Vīns
Fermentēta vīnogu sula, kas procesā alkoholizējusies un kopš seniem laikiem cilvēku izmantota iepriecināšanās nolūkos.
Gruzijā to darinot jau 7000 gadu. Iespējams, latīņu vārds vino cēlies no gruzīnu gvino.
Portvīns - vīns, ko gatavo no Doru upes ielejas vīnogām.
Sarkanvīns ir bagāts ar antioksidantiem.
Gruzīnu vīna darīšana. Senākās arheoloģiskās liecības par vīnkopību Gruzijā ir 7000 gadu vecas. Tie ir vīnkopībā izmantotie darbarīki, arī greznumlietas ar vīnogu un vīnstīgu attēliem.
Profesora L.asatiani sarakstītajā grāmatā "Vīna darināšanas leksika gruzīnu valodā" minēti 32 termini, kas veltīti vīnogu gatavības stadiju apzīmēšanai, 41 termins - vīnstādu audzēšanai, 49 termini - vīnstādu ražības ierobežošanai. Tas liecina par nopietnu un attīstītu vīnkopību un vīna gatavošanas māku.
Jau X-IX gs.pmē. Gruzijas teritorijā vīni tika gatavoti, ievērojot klimatiskās un ģeoloģiskās reģiona īpatnības - teruāra (terroir no franču val.), kā to apzīmētu mūsdienās. Parādījās akmens un koka spiedes, māla trauki vīna transportēšasnai un arī kvevri - māla trauki ar dubultām sienām vīna gatavošanai un uzglabāšanai.
337.gadā, kad kristietība tika pieņemta par valsts reliģiju, vīns Gruzijā ieguva kulta un rituāla dzēriena statusu. Vīna darītavām un glabātavām (marani) tika atvēlētas īpašas, svētītas vietas, labākie kvevri, un paši augstvērtīgākie vīni tika izmantoti baznīcas ceremonijām.
Ievērojamākais vīna reģions Gruzijā ir Kahetija, kuyr saražo vairāk nekā divas trešdaļas gruzīnu vīnu un brendija. Šis reģions atrodas valsts DA un sniedzas lejup divās ielejās līdz pat Azerbaidžānas robežai. Šeit vislabāk padodas sevišķi izturīgā Rkatsiteli - viena no senākajām un visvairāk kultivētajām vīnogu šķirnēm pasaulē. No tās tiek brūvēti ne tikai viegli galda vīni un stiprie portvīni, bet arī bāzes vīni brendijam. Tiem piemīt dzīvīgs skābums un alkohola saturs ap 12%.
Lielāku profesionālo ražotņu dibināšana Gruzija sākās tikai XIX gs. 2.pusē, jo pirms tam šai teritorijā bija 6 gadsimtus ilgs un postošs karadarbības periods. Sākot ar XIII gs. Gruzijas teritorijā vienu iekarotāju nomainīja nākamais, visi sev līdzi nesa postu un ekonomisko pagrimumu. Strauji saruka arī vīnogulāju platības, jo turku un persiešu iebrucēji tās iznīcināja vispirms. Tomēr, par spīti tam visam, gruzīni pamanījās arvien atjaunot kaut nelielu daļu no stādījumiem. Situācija normalizējas tikai XIX gs.
Vīns Dienvidamerikā. Čīles Carmenere, Argentīnas Malbec, Peru Pisco.
Kagors. Melnais vīns. Tāds vīns jau tika pasniegts Romas imperatoru valdīšanas laikā. Vēlāk viduslaikos ieguva lielu popularitāti. Savulaik tā dēvēja vīnu no Kaoras (Cahors) Francijā. Kaorā dzimušais pāvests Jānis XXII šo vīnu padarīja par baznīcas sakramenta dzērienu, kas simbolizē Kristus asinis. Vēlāk to pārņēma pareizticīgā baznīca Krievijā un tur tam parādījās nosaukus Kagors. Mūsdienu veikalos esošais Kagors visbiežāk ir gatavots no vīnu saturošiem dzērieniem vai vīnogu maisījuma, kas papildināts ar dažādu ogu garšām. Ar seno Cahors tam vairs nav nekāda tieša sakara.
Aplūkojamie objekti.
Pats garākais nepārtrauktais vīna maršruts atrodas Dienvidāfrikas Republikā.
Šablī. Chablis. Viens no slavenākajiem vīndaru ciemiem Francijas Burgundijā un arī pasaulē.
Raksti.
Senie ēģiptieši jau pirms 5000 gadiem gatavojuši zāļu vīnus.
Vīnu agrā bronzas laikmeta Trojā dzēra visu kārtu ļaudis.
