Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Alķīmija

Tās mērķis bija iegūt filozofu akmeni – vielu, kas parastu metālu spētu pārvērst dārgmetālā. Angļu filozofs un franciskāņu mūks Rodžers Bēkons (1214.-1292.g.) savā darbā „Spekulatīvā alķīmija” rakstīja: „Alķīmija ir zinātne par to, kā pagatavot noteiktu sastāvu vai eliksīru, kuru pievienojot parastiem metāliem, tie pārvērstos par dārgmetāliem.”

Nosaukuma izcelšanās. Vārds „alķīmija” radies no arābu vārda al kimia – „Hema zemes māksla.” Par Hemu/Hamu senos laikos sauca Ēģipti.

Alķīmijas izcelšanās. Vispār jau alķīmijas izcelsme zūd gadsimtu dūmakā un tai ir daudzi tūkstoši gadu. Leģendas un ezotēriķi šo mākslu piedēvē Senajai Ēģiptei.
Arābu alķīmiķi darbojās šai jomā jau II gs., kad tie centās iegūt filozofu akmeni.
Mums pazīstamā alķīmija radusies Aleksandrijā, jau Ptolemaju dinastijas laikā, tātad apmēram pirms 1700 gadiem. Ap III gs.pmē. pilsēta bija iespaidota no vairākām kultūrām un reliģijām: persu zoroastrisma, ēģiptiešu kulta, iespējama pat indiešu un budistu ietekme. Tas viss arī radīja alķīmiju tās viduslaiku izpratnē.
Pirmie eiropiešu alķīmiķi tika uzskatīti par burvjiem, jo laikabiedri uzskatīja, ka tie savas darbības veic ar maģisku spēku palīdzību. Alķīmija kļuva plaši izplatīta. Savas gudrības tā izteica simbolu valodā, tādēļ visi alķīmiķi tika uzskatīti par burvjiem. 1316.gadā pāvests Jānis XXII izdeva alķīmiju aizliedzošu bullu: „No šī brīža nodarbošanās ar alķīmiju ir aizliegta un tie, kas nepaklausīs, tiks sodīti un samaksās nabagu labā tik, cik viltotā zelta būs izgatavojuši. Ja ar to nepietiks, tiesnesim ir tiesības sodu pastiprināt, visus pasludinot par noziedzniekiem.” Tātad paši pāvesti nemaz nešaubījās, ka laboratorijas apstākļos iespējams iegūt zeltu. Kā nekā arī pāvests Silvestrs II (999.-1003.g.) pats bija bijis burvis un alķīmiķis.
Tā arī nerimst dažādas versijas par to, vai alķīmiķiem ir izdevies iegūt zeltu no citiem metāliem, taču pilnīgi nenoliedzams ir tas, ka alķīmiskie pētījumi devuši milzīgu ieguldījumu dažādu citu ražošanas nozaru attīstībā. Tā piemēram, vācu franciskāņu mūks Bertolds Švarcs (ap 1330.g.) tādējādi nejauši atklāja pulveri, bet cits vācietis – Johans Rūdolfs Glaubers (1604.-1670.g.) atklāja glaubersāli (nātrija sulfāta kristālisks hidrāts), kas lieliski ārstēja daudzas zarnu trakta kaites.
Alķīmijas saglabāšanās. Alķīmijas un maģijas zināšanas glabājuši priesteri senajās Ēģiptes svētnīcās. Tās bija slepenas un pieejamas tikai izredzētajiem, svētnīcās glabājās alķīmisko grāmatu kopijas. Priesteri kalpojuši tieši faraoniem un dieviem, tādēļ patstāvīgus lēmumus zināšanu nesankcionētā nodošanā pieņemt nevarēja. Tas izskaidro arī, kādēļ par šo periodu ir tik maz informācijas. Romas impērijas pēdējā posmā alķīmiķi tika vajāti, Diokletiāns pavēlēja savākt un sadedzināt visus alķīmijas tekstus. Ir zināms, ka vēl Zamosa laikā alķīmiju praktizēja Ēģiptes svētnīcās, vismaz dažās, piemēram Memfisā. Tiek stāstīts, ka alķīmiskie teksti bijuši gravēti uz stēlām svētnīcu dziļumos. Vēl apgalvots, ka tos izlasot, vienalga neko nesaprastu, jo lietota hieroglifu simboliskā nozīme.

Personības.
Boloss
- pirmais zināmais, kura darbos runāts par alķīmiju.
Zamoss - jau 500 gadu pēc Bolosa sarakstījis detalizētu alķīmijas enciklopēdiju.
Alberts Lielais (1206.-1280.g.) – viduslaiku alķīmiķis un filozofs, ilgu laiku tika uzskatīts par varenu burvi, kas kontaktē ar augstākiem spēkiem un spēj pakļaut savai gribai zemes priekšmetus.
Teofasts Bombasts fon Hoenheims (1493.-1551.g.) – ārsts, ķīmiķis un dabas pētnieks. Vairāk pazīstams kā Paracelzs.
Grāfs Senžermēns. Kā viena no baumām, kas klīda par šo neparasto personību, bija tas, ka viņš pilnībā pārvaldot alķīmijas mākslu.

Alķīmijas raksti.
„Hermeja smaragda galdiņš.” To no arābu valodas pārtulkoja jezuīts Atanasijs Kirhers.

Alķīmiķi – žuļiki. Uz alķīmijas bāzes plaši izplatījās arī krāpšanas, kas stipri kaitēja un diskreditēja ideju. Krāpšanai izmantoja dažādus paņēmienus. Piemēram, lai parādītu svina pārvēršanos zeltā, ņēma zelta stieni, kas pirms tam bija pārklāts ar svinu. Karsējot svins izkusa un palika tīrs zelts. Reizēm sagatavoja tīģeļus ar dubultu dibenu vai zelta gabaliņus paslēpa koka nūjiņās, ar kurām maisīja izkausētu svinu vai dzīvsudrabu. Zelts, kas parādījās kausējumā, it kā pierādīja pārvēršanās faktu.
Alķīmiķus, kurus pieķēra krāpniecībā, parasti pakāra kā monētu viltotājus – apzeltītās karātavās un tērptus ar spīdumiem nokaisītos paltrakos. Ja alķīmiķis krāpšanā netika pieķerts, tika uzskatīts, ka viņš patiesi ieguvis „filozofu akmeni” un viņu, iespējams, gaidīja inkvizīcija. Tāpēc, lai nodarbotos ar alķīmiju, vajadzēja lielu dūšu.
Ķīmijas rašanās. 17.gadsimtā ķīmija sāka atteikties no savām alķīmiskajām saknēm. Arī Boils Mariots nicīgi rakstīja par alķīmiju, lai gan īstenībā slepeni ar to nodarbojās.

Alķīmijas tehniskie sasniegumi. Alķīmiķi izstrādājuši laboratorijas ekipējumu – viņi pazina vairāk kā 80 nosaukumu instrumentu un trauku: tīģeļus, krāsnis, keramikas traukus, stikla traukus un caurulītes, vīles, lāpstiņas, pincetes, āmuriņus, filtrus, piestiņas un piltuves. Lielāko daļu no tiem izmanto arī šodien. Sakarsēšanai izmantoja lampas no zirga sūdiem, palīgi pūta plēšas. Cietus priekšmetus sakarsēja tiktāl, ka ieguva no tiem pulverus vai iztvaikoja.

Alķīmiķi izgudroja distilāciju. Tas noveda pie komerciālas smaržu izgatavošanas, piemēram rožūdens. To izgatavoja uz lēnas uguns sildot rožlapiņas līdz izdalās aromātiskā eļļa. 12.gs. alķīmiķi atklāja, ka pārdzenot vīnus var iegūt daudz stiprākus dzērienus. 

Filozofu akmens. Visu alķīmiķu sapnis, kuru viņi centās iegūt neskaitāmas reizes uzkarsējot un kondensējot vienu un to pašu vielu. Simtiem reižu, mēnešiem un gadiem, līdz ieguva pulveri no akmens, kas spēja metālus pārvērst zeltā. Mūsdienu ķīmiķi to nav darījuši, tādēļ rezultāts nav zināms.
Lai gan šajā jautājumā trūkst vienprātības, lielākjā daļā tekstu atzīmē, ka procesi daklās 7 grupās. Procesu sāk vai nu ar dzīvsudrabu, vai dzīvsudraba un sēra maisījumu. Katra stadija ir ilgstošu reakciju virkne ilgstoša mēnešiem vai pat gadu, kura laikā krāsnī jābūt uzturētai noteiktai temperatūrai.  

Zelta radīšana mūsdienās. Nu tas kļuvis iespējams pateicoties atoma šķelšanas procesiem. Taču 1 kg tādā veidā iegūta zelta maksātu vairākus miljonus ASV dolāru.  

Saites:
Ķīmija.