Krievu atbrīvošanās armija
Krievu militārās vienības ģenerāļa Vlasova komandēšanā, kas cīnījās pret Staļina PSRS.
Kaujas Prāgā. Čehi 1945.gada 5.maijā sacēlās pret vācu garnizonu. Šai laikā mazliet uz austreņiem no Prāgas atradās Bunačenko (Буняченко) divīzija, kas bija patvaļīgi atstājusi pozīcijas frontē un devās Austrijas virzienā, cerot padoties Sabiedrotajiem. Čehu dumpinieki sazinājās ar krievu divīziju un palūdza palīdzību. Bunačenko piekrita, lai Prāga nonāktu nekomunistisko čehu rokās pirms krievpadomju armijas ienākšanas. Bet viņi paši, kā sacēlušos čehu sabiedrotie, netiks izdoti sarkankrieviem.
Vlasovieši skaitliski bija gandrīz 2 reizes vairāk par vācu garnizonu. Kaujas Prāgā turpinājās 3 dienas un 8.maijā daudzi Prāgas rajoni jau atradās sacēlušos rokās. Tad Bunčenko saprata, ka čehi viņu netaisās atbalstīt un arī garantijas negrasās dot. Tādēļ vlasovieši nekavējoties pērtrauca operāciju un atsāka savu gājienu uz Austriju. Pēc dažu aculiecinieku stāstītā čehi lūguši tos nepamest vienus pašus pret vāciešiem.
Tai pat dienā armijas grupas "Centrs" komandieris ģenerālfeldmaršals Ferdinands Šērners pieprasīja, lai viņa karaspēks dotos cauri Prāgai bez šķēršļiem. Sacelšanās vadība piekrita šiem noteikumiem. Vairums vāciešu patiesi bez traucējumiem izgāja cauri pilsētai, tomēr 9.maijā atnākušie krievpadomju spēki Prāgas nomalēs vēl vairākas stundas sīvi cīnījās ar vācu garnizona paliekām.
Tādēļ tagad iet runas, ka čehi vlasoviešiem Prāgā varētu uzlikt pieminekli vai kaut piemiņas plāksni.
