Bazalta galvas, olmeku
No bazalta veidotas lielas cilvēku galvas, kuras gatavojuši olmeki.
Šie brīnumainie bazalta veidojumi, kas savulaik atrasti mētājamies Meksikas džungļos, pieder vecākajai Meksikas kultūrai - olmekiem. Veidotas no visai cietā bazalta, sejas satur nēģeru rasei raksturīgos pantus. Kopumā uzietas 17 + 1 šādas galvas (17 parastas un viena, kur no galvas izcirsts tronis). Olmeki bijuši pazīstami kā prasmīgi celtnieki, amatnieki un kalnrači.
Akmens galvas. Pirmo tādu bazalta galvu XIX gs. vidū uzgāja vietējās asjendas īpašnieks netālu no Veijapānas ciema selvas malā. Pēc vairākiem gadiem to ieraudzīja Dž.M.Melgārs (Hosē Melgārs?) i Serano Tresapotekā, Verakrusas pavalstī. Savu atradumu Melgārs aprakstīja 1869.gadā Bulletin of the Mexican Geographical and Statistical Society. Jau Melgārs atzīmēja, ka galvai ir tipiski nēģeriski vaibsti. Vēlāk viņš pats izvirzīja veselu teoriju par pirmskolumba Amerikas iedzīvotāju afrikānisko izcelsmi. Pamazām šī galva tika "piemirsta."
Šo pašu galvu ieraudzīja tikai jau XX gadsimtā laulātie Zēleri no Berlīnes, kas to nofotografēja, bet īpaši tā viņus neaizrāva. Tikai pēc 100 gadiem Metjū Stirlings patiesi ieinteresējās par Melgāra galvu un ziņojumu.
Nākamreiz uzmanība šīm galvām tika pievērsta tikai 1925.gadā, kad dāņa Franča Bloma vadītā Tulānas universitātes ekspedīcija (piedalījās arī francūzis Olivers Lafāržs) uzgāja zemē iegrimušu galvu Laventā, Tabaskas pavalstī. Pēc izvilkšanas virszemē konstatēja, ka tās augstums ir 8 pēdas, apkārtmērs 21 pēda, svars – aptuveni 24 tonnas. Galva attēloja afrikāni ķiverē.
Neilgi pēc tam apkārtnē uzgāja vēl vairākas galvas, visas ar individuāliem vaibstiem.
Lielāko vairumu uzieto bazalta galvu atradis Metjū Stirlings, ko vietējie iedzīvotāji godbijīgi dēvēja par "donu Mateo." pirmo reizi šais apvidos viņš nonāca 1938.gadā ar zirgu nelielā izlūkošanas braucienā. Akmens "nēģera" galva patiesi te atradās, taču ne pašā Veijapānā, bet gan kaimiņu ciema Tresapotekas teritorijā. Jau otrās ekspedīcijas laikā 1940.gadā Stirlings uzgāja vēl vienu bazalta galvu.
40.gadu beigās Metjū Stirlinga un Filipa Drukera vadītā ekspedīcija uzgāja vēl 5 akmens galvas Sanlorencas apkaimē. Vēlāk Maikla D.Koe Jēla universitātes ekspedīcija atrada vēl dažas galvas tai pat rajonā. Galvas bija apraktas. Kopējais pie Sanlorencas uzieto akmens galvu skaits sasniedz tieši 10. C metode kokoglēm uzrādīja 1200.g.pmē. Apmetne un galvas var izrādīties arī krietni vecākas.
Patlaban pavisam atrastas 16 galvas, to augstums ir no 5–10 pēdām, svars sasniedz 25 tonnas. Ir uzieti arī apaļas formas bluķi – sagataves turpmākajām galvām. Nav zināms ne apstrādes, ne transportēšanas veids. Galvu bazalta bluķi tika transportēti no akmenslauztuvēm ap 100 km attālumā - Tukstlas kalniem.
Galvas varētu tikt uzskatītas par konkrētu negroīdo cilvēku portretiem dēļ platajām pierēm, platajiem deguniem un biezajām, atkarenajām lūpām. Katrā no galvām ir cieša ķivere.
Kad olmeki pameta savas pilsētas, tie akmens galvas noraka. Pēcnācēji uz tām izgāza savu niknumu: tās tika noripinātas no postamentiem, no kalnu virsotnēm iegāztas purvos. Uz daudzām no tām saredzamas saskaldīšanas mēģinājumu pēdas.
Interesanti bija arī tas, ka Laventā visi akmens veidojumi (ne tikai galvas, bet arī stēlas un altāri) un bija atvesti no citurienes. Ģeologs un vulkanologs Hauvels Viljamss to ņēmās risināt. Pēc ilgiem meklējumiem viņš līdzīgu materiālu uzgāja Tukstlu kalnu DA daļā Sintepekas izdzisušajos vulkānos (ap 100 km attālumā). Tādējādi, lai olmeki nogādātu Laventā savas 20 t smagās galvas, tiem tās bija jāved ar plostiem pa Koacakoalkosas upes pašām rietumu pietekām, tad pa Meksikas līča piekrasti līdz Tonalas upes iztecei un tad tālāk pa upi uz augšu. Tomēr no akmenslauztuvēm līdz Koacakoalkosas upei bija ap 40 km, kas bija jāpārvar pa sauszemi.
Raksturojums. Veidotas no bazalta. Dažas līdz pat 40 t svarā un līdz 3 m augstumā. Bazas tika gādāts no 80 km tālas vietas, iespējams, ar plostiem. Vismazākā no 17 līdz šim laikam atrastajām galvām ir nepilnu pusotru metru augsta, bet vislielākā - Rančo la Kobatas galva - ir 3,4 metrus augsta un sver vismaz 20 tonnu. Galvas ir izkaltas no vulkāniskā bazalta iežiem, kas iegūti Tukstlas kalnu akmeņlauztuvēs, pēc tam vilkti pa sauszemi un 60 līdz 80 kilometrus vesti pa straujām upēm līdz piekrastei. Milzīgās akmens galvas olmeki apraka - iespējams, kā sava veida upuri. Jautājums par to, ko tās attēlo un kāda tām bijusi nozīme, ir devis vielu neskaitāmiem minējumiem. Galvas ir dažādas, tomēr tām ir raksturīgas iezīmes. Sejas ir robustas un bērnišķīgas, deguns - plats un plakans, bet lūpas - pilnīgas un atkarenas.
Hipotēzes par galvām.
Nēģeru attēlojumi. Pēc tam, kad meksikānis Hosē Melgars i Serano 1862.gadā bija izpētījis tolaik vienīgo zināmo milzu galvu, viņš pamanīja, ka tās sejas vaibsti ir negroīdi, un kopš tā laika zinātnieki ir izvirzījuši teorijas par to, ka olmeki patiesībā bijuši ieceļotāji no Āfrikas. Turpretī citi uzskata, ka galvās samanāmas mongoloīdas iezīmes, tāpēc apgalvo, ka olmeku senči savulaik ienākuši no Āzijas. Šos apgalvojumus noraida lielākā daļa arheologu, būdami vienisprātis, ka milzīgās galvas portretē valdniekus un citas augsti stāvošas personas, kuru izcelsme stingri sakņojas Vidusamerikā. Pēc šo pētnieku domām, īpatnie sejas panti skaidrojami ar olmeku tieksmi attēlot būtnes, kas vienlaikus iemieso cilvēka un jaguāra iezīmes - mute ar atkarenu lūpu raksturīga tieši jaguāram. Tas, kāda nozīme šīm būtnēm bijusi olmeku dzīvē, nav zināms, bet zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka tās saistītas ar reliģiskiem priekšstatiem par ūdeni un lietu.Pirmkārt, tiek atzīmēts un uzsvērts to seju negroīdais raksturs - pamatā biezās lūpas un saplacinātie deguni. Tomēr jāsaka, ka viss nav tik vienkārši - sejām ir arī kroka pie plakstiņiem, kas raksturīga aziātiem. Tā ka olmeku izcelsme nebūt nav tik vienkārša.
Ķiveres. Izteikta doma, ka galvām ir kalnraču ķiveres, jo uzieti attēli, kuros šādi ķiveroti ļaudis iznāk no pazemes šahtām. Otra hipotēze ir tā, ka ķivere domāta aizsardzībai rituālās bumbas spēles laikā.
Bojājumi. Vairākām figūrām galvviďū ir dziļas rievas, skrāpējumi vai caurumi, un zinātniekiem ir iespējams skaidrojums arī šai parādībai: var gadīties, ka pēc tam, kad valdnieks bija miris, viņa portretu izkropļoja pēctecis, kas tādējādi rituāli nogalināja savu priekšgājēju. Diskusijas par milzīgajām galvām un to, ko tās attēlo, nebūt nav aprimušās un vēl arvien parādās jaunas hipotēzes. Viena no pēdējām teorijām apgalvo, ka galvas attēlo gados jaunos olmekus ar Dauna sindromu - tas ļauj izskaidrot sejas vaibstus. Saskaņā ar šo hipotēzi olmeki godājuši un uzskatījuši par dievišķiem tieši šādus cilvēkus. Tas, ka akmens galvas augšpusē ir rievas un švīkas, esot skaidrojams ar faktu, ka olmeki griezuši un švīkājuši svētos portretus ar nažiem, lai tie aizdotu kaut nedaudz dievišķā spēka.
Laventas muzejparks Villahermozā. Kad olmeku senpilsētas Laventas apkaimē uzgāja naftu, radās nepieciešamība olmeku monumentālās mākslas priekšmetus parvietot piemērotākā vietā. Par tādu vietu kļuva jaunradītais muzejparks Villahermozas pilsētiņā 130 km uz austrumiem no senpilsētas. Tostarp tika pārvietotas arī četras galvas no piecām esošajām:
Cabeza Inconclusa - "nepabeigtā galva."
Cabeza Hendida - "uzticīgā galva."
Cabeza Tatuada - "apzīmētā galva."
Cabeza del Guerrero - "kareivja galva."
Muzejs atvērts katru dienu no 8.00-17.00, tālrunis: 141652. Ieejas maksa pusotrs dolārs (2003.g.). Viena no galvām atrodas tieši pie muzeja ieejas.
Cabeza Cobata. Patlaban izstādīta un ir aplūkojama Santjago Tukstlas centrālajā Zokalo laukumā. To uzgāja zinātnieku ekspedīcija no Kanzasas un Verakrusas universitātēm uz rieteņiem no Santjago Tukstlas pilsētiņas, iekš rančo Cobata. Galva ir no vēlīnā olmeku laikmeta, iespējams, pat pēcolmeku laikmeta. Tā ir unikāla ar to, ka ir vislielākā no jebkad atrastajām (2,75 m augstams), un tās acis ir aizvērtas. Iespējams, ka iesākumā šī galva atradusies Sjerra Vigijā - nelielā olmeku kultūras centrā.
vēl viena galva, kas atrasta Nestepekā uz rietumiem no Santjago Tukstlas, izstādīta pilsētas Arheoloģijas muzejā
Divas galvas izstādītas Mehikas Antropoloģijas muzejā Meksikas līča zālē (Sala Golfo de Mexico). Šīs divas galvas ir no 10 Sanlorencā atrastajām.
7 olmeku galvas izstādītas Verakrusas universitātes Antropoloģijas muzejā Halapā (Jalap Museo de Antropologia). Šeit esot lielākā no olmeku galvām, kas uzieta Sanlorencā - 2,7 m augstumā. Cita no šeit izstādītajām un arī Sanlorencas uzietajām galvām satur simtiem caurumu.
viena galva atrodas Tresapotekas ciema centrālajā laukumā. To kā otro uzgāja Metjū Stirlings.
Olmeku galvu katalogs. Šo sarakstu uzskatāmības dēļ apkopojām tabulā. Patlaban ir dokumentēta un pierādīta 17 olmeku galvu eksistence. 18.sarakstam pievienotā galva vairs nav galva, bet gan, domājams, no galvas (vai tās sagataves) izcirsts tronis. Pie reizes tas arī ir vienīgais tāds atradums, kas uziets ārpus olmeku kultūras areāla - konkrēti, Gvatemalā.
Nr.p.k. Uziešanas
vieta Arheoloģiskā numerācija Alternatīvais osaukums Augstums
metros Platums Biezums/
svars Atrašanās vieta Piezīmes Atrašanas gads
1. Sanlorenca Colossal Head 1 Monument 1 2,84 2,11 -/25,3 Vilahermozas
muzejparks
2. Sanlorenca Colossal Head 2 Monument 2 2,69 1,83 1,05/20
3. Sanlorenca Colossal Head 3 Monument 3 1,78 1,63 0,95/9,4
4. Sanlorenca Colossal Head 4 Monument 4 1,78 1,17 0,95/6 Vilahermozas
muzejparks
5. Sanlorenca Colossal Head 5 Monument 5 1,86 1,47 1,15/11,6
6. Sanlorenca Colossal Head 6 Monument 17 1,67 1,41 1,26/
8-10 Metropolitāna mākslas muzejs Ņujorkā kopš 1970. gada
7. Sanlorenca Colossal Head 7 Monument 53 2,7 1,85 1,35/18
8. Sanlorenca Colossal Head 8 Monument 61 2,2 1,65 1,6/13 Halapas Antropoloģijas muzejs
9. Sanlorenca Colossal Head 9 Monument 66 1,65 1,36 1,17/-
10. Sanlorenca Colossal head 10 Monument 89 1,8 1,43 0,92/8
11. Laventa Monument 1 2,41 2,08 1,95/24 Vilahermozas muzejparkā pirmo reizi aprakstīta 1925.gadā
12. Laventa Monument 2 1,63 1,35 0,98/11,8 Museo del Estado de Tabasco Vilahermozā
13. Laventa Monument 3 1,98 1,6 1/12,8 Vilahermozas muzejparkā nepabeigta
14. Laventa Monument 4 2,26 1,98 1,86/9,8 Vilahermozas muzejparkā
15. Tresapoteka Monument A Colossal Head 1 1,47 1,5 1,45/7,8 pirmā uzietā galva 19.gs. vidus
16. Tresapoteka Monument Q Colossal Head 2;
Nestape Head 1,45 1,34 1,26/8,5 20.gs. 40.gados
17. Lakobata La Cobata Head 3,4 3 3/40 vislielākā 1970.g.
18. Takalikabaja Monument 23 1,84 1,2 1,56/- Gvatemala no galvas izcirsts tronis
Saites.
Olmeki.
Laventa.
Sanlorenca.
