Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Itālija

Valsts Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā.

Galvaspilsēta - Roma.
Garākā upe - Po.

Vēsture. V gadsimta sākumā Itālijā ielauzās rietumgoti un 410.gadā ieņēma Romu. 
Pēc gotiem Itālijā iebruka cita ģermāņu cilts - vandāļi. Tad sava ķēniņa Gaizeriha vadībā tie devās iekarot Ziemeļāfriku, bet pēc tās iekarošanas atkal iebruka Itālijā un 455.gadā ieņēma Romu. Pilsētu tā izpostīja, ka turpmāk šādu barbarisku attieksmi pret mākslas vērtībām sāka apzīmēt ar vārdu "vandālisms."
Langobardu valsts Itālijā. VI gs. langobardi bija Bizantijas impērijas federāti Panonijā. Tomēr Bizantijas ārpolitiskie panākumi izrādījās īslaicīgi. Pēc cīņas ar hepīdiem un avāriem, pēdējo spiediena rezultātā, langobardi lielas cilšu savienības (tajā līdz ar ģermāņu ciltīm svēbiem, sakšiem, hepīdiem bija arī sarmātu, bulgāru un, iespējams, arī slāvu ciltis) priekšgalā 568.gadā ķēniņa Alboina vadībā iebruka Bizantijai piederošajā Ziemeļitālijā. Ieņēma to un arī Vidusitāliju. Langobardi iekaroja Lombardijas teritoriju (tā ieguvusi nosaukumu no langobardiem) un Tusciju (šodienas Toskānu), izveidojot tur savu ķēniņvalsti.
Pēc trīs gadu aplenkuma krita arī Pāvija, kas kļuva par Langobardu valsts galvaspilsētu.
Bizantiešu kundzība Apenīnu pussalā pastāvēja līdz 568.gadam, kad langobardi atspieda impērijas karaspēku līdz dienvidu rajoniem. Ravennas ekzarhāts, Romas dukāts (hercogiste?) un Dienviditālija ar Sicīliju palika bizantiešu varā, bet Spoleto un Beneventa kļuva par langobardu hercogistēm, kas saglabāja neatkarību no langobardu ķēniņiem.
Kari ar langobardiem. 751.gadā franks Pipins Īsais (751.-768.g.) sagrāba karaļa varu, un to sankcionēja Romas pāvests. Savukārt Pipins Īsais līdzēja pāvestam nostiprināties Itālijā, veicot uz turieni divus karagājienus 754. un 756.gados pret langobardiem. Pāvestiem tika nodota daļa langobardiem atņemto zemju, kas bija sākums Vatikāna valstij.
Divas reizes Kārlis Lielais ar karaspēku šķērsoja Alpu kalnus un iebruka Itālijā, iekaroja tās lielāko daļu. 772.gadā viņš sakāva langobardus, kuru karalis Dezidērijs bija lauzis līgumu ar pāvestu, iebrucis Itālijā un apdraudēja Romu. Pievienojis langobardu zemes Franku valstij, Kārlis Lielais atdeva Baznīcai ne tikai tās teritorijas, kuras pāvestam bija dāvinājis viņa tēvs Pipins Īsais, bet arī jaunus apgabalus, tādejādi paplašinādams Pāvesta valsti, līdz ar to palielinot Baznīcas ietekmi.
Verdenā 843.gadā tika noslēgts līgums par Kārļa Lielā Franku valsts sadali starp viņa mazdēliem Lotāru, Ludviķi Vācieti un Kārli Plikpauri. Lotārs, saglabājot imperatora titulu, saņēma Itāliju un plašu zemes joslu gar Reinu un Ronu - Frīzija, tā saucamā "Vidējā Francija" (Lotaringija), Burgundija un Provansa. Šis brīdis tiek uzskatīts par Itālijas valsts aizsākumu.
Pēc Vīnes kongresa. Pēc kongresa gandrīz visās mazajās itāļu valstiņās valdīja svešzemnieki, tikai Sardīnijas karalistē pie varas bija itāļu karaļi. Izmantojot revolūciju, itāļi gribēja padzīt iebrucējus no un apvienot savas zemes vienā valstī.
Daļa itāļu uzskatīja, ka jaunā Ītālija varētu būt republika, citi - karaļvalstī to varētu apvienot Sardīnijas karalis. Dažās Itālijas pilsētās darbojās slepenas kaujinieku organizācijas, kuru biedrus dēvēja par karbonāriem un kuras bija gatavas sākt cīņu. 1848.gadā republikas piekritējiem no organizācijas "Jaunā Itālija" Džuzepes Madzīni vadībā izdevās izraisīt nemierus vairākās Itālijas pilsētās un Romā nodibināt republiku. Sardīnijas karalis Kārlis Alberts pieteica karu Austrijai, taču Sardīnija tika sakauta, bet Romu ieņēma franču karaspēks.
Itālijas karaliste tika nodibināta 1861.gadā.
Itālijas karalis Viktors Emanuels II, kas kāpa tronī 1861.gadā, bija Itālijas apvienotājs.
Itāļu pirmais premjerministrs - Kamillo Kavurs.
Terors Itālijā XX gs. otrajā pusē. No 60.gadu beigām līdz pat 80.gadu vidum Itālijā bija sarkanais terorisms, ko sauca par "Svina gadiem." 1978.gada martā grupējums "Sarkanās brigādes" nolaupīja konservatīvo premjeru Aldo Moro, kura līķi pēc 55 dienām atrada pamestu automašīnā kādā Romas ielas malā.
1980.gadā neofašistu sarīkotā sprādzienā Boloņas dzelzceļa stacijā gāja bojā 85 cilvēki.
Bēdīgi slavenais premjers Silvio Berluskoni valdīja 17 gadu.

Administratīvais iedalījums. 20 reģioni, ko savukārt iegala provincēs.

Romas tuvumā.
Govju Pompejas.
Dzīvībai bīstama krauja jeb inertais vulkāns netālu no Santa Marija della Mole Romas tuvumā. Savu "asiņaino" apzīmējumu krauja ieguva pēc tam, kad te gāja bojā 28 govis pēc magmātisko gāzu izmešanas ieplakā. Vietējie iedzīvotāji to dēvē par Romas vulkānu un apiet ar līkumu. Tai dienā virs kraujas uzkārās dzeltena migla - kārtējā inertās "izelpas" pazīme. Neviens neuzraudzīja govslopus un tie gremoja kraujā augošo zāli. Saelpojušās izgarojumus, noindējās viss brūnaļu ganāmpulks, tā drīzumā tās uzgāja gani. Fermeri atzīmēja, ka noindējušās pašas gudrākās govis, jo tieši tās bija izdomājušas kā izspraikties caur krauju norobežojošajiem nožogojumiem.
Vulkānam nav klasiska koniska forma, bet tas izskatās kā krauja. Virs tās reizēm izspiežas indīgo (inerto) gāzu izgarojumi. Speciālisti iesaka ieplakā neiet bez gāzmaskām.

Apūlijas reģions.
Leče. 
Apūlijas provinces galvaspilsēta. Itālijas dienvidu skaistākā baroka pilsēta.
      Svētā krusta bazilika. 
      Romiešu amfiteātris.
      Krēsls.
Dīvainas formas māja. Celta pirms 400 gadiem un tajā līdz 1851.gadam atradās vietējā vara.
      Plazza Sant’Oronzo. Nosaukts par godu vietējam svētajam un aizbildnim. 
      Sv.Marka kapela. Ieeju rotā lauva, kas ir Venēcijas republikas simbols.
      Doma laukums. 
      Lečes pils.
Celta XVI gs. un nosaukta Spānijas karaļa Kārļa V vārdā. Tā celta aizsardzībai pret osmaņiem. Uz to pamudināja netālās Otranto pilsētas krišana 1480.gadā. 
      Džuzepes Mazīni laukums. Mūsdienīgs. 
      Marezu pils.
      Persones pils.
Sacra Corona Unita.
 Mafija DA Apūlijā.
Bari. Apūlijas centrs un nozīmīgākā Dienviditālijas ostas pilsēta. 
Ostuni. Baltā pilsētiņa.
Grotta Kastelana. Vienas no 10 skaistākajām alām pasaulē.
Otranto. Tūkstoš gadu sena ostas pilsētiņa pie Adrijas jūras.
Alberobello. Trulli arhitektūra, dēvēta par Balto pasaku. Augļu dārzu, olīvu un vīnu lauku ieskauta.
Castel del Monte. XIII gs. pils-cietoksnis. UNESCO sarakstā.
Gargano pussala. Jūras izgrauztas grotas un baltās klintis - faraglioni.

Fasano. Viens no lielākajiem safari parkiem Eiropā.
Vieste. Kūrortpilsēta. Tās dominante ir baltā klints Pizzamuno.
Tremiti salas.

Kalabrija.
      Pizzo.
      Tropea.
      Paola.
      Diamante.
 
Amalfi piekraste. Tā stiepjas gar Neapoles līci. Slavena ar savu izroboto krastmalu, gleznainajām pilsētiņām, brīnišķīgajām pludmalēm un dabasskatu dažādību. Tā iekļauta UNESCO sarakstā. Viegli sasniedzama no Neapoles. Pārblīvēta ar ļaužiem, mašīnu nav pilnīgi kur nolikt.

Lācija.
Marka.

Toskāna.

      Umbrija. Vienīgais Itālijas reģions, kuram nav pieeja jūrai un robežas ar ārvalstīm. Te ir melnās trifeles, augstākā labuma aitas siers, vītināts šķiņķis un brīnišķīgas desiņas. Te atrodas arī slavens romiešu laika akvedukts Spoletas pilsētiņā, kas darbojas vēl šodien. Umbrijas desiņas romiešiem garšojušas tik labi, ka Umbrijas miesnieka amats Itālijā ieguvis īpašu statusu. Trevī pilsētiņu dēvē par olīveļļas galvaspilsētu.
      Cascata delle Marmore. Augstākais mākslīgais ūdenskritums Eiropā.
      Monti Sibilini Nacionālais parks.
      Montepulciano. Mūri, noslēpumaini pazemes labirinti.
      Norča. Umbrijas mazpilsēta.

Itālijas Alpi. Itālijas Alpu daļa.
      Kortīna d'Ampeco reģions. Tajā ir Tre Cime senokoraļļu iekrāsotās klintis. Brauciens uz tām ar pacēlāju. Misurinas ezers. Cinque Torri panorāma ar 5 rifu torņiem. Plašās Kortīnas ielejas panorāma paveras no Cristallo virsotnes.

      Liviņjonas reģions. Populārs un sniegiem bagāts Itālijas Alpu slēpošanas kūrorts. Vasarā sniegotā ieleja pārvēršas par zaļu paradīzi. Vago (Monte Vago) kalns (3058 m) - panorāma uz visu Liviņjonas ieleju. Ar pacēlāju Carosello 3000 var doties uz Involt dali Resa kalnu (2900 m), kur mežā ir iespēja klausīties un smaržot vietējo floru un faunu. Fopela virsotne (2928 m) - skats no tās uz Liviņjonas ieleju un Liviņjonas ezeru visā to krāšņumā. Motas (Monte Motto) kalns (2712 m) - pastaigu laikā var satikt kalnu āžus.

Itālijas Dolomītu Alpi. Atsevišķa Alpu kalnu sistēma Itālijas teritorijā.
      Passo Pordoi - 2242 m.
      Fedala ezers.
      Vall di Fasa reģions. Panorāmas skats uz Marmoladas ledāju un augstāko virsotni Marmolada (3343 m).      

Komača. Pilsēta, kas slavena ar nēģiem un romantiskiem zivju restorāniem.

Emīlijas-Romanjas novads. Starp Po upi ziemeļos un apenīnu nogāzēm dienvidos. Administratīvais centrs - Boloņa.

Pilsētas.
      Boloņa.
      Florence.
      Kannas.
      Milāna.
      Neapole.
      Paduja.
      Palerma.
      Parma.
      Roma.
 
     Turīna.
 
     Venēcija.

Salas.
      Sardīnija.
      Sicīlija.
      Kapri sala.

Gardas ezers. Lielākais Itālijas ezers. Tajā ir Sirmiones pussala. Pie tā - Gardones Riviera botāniskais dārzs, kas ir iekārtots Austrumu stilā.
      Baldas kalns. (Monte Baldo) 2218 m. var uzbraukt ar pacēlāju, un paveras lielisks skats uz Gardas ezeru un to aptverošajiem Itālijas Alpiem.

Bergama. Pilsēta kalnā ar māksliniecisku garu un izsmalcinātu arhitektūru.Bergāmo.
Vēsture. 1859.gadā Džuzepe Garibaldi pazen no šejienes austriešus. 
      Citta Alta. Pilsētas vienīgais kalns ar funikulieri. 
      Vecpilsēta. Vecs cietoksnis un pāris dievnami.
      Sv.Marijas bazilika. Dievnams celts XII gs. Sienas rotā iespaidīga izmēra gobelēni, kas atvesti XVI gs.

Madžores ezers. Boromeo salas - Isola Madre un Isola Bella, pasakaini dārzi.
Komo ezers.

Verona. Mazā Roma vai Romeo un Džuljetas pilsēta.
Sigurta parks. Pie Veronas.

Giardino Giusti. Vieni no skaistākajiem renesanses dārziem.

Santuario d’Oropa. Klosteris, kurā tiek glabāta Melnās Madonnas svētbilde. Tā ir kapelā un reizi gadā piesaista svētceļnieku pūļus. Līdz lielajai baznīcai ved 100 pakāpieni. Septiņos no rīta dievkalpojumā to atklāj. 
Apkārtnē divi svētavoti, botāniskais dārzs, Kristus ciešanu ceļa kopija. 
Baznīcai te ir viesnīca ar ļoti cietām gultām. 

Sabioneta. Celta XVI gs. otrajā pusē. Viena valdnieka Vespasiano Goncagas Kolonnas laikā. Tai ir taisnstūra plānojums, pilsētas morfoloģijā un arhitektūrā izpaužas Goncagas ģimenes veicinātie renesanses ideāli. 

Matera. Itālija, Bazilikatas province, alu pilsēta.
Apraksts. UNESCO sarakstā. Vienīgā vieta pasaulē kur cilvēki dzīvo vēl pirms 9000 gadiem klintī izurbinātās alās. 

Mantuja. Skaisto laukumu un aristokrātiskās arhitekturas pilsēta Minčo upes un ezeru krastos. Pilsētas neregulārais plāns parāda dažādus pilsētas izaugsmes posmus kopš seno romiešu laikiem. Te risinās Verdi operas  "Rigoleto" darbība.
      Piazza delle Erbe. Laukums pilsētas centrā ar zvanu torni. 

Cinque Terra. Unikāla un krāsaina klinšaina smilšakmens piekraste Ligūrijas piekrastē. UNESCO sarakstā.

Madžores ezers. Otrs lielākais Augšitālijas ezers ar maigu Vidusjūras klimatu. Pateicoties tam apkārtnē aug dateles, olīvas un granātāboli.
Mainavas sala. Paradīze tiem, kas mīl eksotiskus augus un ziedus.

Sperlunga. Odiseja piekrastes romantiskākā pilsēta.
Vezuva vulkāns. 1279  augsts, darbīgs.
Amalfi piekraste. Ar maziem ciemiem un daudzveidīgu ainavu. UNESCO sarakstā.
Sorento. Lielās Piektdienas vakara procesija.
Iskjas sala. (Ishia) Vulkāniskas izcelsmes sala Tirēnu jūrā ar maigu klimatu, priežu un citrusaugu audzēm.

Asīze. Sv.Franciska pilsēta. Tās bazilika iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā.
Orvjeto. Atrodas 300 m augstā plakankalnē.
Ravenna. Senā Rietumeiropas impērijas galvaspilsēta. Slavena ar agrīnās kristietības laika mozaīkām un pārsteidzoši jaukajām vecajām ieliņām, plašajiem, viduslaiku celtņu ieskautajiem laukumiem.

Kremona. Vijoļmeistaru pilsēta.

Pjemontas reģions.
      Asti. Skaista viduslaiku pilsēta ar augstvērtīga vīna ražotnēm un trifeļu audzētavām.

Parmas reģions. Slavens ar parmigiano sieru un prosciutto šķinķi.

Poveljas sala. Saukta arī par "Elles vārtiem," "Mirušo dvēseļu apmetne." Oficiāli slēgta tūristiem. Salai bijusi briesmīga vēsture - XVI gs. mēra epidemijas laikā te saveda slimos un dedzināja līķus. 1922.gadā salā tika iekārtota psihiatriskā slimnīca, par kuru klīda briesmīgas baumas. Galvenais ārsts esot eksperimentējis ar pacientiem, bet personāls esot novērojis mirušo dvēseles. Visi sūdzējušies par galvassāpēm. Pašlaik sala ir pamesta, zvejniei tai liec līkumu. Esot grūti atrast kādu kuģeli, kas jūs turpu nogādātu.

Bilancino II apmetne. Itālijas apmetnē atrastie graudberži un to virsmas padziļinājumos saglabājušās cietes un graudu paliekas pierāda graudzāļu apstrādi un lietošanu uzturā pirms 30 000 gadiem.

Irīdija anomālija.
Gaeta.
Kilometrs vientulīgas pludmales, elpu aizraujoši skati no klintīm Turku alas apkārtnē.
Skanno Abruco. Šai reģionā kaut kur ir fotogrāfu ciems, kovairāku pasaulsslavenu fotogrāfu uzmanību piesaitījuši šejienes pilsētas plānomjums, ēkas un vietējie ļaudis.
 "Pompeju коровьи." Neaktīvs vulkāns.

Saites.
Itāļi.
Itāļu mafija.