Volnejs, Konstantīns Fransuā (1757.-1820.g.)
"Nevis dievs radījis cilvēku, bet cilvēks radījis dievu pēc sava ģīmja un līdzības. Cilvēks devis dievam savu saprātu, piešķīris viņam savas tieksmes, piedēvējis viņam savus spriedumus... Un viņam pašam piemītošo pretrunu satriekts, viņš lielulīgā pazemībā pasludina savu saprātu par bezspēcīgu, nosaukdams par dievišķiem noslēpumiem savu paša izdomu nejēdzīgās blēņas. Cilvēks apgalvo, ka dievam raksturīga nemainība, un vēršas pie viņa ar lūgšanām grozīt uzskatus. Viņš uzskata to par neizprotamu un pastāvīgi to izskaidro."
"Dieva ideja sagrāvusi cilvēka spējas spriest, izkropļojusi tuikumiskos jēdzienus un aptumšojusi prātus."
"Garīdzniecība paaugstinājusi valdnieku varu un pasludinājusi valdnieku personu par svētu, lai nodrošinātu viņu labvēlību un dalītos ar tiem viņu varenībā."
"Nepieciesams uzcelt nesagraujamu mūri, kas atdala fantastisko būtņu pasauli no reālās pasaules. Bet tas nozīmē, ka nepieciešams aizvākt no sabiedrības dzīves jebkurus teoloģiskus un reliģiskus uzskatus."
