Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ermitāža

Krievijas lielākais muzejs, atrodas Pēterpilī un ir burtiski bezgalīgs - arī viens no lelākajiem un vecākajiem pasaulē, kas glabā 3 miljonus eksponātu no Akmens laikmeta līdz mūsdienām.

Atrašanās vieta. Pēterpils.

Aprēķināts, ka apmeklētājiem, kas vēlētos veltīt kaut tikai divas minūtes, apskatot katru šī milzīgā Krievijas muzeja eksponātu, būtu jāpavada Ermitāžā seši gadi (citi aprēķini - 1 minūte veltīta eksponātam, un jums būs jāpavada Ermitāža 35 gadi, ejot kā uz darbu 8 stundas dienā).

Vēsture. Ermitāžas aizsākumi meklējami ķeizarienes Katrīnas II LIelās (1762.-1796.g.) valdīšanas laikā. Viņa uzturēja draudzīgas attiecības ar franču Apgaismības laikmeta filozofiem, īpaši D.Didro. Pateicībā par to, ka Katrīna II nopirka viņa bibliotēku un neliedza to turpmāka rī izmantot, viņš darbojās kā sava veida kultūras pārstāvis Parīzē. Didro palīdzēja atlasīt mākslas darbus Ermitāžas kolekcijai. Didro palīdzēja barona Kroza kolekcijas nopirkšanā, kas kļuva par Ermitāžas kolekcijas pamatu. Tieši ar viņa pūliņiem lielā mērā tika izveidota Rietumeiropas mākslas nodaļa.
1917.gada revolūcija ierasto kārtību Krievijā apgrieza kājām gaisā, un jaunie valsts saimnieki komunisti, pilsoņu karā tikuši galā ar saviem pretiniekiem, ķērās pie jaunās padomju valsts celšanas. Industrializācijai vajadzēja naudu, kuras komunistiem nebija, tādēļ tika nolemts budžetu papildināt pavisam vienkāršā ceļā – iztirgot gadu simtiem Krievijas impērijā uzkrātās mākslas vērtības. Šajā izpārdošanā no 1928. līdz 1934.gadam vissmagāk cieta Krievijas lepnums – Valsts Ermitāža.

Muzeja kaķi. Muzejs ir mājvieta ne vien mākslas darbiem, bet arī aptuveni 70 kaķiem, kas sargā mākslas darbus no grauzējiem. Šādu tradīciju ieviesusi jau Pēterpils dibinātāja Pētera I meita ķeizariene Elizabete, kas ir arī muzeja izveidotāja. Katram kaķim ir pase ar fotogrāfiju.

Darbi. Rembranta glezna „Danaja.” 1985.gada 15.jūnijā apmeklētājs leitis Broņus ??? sadūra gleznu ar nazi un uzlēja tai sērskābi.

Saites.
Pēterpils.