Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Golems. Mentu kari vai matemātika pret fiziku?

Konspekts

Landauss, strādājot kopā ar Andreju Saharovu pie Padomju ūdeņraža bumbas radīšanas, nicinoši dēvējis Saharovu par „tehnisko fiziķi". Pats viņš bija fiziķis – teorētiķis (matemātiskais fiziķi) – tātad pakāpi augstāk?

Tas ienāca prātā, lasot D.Zepa eseju „Hologramma un distinkcija."

D.Zeps: „Bet vai visa zinātne ir tukši maldi? Nē, tā nav. Ir zinātne, kas principā ir brīva no šī malda, un tā ir matemātika. Arī teorētiskā fizika ir uzlūkojama kā zinātne, ja vien izmetam no tās visu, kas tiktu mēģināts saistīt ar „tradicionālo laiku," „psiholoģisko laiku," kam dabā, kā teicām, adekvāta fizikāla adekvāta nav.
Kaķa jautājums: vai tradicionālais laiks un psiholoģiskais laiks ir viens un tas pats?

Šķiet, psiholoģisko laiku definēja Anrī Bergsons, un tas apzīmē cilvēka subjektīvo laika izjūtu. Tā ir „ilgšana," kurai fizikā patiešām vietas nav. Ja trūkst izklaides, muļķim „garš laiks." Uz to arī orientējas izklaides industrija. Bez ilūzijām – uz muļķiem. Tāpat kā pozitīvisma reklāmas.

Tradicionālais varētu būt tas pats klasiskais jeb Ņutona fizikas laiks. Tas rit vienmērīgi, no tagadnes uz nākotni un saistīts ar priekšmetu pārvērtībām. Tam tiešām nav analoga absolūtajā Dieva pasaulē: „Un zvērēja pie tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, ka laika vairs nebūs” (Atklāsmes 10:16).

Bet fizikas pasaulē klasiskais laiks viscauri tiek lietots.

Entropijas likuma (Otrais termodinamikas likums) būtība taisni balstās uz pārvērtībām laikā. Visa kārtība ar laiku pārvēršas nekārtībā. Ar piebildi: slēgtās sistēmās. Dzīvība, acīmredzot, nav slēgta sistēma, jo uz kādu laiku kārtība var arī pieaugt. Dzīvībai ir Uzturētājs: „Es dzīvoju, un jums būs dzīvot" (Jāņa ēv. 14-19).
Laiks un entropija darbojas arī enerģētiskajos procesos: vērtīgāka enerģija ar laiku pārvēršas mazvērtīgākā.

Arī kvantu mehānikas viļņu un difūzijas vienādojumos figurē laiks. Klasiskais Ņutona laiks ir arī Bora postulētajā kvantu mehānikas enerģijas un laika nenoteiktības relācijā. Kur tad nav laika? Singularitātē? Bet tur nav arī fizikas. Pie Dieva, kur tūkstoši gadi ir kā viena diena? Tas jau arī izklausās pēc singularitātes: „Un debess aizgāja kā satīta grāmata...” (Atklāsmes 6:14).

Atvērtās sistēmās kārtība var arī pieaugt. Negentropija. ”Es dzīvoju, un jums būs dzīvot."

Dzīvība ir atvērta sistēma, saņem enerģiju no ārpuses. Saules pielūdzēji būs kļūdījušies – Saule nespīd pati no sevis – kodolsintēzes reakcijas tajā nodrošina gravitācijas spiediens.

Saule – mūsu māte.
Pērkons – mūsu tēvs.

Īsā perioda domāšana – ir tas, kas ir acupriekšā. Ja Saule ir mūsu māte, tad benzīns ir automobiļa tēvs. Bez enerģijas devēja - nekust. Tikai daudzās automobiļa konstruktoru paaudzes apvainosies. To infrastruktūru, kurā Saules enerģija var darboties, šī „māte” nav radījusi.

„Tas Kungs ar gudrību licis pamatus Zemei” (Jāņa ēv. 14:19). Gan Saulei, gan Pērkonam mitoloģiskajos augstumos gudrības tā pamaz.

Vērtīgākā no enerģijām ir gravitācijas enerģija – tās entropija = 0. Tieši pateicoties saspiešanai spīd Saule un veidojušās planētas. Bet tas nav haoss – gravitācijas enerģiju komandē informācijas enerģija - mūsu subkultūrā – Dievs. Vienīgi informācijas enerģija patērēšanas procesā vairojas.

Klasiskā laika bulta darbojas arī radioaktīvajos sabrukšanas procesos. To izmanto Zemes vecuma noteikšanai.

Zemeslodes vecums

Senajiem grieķiem, tāpat kā mūsdienu patērētājiem, stāvoklis šķita vienkāršs - Zeme ir mūžamveca.

Kaut cik sakarīga Zemes vecuma noteikšana sākās tikai XVIII gadsimtā. Šodien daudziem šķiet, ka gan jau zinātnieki zina īsto vecumu. Patiesībā tik vienkārši nav.

Tuvākā vēsture. Noteikšanas mēģinājumi

1. Pēc izšķīdušās sāls daudzuma okeānos un jūrās. Halejs. 1715.g.
Laba doma. Ja vien kādam būtu zināms:
a) neizšķīdušās sāls daudzums sākumā;
b) sāls šķīšanas ātrums tik lielos tilpumos;
c) kopīgais izšķīdušās sāls daudzums šodien.

2. Karsējot un atdzesējot metāla lodes. 1870.gadā. Leklērs.
Zemes vecums esot 75 000 – 168 000 gadi.
Bet Zeme nesastāv tikai no metāla un arī mērogi nesamērojami.

3. Lorda Kelvina (Tomsona) minējumi. Izcilais zinātnieks par Zemes vecumu bija sācis domāt ap 1860.gadu.
Minējumi: no 20 miljoniem līdz 400 miljoniem gadu.
Vēlāk skaitli samazināja līdz 24 miljoniem gadu, jo nebija zināms enerģijas avots, kas ļautu Saulei tik ilgi spīdēt. Ciets rieksts.

4. Precizitātē nepārspējams ir Čārlzs Darvina kungs – tas pats, slavenais.
Ne šķīdinot sāli, ne karsējot bumbas viņš pamanījies uzzināt, ka Zemes vecums ir precīzi 306 662 400 gadi. Gandrīz tik pat apbrīnojams, kā cienījamais Streipa kungs, kurš zina dinozauru vecumu. Cepuri nost – abiem kungiem – un kāju virsū.

Zemes vecuma noteikšanas metodes šodien:
Šodien arī ir tikpat labas noteikšanas metodes - tiesa gan – ne Zemeslodes, bet atsevišķu zemes iežu vecuma noteikšanai. Ieži var būt jaunāki par Zemes vecumu.

1 . Urāna - svina metode.
2 . Kālija – argona metode.
3 . Rubīdija – stroncija metode.

Visas metodes domātas ļoti veciem iežiem.

Visās radioaktīvais sākuma produkts pārvēršas zināmos galaproduktos.

Visām trim metodēm kopīgi trūkumi:
a) nav zināms, vai galaprodukti nav bijuši iežos jau sākumā.
b) nav zināms, vai parastais svins (argons, stroncijs) laika gaitā nav uzņēmis brīvos neitronus, pārvēršoties „galaproduktā." Brīvo neitronu avoti ir sprādzieni uz neitronu zvaigznēm (debesu „Černobiļas”).
c) nav zināms, vai pazemes ūdeņi nav izskalojuši sākuma produktus, tā izmainot proporcijas.

4. Radioaktīvā oglekļa C 14 metode. Īstermiņa metode, ne vecāku par 8000 g. objektu noteikšanai. Metodes būtība:
dzīves laikā augi un dzīvnieki no gaisa uzņem ne tikai parasto C 12, bet arī radioaktīvo C14. Kamēr dzīvo, C14 gan sabrūk, gan atkal atjaunojas. Pēc nāves – tikai sabrūk, jo vairs neelpo. Cik daudz paguvis sabrukt, var izrēķināt, cik sen miris.

Metodes trūkumi tādi paši :
a) nav zināms C 14 daudzums gaisā pirms gadu tūkstošiem – tas mainās;
b) C 14 sabrukšanas ātrums varēja izmainīties apstarojuma dēļ (no neitronu zvaigznēm);
c) ne visi organismi piesaista vienādu C 14 daudzumu . Glabāšanas laikā var tikt uznests piesārņojums. Tikko noķertu molusku čaulas izrādījušās 2300 gadus vecas. Droši vien sēnes no Černobiļas mežiem būs vēl vecākas.

Šodien nav pilnīgi drošas metodes, kā noteikt Zemes vecumu. Droši to zināja tikai Darvina kungs. Un puslīdz droši varbūt Ašēra kungs.

1650.gadā Īrijas arhibīskaps Ašērs, pamatojoties uz Vecās Derības rakstiem, atradis, ka Zeme radīta 4004.g. pirms mūsu ēras. Tas ilgus gadus kalpojis par izsmiekla objektu tiem, kas tāpat kā Ašēra kungs, Bībeles metalangu uztver kā sadzīves valodu. Izpratnes atslēga ir dota pašā Bībelē:
„... viena diena pie tā Kunga ir kā tūkstoši gadi ..." (2.Pētera 3:8). Pēc relatīvistiskā, kosmoloģiskā laika, kur dienu garums atkarīgs no kustības ātruma.
Ne visur laiks rit, kā Penātos.

Tā jocīgi sanāk ...

Ir virkne faktu, kas rāda, ka Zeme varētu nebūt tik veca, kā tiek uzskatīts (4,5 miljardi gadu).
1. Uz Zemes par maz starpzvaigžņu putekļu. Tos var atšķirt – tie satur 300 reižu vairāk niķeļa, kā zemes putekļi.
2. Par maz starpzvaigžņu putekļu arī uz Mēness. Apollo kājas tika aprīkotas ar platām plāksnēm, lai nenogrimtu. Putekļu bija tikai daži cm.
3. Mēness izstaro siltumu, tam ir magnētiskais lauks un Mēnesstrīces (šķidrs kodols). Tiek uzskatīts, ka Mēness radies reizē ar Zemi. Tik ilgā laikā būtu atdzisis.
4. Zemes atmosfēra satur maz hēlija. Hēlijs tiek piesaistīts no kosmiskās telpas un izdalās arī urāna sabrukšanā. Ja Zeme būtu 4,5 miljardus gadu veca, hēlija vajadzētu būt simttūkstošreiz vairāk.
5. Zemes magnētiskā lauka spriegums mazinās - pēdējos 1400 gados tas samazinājies uz pusi. Ja tā būtu noticis arī agrāk, pirms desmittūkstoš gadiem Zeme būtu sakarsusi un uzsprāgusi. Saules sistēmā joprojām daudz īsperioda komētu. Tās katru reizi, kad tuvojas Saulei, tiek satvertas. Miljonos gadu Saule tās būtu izķērusi.
7. Tas pats ar starpzvaigžņu putekļiem. Tie gan nāk klāt, tomēr viņu ir par daudz.
8. Naftas un gāzes spiediens Zemes dzīlēs pārāk augsts. Ilgstošā laikā būtu izsūkušies.
9. Akmeņogļu nogulās – cilvēku skeleti un zelta ķēdītes.

„Un Cilla arīdzan dzemdināja Tubalkainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs” (1.Mozus 4:22). Un tas bija pirms ūdensplūdiem. Plūdu aizrautie koki arī veido akmeņogļu nogulas – ar visām ķēdītēm?

10. Zemes griešanās ātrums samazinās. Pirms 4 miljardiem gadu – primitīvās dzīvības rašanās sākumā (pēc evolucionistu aprēķiniem), zemes griešanās ātrums būtu bijis milzīgs.
11. Mēness attālinās. Pirms miljardiem gadu būtu bijis tik tuvu Zemei, ka tam sekotu milzīgs paisuma vilnis.
12. Meteorīti atrodami tikai pašā Zemes virskārtā.
13. Patreizējo zemes iedzīvotāju skaitu var sasniegt 4000 gados.

Protams, visus šos punktus, pie Radīšanas klāt neesot, var kritizēt. Bet tad jāatrod cits, pamatots izskaidrojums. Tādu vairumā gadījumu pagaidām nav.
„Bet kur tu biji, kad es Zemei liku pamatus ?" (Ijāba 38:4).

Ierādīt dinozauriem viņu cienījamo vēsturisko vietu varētu, lietojot Einšteina Speciālajā relativitātes teorijā un 2.Pētera vēstulē (2.Pētera 2:8) aprakstīto relatīvistisko jeb kosmoloģisko laiku. Vai ne?

Konspektēts no:
Bils Braisons. Īsi stāsti gandrīz par visu.
Grāmata. Glika tulkojums.
M.Sc. Ben Hobrinks. Radīšanas liecības.
Skots M Hjūzs. Evolūcija zem miroskopa.

7.04.2009 

Attēlā: Zemes ģeoloģisko slāņu atsegumi Lielajā kanjonā, ASV. Pēc zinātnieku pētījumu rezultātiem tie veidojušies 2 miljardu gadu laikā.

Pirmo reizi publicēts 07.04.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.