Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Golems. Kādi slaveni uzvārdi?

Tā ir. Tie visi ir cilvēki, kas paveikuši ko ievērojamu zinātnē:

Lords Viljams Kelvins (1824.–1907.g.). Absolūtās temperatūras skala.
Džozefs Listērs (1827.–1912.g.). Antiseptiskā ķirurģija.
Sers Īzaks Ņutons (1642.–1727.g.). Klasiskā mehānika.
Luijs Pastērs (1822.-1895.g.). Bakterioloģija.
Blēzs Paskāls (1623.–1662.g.). Matemātika. Barometrs.
Čārls Beibidžs (1892.–1871.g.). Datorzinātne.
Johans Keplers (1571.–1630.g.). Debesu ķermeņu mehānika.
Sers Viljams Heršels (1738.–1822.g.). Dubultzvaigznes.
Žans Anrī Fabrs (1823–1915.g.). Entomoloģija.
Maikls Faradejs (1791.–1867.g). Elektrība.
Džozefs Henrijs (1797-1878.g.). Elektromotors.
Sers Džons A. Flemings (1849.–1945.g.). Elektronika.
Roberts Boils (1627.–1691.g.). Gāzu dināmika.
Sers Džeims Simpsons (1811.–1870.g.). Ginekoloģija.
Gregors Mendelis (1822.–1884.g). Ģenētika.
Bernhards Rīmanis (1826.-1866.g.). Neeiklīda ģeometrija.
Sers Viljams Ramzejs (1852.–1916.g.). Inertās gāzes.
Kārlis Linnejs (1707.-1778.g). Klasifikācija.
Roberts Boils (1627.-1691.g.). Ķīmija.
Lūiss Agassīzs (1807.–1873.g.). Ledāju ģeoloģija.
Džordžš Kuvjērs (1769.–1832.g.). Mugurkaulnieku paleontoloģija.
Metjū Mourijs (1806.-1873.g.). Okeanogrāfija.
Sers Deivids Brusters (1781.-1868.g.). Optiskā mineraloģija.
Džons Vudsvords (1655.-1728.g.). Paleontoloģija.
Rūdolfs Virhovs (1821.–1902.g.). Anatomija.
Džeimss Džouls (1818.-1889.g.). Termodināmika.
Nikolass Steno ( 1638.–1686.g.). Stratigrāfija.
Sers Džordžs Stokss (1819.–1903.g.). Šķidrumu mehānika.
Semjuels Morze (1791.–1872.g.). Telegrāfs.
Lords Džons Reilijs ( 1842.–1919.g.). Telpiskā analīze.
Lords Viljams Kelvins (1824.–1907.g.). Termodināmika.
Sers Henfrijs Deivijs ( 1778.-1829.g.). Termokinētika.

Kas vēl kopīgs šiem cilvēkiem? Ahā, sieviešu diskriminācija – viņi visi ir vīrieši!
Vēl kas? Viņi visi ir bijuši reliģiozi. Kā tas iet kopā ar zinātnes gaismu? Droši vien katram savādāk.

Lūk, viens skaidrojums no kvantu fizikas pamatlicēja Maksa Planka lekcijas: "Enerģijas saglabāšanās likums nav nozīmīgākais no dabas pamatlikumiem. Ir vēl kāds universālāks likums. Šī likuma skaidrojums izsauc sajūtu, ka dabu vada saprātīga, uz noteiktu mērķi vērsta griba."

Tas ir MAZĀKĀS PRETESTĪBAS LIKUMS (princip naimeņševo deistvija).
Piemēram, no daudziem iespējamiem ceļiem, gaismas stars vienmēr izvēlas to ceļu, kura veikšanai vajag vismazāk laika.

Klasiskajā mehānikā darbojas CAUSA EFFICIENS – agrākie notikumi ir cēlonis vēlākajiem.
Mazākās pretestības likums tam pievieno CAUSA FINALIS: mērķis, uz kuru tiekties, nosaka ceļu, pa kuru iet. Tā fizikas attīstība ir novedusi pie cēloņsakarības, kurai ir teleoloģisks (uz mērķi vērsts) saturs.

Atklājot šo likumu, šķiet, mēs nebūsim ieveduši ko jaunu – arī bioloģijā valda šis likums. Tas izpaužas neatkarīgi no cilvēku gribas, un nosaka procesu mērķtiecību.

Ir apgabali, kur reliģija un dabas zinātnes nesaskaras. Piemēram: dabas zinātnēm ir sveši ētikas jautājumi, bet reliģijai ir svešas fizikālās konstantes. Bet caur Mazākās pretestības likumu reliģija un dabaszinātnes nonāk pie kopsaucēja – Augstākās varas, kas nosaka procesu mērķtiecību.

Šī Augstākā vara nav novērojama tieši, bet tikai caur tās darbības sekām.

Reliģija to izzina caur saviem simboliem. Zinātne – caur mērījumiem.

Mēs nekur neredzam pretrunu starp reliģiju un zinātni, gluži otrādi, būtiskajos momentos tās pilnīgi saskan.

Golems: ”Man skolā mācīja citādi.”

Pirmo reizi publicēts 26.05.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.