Gravitācijas lēca
- Detaļas
- Skatīts: 1916
Viena no daudzajām dabas teorijām, ar kuru palīdzību zinātnieki var izskaidrot dažus NLO novērošanas gadījumus.
Fizika skaidro tā: pirms pērkona uz Zemes ir stabils potenciālu starpības laiks apmēram 300 kV, kas orientē gaisa elementārdaļiņas. Šis lauks atrodas starp atmosfēras augšējiem slāņiem un Zemes virsmu. Pērkona izlāde veic varena impulsa lomu un šai brīdī perpendikulāri mūsu planētas gravitācijas laukam rodas iespēja pāriet daļiņu orbītu plaknēs. Tādejādi parādas lokāla josla, kurā gaisa daļiņas nonāk bezsvarā, t.i. uz tām nedarbojas Zemes pievilkšanas spēks.
Zona pievelk ūdens garaiņu un gaisa molekulas, kas uzkrājas pie tās robežām, tādēļ mēs šo joslu varam arī redzēt.Šī josla pēc savas formas kā reizīti arī atgādina "šķīvīti."
Kā gan izskaidrot šī objekta spīdēšanu, kas visvairāk pārsteidz aculieciniekus? Tad lūk - kad mainās daļiņu orbītu slīpums, elektroni sāk pārvietoties uz daudz zemāku enerģētisko līmeni un tādēļ izdalās gaismas kvanti - tas ir kā liels dabisks kvantu ģenerators. Pie tam no zonas ekvatoriālās daļas izdalīsies stipra gaisma.
Bet kā izskaidrot, ka NLO novēro ne tikai pērkona laikā, bet arī skaidrā laikā? Ja atmosfērā rodas stipri augšup vai lejup ejošās gaisa plūsmas, pie tam uz šo plūsmu robežas ir spēcīgs spiedienu kritums, tad viņa horizontālajā plaknē notiek molekulu cirkulācija, kas notiek ar ļoti lielu ātrumu. Un šī kustība arī kļūst par aizvietotāju tam stiprajam lielas jaudas elektriskajam impulsam.
Saites:
NLO hipotēzes.
