Kazancevs, Aleksandrs (1906.-2002.g.)
- Detaļas
- Skatīts: 3128
Krieviski - Александр Петрович Казанцев.
Viens no pašiem pazīstamākajiem krievu padomju perioda fantastikas rakstniekiem, un arī pirmais krievpadomju ufologs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1906.gada 2 septembrī Krievijas impērijas Akmoļinskā.
1930.gadā beidzis Tomskas Tehnoloģisko institūtu (Томский технологический институт), bet jau 1941.gadā tika iesaukts karot. 1946.gadā iestājās PSRS Rakstnieku savienībā.
Savu pirmo fantastikas stāstu rakstnieks publicējis 1936.gadā, kas ieņēma pirmo vietu kinoscenāriju konkursā. Galvenās darbu tēmas bija zemiešu kontakti ar Atnācējiem, to darbība uz Zemes utt. Lieliski šo tēmu aprakstījis darbā "Sprādziens" (Взрыв, 1946.g.), kurā izvirzījis teoriju par Tungusas meteorīta sprādzienu 1908.gadā kā Atnācēju kosmosa kuģa katastrofu.
Turpmākos darbos A.Kazancevs turpinājis attīstīt kontaktu tēmu - "Marsietis" (Марсианин), "Viesi no kosmosa" (Гости из космоса), "Sārņu gabals" (Кусок шлака). Autora grāmatas iemantoja milzu popularitāti Padomju Savienībā, arī tolaik okupētajā Latvijā un arī citur pasaulē. Tās iedvesmojušas simtiem pētnieku meklēt ĀC atstātās pēdas uz Zemes. Kādu brīdi A.Kazancevs pat strādāja 1967.gadā Maskavas Aviācijas un kosmonautikas namā (Mосковский Дом авиации и космонавтики) organizētajā NLO fenomena izpētes biedrībā par priekšsēdētāja vietnieku, kas ļauj viņu ierindot arī ufologu skaitā.
Par saviem sasniegumiem Kazancevs ticis apbalvots ar daudziem padomju apbalvojumiem, starp kuriem ir Sarkanās zvaigznes un Darba sarkanā karoga ordeņi, Goda zīme un medaļas.
Tungusas sprādziena hipotēze. 1946.gadā savā stāstā „Sprādziens,” publicētu žurnālā "Vokrug sveta," kad „zaļo cilvēciņu” kults Rietumu pasaulē vēl nebija sācies, Kazancevs literāri izteicies Tungusas meteorīta sakarā. Saskaņā ar stāstā aprakstīto, Zemes atmosfērā nonācis avarējošs citplanētiešu kuģis ar kodoldzinēju, kas avārijai ar nodomu izvēlējies mazapdzīvotu Zemes rajonu, un pirms sadursmes ar planētas virsmu varonīgi pašlikvidējās. Ja precīzāk - tad Kazanceva stāstā avarēja citplanētiešu nosēšanās modulis, kas atdalījās no māteskuģa. Pats mātes kuģis tikām palika orbītā ap Zemi automātiskā režīmā un bez uzraudzības. Pamazām planētas pievilkšanas spēka rezultātā tas sāka tuvoties Zemes virsmai un opašiznīcinājās, kad nokļuva tai bīstami tuvu.
Ideju gan izteicis un literāri ietērpis Kazancevs, taču šai sakarā viņš konsultējies ar tādiem tā laika krievpadomju zinātnes spīdekļiem kā I.Tammu, L.Landausu un arī Kuļika pētījumu turpinātāju – Viktoru Sitinu.
No idejas tā bija ietekmējies krievu raķešbūves tēvs Sergejs Koroļovs, ka 1960.gadā organizēja uz Tungusu ekspedīciju. Bez panākumiem gan...
Kazancevs pats no Japānas esot atvedis vairākas dogu figūriņas, kuras uzlūkojies kā pierādījumu Paleo-Seti teorijai.
Izteicieni.
"Es biju un palieku komunists, balsoju tikai par KFKP - tā neiztrūkās draudu un aizliegumu, tās vadītāji nemetās dalīt tautas īpašumu, nezaga, necēla pilis."
"Jebkura vara, kas orientējas uz naudu, ir nāve."
"Darba uzvara ir neizbēgama. Kas teiks ko citu - melos."
Saites.
Ufologi.
Tungusas meteorīts.
