Guptu valsts (IV-VI gs.)
Valsts Indijā no IV līdz VI gs., kas radās Senās Magadhas valsts vietā.
Vēsture. Valsts veidošanās sākās Čandragupta I valdīšanas laikā, kas pieņēma imperatora (maharad-žadhiradža) titulu acīmredzot 320.gadā, jo šo gadu uzskata par sākuma gadu tā saucamajai Guptu ērai.
Samudragupta (~330.-380.g.) un Čandragupta II Vikramaditja (380.-414.g.) pakļāva visu Ziemeļindiju, izņemot Kašmiru un Rietumpendžabu, kā arī Gudžaratu, ieskaitot Kathiavāras pussalu. Samudragupta veica arī karagājienu uz Dienvidindiju.
Skandaguptas (455.-467.g.) valdīšanas laikā sākās pakļauto tautu sacelšanās un eitalītu uzbrukumi valsts ZR robežām.
Budhaguptas (467.-500.g.) valdīšanas laikā sākās Guptu valsts sabrukums - no tās atkrita Kathiavāra, Gudžarata un Malva. VI gs. sākumā eitalīti sagrāba valsts rieteņu daļu gandrīz līdz pat Magadhai un piespieda Baladitju maksāt tiem nodevas. Ap 528.gadu Baladitja kopā ar Mandasoras (Centrālindija) ķēniņu Jašodharmānu sakāva eitalītus.
VI gs. beigās Gutu valsts pārtrauca eksistēt.
Saites.
Guptu ķēniņi (IV-VI gs.).
Indija.
