstākais vulkāns pasaulē, pēc Maunakea un Maunaloa Havaju salās. 3.lielākais krāteris pasaulē - 18 km diametrā.
Pēdējais tā izvirdums noticis XVII gs., bet tagad tikai dūmo un dreb. Saka arī, ka pēdējais izvirdums notika 1909.gadā (tas gan laikam ir Činjero vulkāns), tādēļ vulkāns uzskatāms par aktīvu. Senie guanči ticēja, ka Teides vulkāns tur debesu jumu un ir vārti uz debesīm. No turienes var runāt ar zvaigznēm un ar roku aizskārt debesu kupolu. Taču kalnā augstu nerāpās, jo ticēja, ka krāterī dzīvo ļaunais gars Guaijota. Guančiem kalns bija zem stingra tabu.
Tūristi var uzbraukt kalnā ar funikulieri, un aplūkot milzu krāteri – 12 km diametrā un 80 km apkārtmērā.
Las Caņadas del Teide Valsts parks. Lavas lauki, vulkāna krāteris un neparasti klinšu veidojumi: Karalienes kurpītes, Garsijas klintis, Mēness ainavas, kā arī krāsainās smiltis Minas de San Jose.
Kāpiens Teides virsotnē sastāv no 3 posmiem:
      1) līdz Altavistas kalnu apmetnei (retināts gaiss, 6,5 km, ap 4 st.), nakšņošana nacionālā parka kempingā 3270 m augstumā;
      2) kāpiens līdz Teides virsotnei (2 km, kāpums 460 m, retināts gaiss);
      3) gājiens lejup gar Pico Viejo vulkānu (8 km) līdz Garsijas klintīm.

Činjero vulkāns. Pēdējais vulkāna izviedums bija 1909.gadā. Lava plūda uz tuvējo Teides (Santjago del Teide) pilsētiņu. Tās iedzīvotāji ar macītāju un Dievmātes tēlu priekšgalā izgāja ugunīgai lavas straumei pretim un ar savu gribasspēku to esot apstādinājuši.

Anagas kalnu masīvs. Unikāli un apdraudēti lauru koku meži (laurisilva), endēmiski augi. Inges (Pico del Inge) virsotne, zaļas ielejas, kalnu ainavas un gleznaini piekrastes skati.

Santakrūza. Santakrusa de Tenerife. Kanāriju salu galvaspilsēta. Dzīvo lielākā daļa salas iedzīvotāju.
      Muzejs – vulkanoloģija, ugunsizturīgie skujkoki un guanči – muzejā mūmijas un akmens grebumi.
      Koncertzāle, to radījis arhitekts Santjago Kalatrava, spoži balta celtne, kuru redz jau no lidmašīnas.

Lagūna. La Laguna. Senā un pirmā Tenerifes galvaspilsēta. 1496.gadā dibinājis spāņu iekarotājs Alonso Fernandess de Lugo. Koloniāla vecpilsēta.

Guimāras piramīdas. Guanču senkultūras arhitektūras pieminekļu komplekss.

Puertodelakrūza. Vienīgā lielā kūrortpilsēta ziemeļu krastā.
      Orotava. Pilsētas vēsturiskais centrs, UNESCO sarakstā.
      Botāniskais dārzs. Botanico. Dārzs dibināts 1788.gadā. Dikti interesants ir šeit augošais Pūķa koks, kas sasniedz milzīgus izmērus. Guanči no tā ieguva asinssarkanu sulu, kurai piedēvēja ārstnieciskas īpašības.

Teresitas pludmale. Smiltis šeit savestas no Sahāras.

Pērļu pils. Atrodas Armenimes apdzīvotajā vietā, Tenerifes salas dienvidu daļā. Molusks dienā pērlei uzklāj 3–4 perlamutra kārtas. Pērles izaudzēšanai nepieciešami trīs ar pusi gadi. Pils zālē izstādīti visi iespējamie pērļu darinājumi. Centrālo vietu ekspozīcijā aizņem Pērļu koks.

Loroparks. 50 000 kvm izvietojas lielākā papagaiļu kolekcija pasaulē, kā arī flamingo un mērkaķi. Vēl ir izrādes ar delfīniem.

Kritiānas pludmale. Playa de los Kristianos. Iecienīts tūrisma centrs. Tur ir liela koncertzāle ar 2000 vietām piramīdas formā.

Vēja alas. Pasaulē ceturtās lielākās lavas alas, īstenībā - vulkāns pazemē.

Vina. Icod de las Vinos. Pilsētiņa. Te ir Sv.Marka baznīca, lielākais un vecākais pūķkoks pasaulē - 1200 gadu, grandiozas 600 m augstas klinšu sienas.

Maskas aiza. Apvīta leģendām. Vidējas grūtības pārgājiens - 7,5 km, kritums 560 m.
Teno kalnu stāvkrasts.
Los Gigantes klintis.

Loro un Siam Park. Izklaides parki.
Jūrā iespējams vērot delfīnus.
Vilaflora. "Ziedu ciemats." Tenerifē visaugstāk esošais ciems.
Mēness ainavas. Paisaje Lunar. Vidējas grūtības pārgājiens 13 km, 5-6 stundas. 

Astronomija Tenerifē. Tenerifē bāzēts Kanāriju Astrofizikas institūts.

Svētki un pasākumi.
Ikgadējs karnevāls februārī. Otrais spicākais pasaulē pēc Riodežaneiro karnevāla. Notiek Tenerifē. 1990.gadā UNESCO tai piešķīris biosfēras rezultāta statusu.

Saites.
Kanāriju salas.