Bibliotēkas zinātne
Zinātnes nozare, kas pētī iespieddarbu u.c. informācijas avotu sabiedriskās izmanošanas mērķus, principus, saturu, sistēmu un formas konkrētos vēsturiskos apstākļos.
Galvenās nozares:
- vispārīgā bibliotēku zinātne - bibliotēku loma sabiedrībā, bibliotēku tīkla izveides principi, bibliotēku tipizācija, bibliotēku vadīšana;
- bibliotēku fondi - komplektēšana, organizācija, glabāšana;
- bibliotēku katalogi - iespieddarbu u.c. informācijas avotu aprakstīšana un klasificešana, katalogu izveide;
- darbs ar lasītājiem - lasītāju interešu izpēte, literatūras propagandas un lasīšanas vadības, bibliotekārās un bibliogrāfiskās informācijas principi un metodes;
- bibliotēku darba organizācija - bibliotekārā darba organizācija un normēšana, uzskaite un plānošana, bibliotēku struktūra, ēkas un iekārtas, darba mehanizācija un automatizācija u.c.;
- bibliotēku vēsture.
Bibliotēkas zinātne radās XIX gs. Tās metodoloģiskos pamatus un problemātiku nosaka attiecīgajai sabiedriskajai iekārtai raksturīgie sociālekonomiskie apstākļi un ideoloģija. Bibliotēkas zinātne cieši saistīta ar bibliogrāfiju, informātiku, scientioloģiju. Praksē un teorijā liela nozīme literatūras zinātnei, pedogoģijai, psiholoģijai, matemātikai u.c. zinātnes nozaru atziņām.
Latvijā bibliotēku prakses un teorijas attīstībā liela nozīme K.Valdemāram, J.Kriškānam, J.Misiņam, K.Eglem, R.Eglem, V.Caunem. Krievpadomju okupācijas laikā izdoti vairāki nozīmīgi darbi: F.Rancāna "Jānis Misiņš un viņa bibliotēka" (1963.g.), autoru kolektīva "Grāmata un lasītājs" (1978.g.), J.Peiles sastādītā "Bibliotekāro terminu vārdnīca" (1957.g.), LPSR ZA Fundamentālās bibliotēkas darbības apraksts "Bibliotēkai 450" (1974.g., krievu val.), rokasgrāmata "Latvijas PSR bibliotēkas" (1973.g.) u.c. Apcerējumi par bibliotēku vēsturi un teorētiskām problēmām publicēti Valsts bibliotēkas "Rakstos" (1-5, 1964.-1764.g.), izdevumos "Bibliotēku zinātnes aspekti" (no 1977.g.).
