Bretoņi
Tauta Francijas rieteņos, pārsvarā Bretaņas pussalā.
Skaits - 1 100 000 (1978.g.).
Etnoģenēze. Cēlušies no britu ciltīm, kas anglosakšu iekarojumu laikā (V-VI gs.) izceļoja no Britu salām, un romanizētajiem Armorikas ķeltiem.
Vēsture. Bretaņas nosaukums cēlies no ienācējiem britiem (ķeltu cilts), kas te ieradās kā bēgļi no Britānijas pēc anglosakšu iebrukuma V-VI gs. Kad V-VI gs. Britāniju iekaroja anglosakši, daļa britu tika iznīcināti, bet pārējie asimilēti vai atspiesti uz Bretaņas pussalu (toreiz Armorikas pussala), Skotiju un Velsu. No viņiem vietējo iedzīvotāju asimilācijas procesā izveidojās atsevišķa tauta - bretoņi.
Reliģija. Katoļi.
Galvenās nodarbošanās - zemkopība, zvejniecība, jūrniecība.
Bretoņu valoda. Pieder ķeltu valodu grupai, izzūdoša.
Saites.
Bretaņas province.
