Elektromiogrāfija
Elektro + mys, myos ("muskulis" - grieķu val.) + grāfija.
Skeleta muskuļu izmeklēšanas metode, kas pamatojas uz bioelektrisko potenciālu reģistrēšanu muskuļos ar īpaša aparāta elektroiogrāfa palīdzību.
Mainoties šūnu funkcionālajam stāvoklim, piemēram, ierosas laikā šūnās ļoti strauji un apgriezeniski mainās membrānas polarizācija; rodas darbības potenciāls (DP). Tā lielums nervu un muskuļu šūnās var sasniegt 120 mV. DP var reģistrēt arī audos un orgānos kā elektrisko potenciālu starpību starp aktīvo, ierosas procesu ietekmēto un neaktīvo, ierosas neskarto rajonu. To bieži nosaka klīnikās kā potenciālu starpību starp dažādiem ķermeņa virsmas punktiem.
Iegūto līkni dēvē par elektromiogrammu. Tā ir muskuļu summārās elektriskās aktivitātes pieraksts.
Atkarībā no nervu sistēmas un muskuļu bojājumu vietas un pakāpes mainās muskuļu biopotenciālu frekvence, amplitūda, sakārtojums.
Elekromiogrāfiju izmanto nervu sistēmas un muskuļu slimību diagnostikā, kā arī neirofizioloģijā.
Saites.
Bioelektriskie potenciāli.
Mioloģija un miologi.
