Aliens

Lielbritānijas NLO

Senākais NLO novērojums Britu salās .............

II Pasaules kara laikā. Vinstons Čērčils, kurš II Pasaules kara laikā ieņēma Lielbritānijas premjerministra amatu, savulaik uz 50 gadiem aizliedzis atklātībā ziņot par visiem gadījumiem, kuros, iespējams, iesaistīti NLO, lai izvairītos no masu panikas, liecina atklātībā nonākušās liecības.
1999.gadā kāda Karalisko gaisa spēku (RAF) virsnieka un Čērčila personīgā miesassarga mazdēls Aizsardzības ministrijai rakstiski liecināja par vienu no šādiem gadījumiem.
Viņa liecība, tostarp Čērčila varbūtējās reakcijas atstāts, atrodama starp ceturtdien publiskotajiem Lielbritānijas Nacionālā arhīva dokumentiem. Kā stāsta virsnieka mazdēls, viņa vectēvs nejauši noklausījies Čērčila un ASV ģenerāļa Dvaita Eizenhauera (komandēja sabiedroto spēkus Eiropā)sarunu par kādu gadījumu, kurā iesaistīts NLO.
Čērčilam iesniegtajā ziņojumā bija apgalvots, ka kādu izlūklidmašīnu, pēc uzdevuma veikšanas atgriežoties Lielbritānijā, brīdī, kad tā šķērsoja krasta līniju, aizēnoja NLO. Ticis apgalvots, ka lidmašīnas apkalpes locekļi esot nofotografējuši neidentificēto objektu, kas «bez trokšņa lidinājies» britu lidaparāta tuvumā un pēc tam aizlidojis. Kā apgalvo Aizsardzības ministrijai nosūtītās vēstules autors, Čērčils uz to reaģējis, dodot rīkojumu: «Šis gadījums nekavējoties jāslepeno, jo tas var radīt masu paniku iedzīvotāju vidū un sagraut ticību baznīcai.»
Par šo noslēpumaino gadījumu kļuva zināms pateicoties kāda zinātnieka-fiziķa (neatklāj viņa vārdu) vēršanos MOB. Viņš apgalvo, ka esot Vinstona Čērčila personiskā miesassarga mazdēls (tas tā patiesi arī ir!) un no vectēva vārdiem tam kļuvis zināms sekojošais: tuvu kara beigām premjerministrs Čērčils saņēmis informāciju par izlūklidmašīnas satikšanos ar NLO. Liels metālisks diska formas objekts panācis lidmašīnu ceļā uz Franciju pie Lielbritānijas krasta. Iesākumā tas tuvojies un nometis ātrumu, lai novien ādotu to ar lidmašīnas kustības ātrumu. Kādu laiku turējies pie paralēla kursa. Tas aši uzņēmis ātrumu un nozudis.
Vectētiņš-miesassargs bijis liecinieks tam kā šis jautājums ticis apspriests starp Čērčilu un Eizenhaueru. Klātesošais konsultants apgalvojis, ka nesaprotamais objekts nav varējis būt ne lādiņš, ne arī raķete, jo veicis tiem laikiem neiedomājamus manevrus. Tā arī neticis skaidrībā, kas tas bijis par lidojošu fruktu, Čērčils pavēlējis padarīt informāciju par šo gadījumu slepenu, lai neradītu paniku sabiedrībā. Pēc 50 gadiem jautājums par šīs informācijas atslepenošanu jālemj toreizējam premjeram. Eizenhauers tam piekritis.
Zinātnieks paskaidrojis, ka vectētiņš glabājis noslēpumu līdz 1973.gadam, un pastāstījis to savai meitai tikai pirms pašas nāves. Tā 1999.gadā to pārstāstījusi savam dēlam. Tas arī griezies MOB – vai nav zināmas kādas detaļas? Zinātniekam atbildējuši, ka NLO novērojumi par Otrā Pasaules kara periodu jau iznīcināti. Tāda prakse esot bijusi līdz pat 1967.gadam – neglabāt līdzīga rakstura informāciju par 5 gadiem.
Tad zinātnieks nākamajā iesniegumā pauda, ka jābūt vismaz abu valstsvīru sarunas ierakstam, taču nekā – no ministrijas paziņoja, ka nekas tāds nav atrasts. Tā nu sanāk, ka šis gadījums beidzas bez skaidrības. Taču skaidrs viens – otrā Pasaules kara gados Ziņas par NLO britu militāristiem pienākusšas. Ja ne – ko tad viņi ir iznīcinājuši?
Tomēr pats Čērčils 1952.gadā Aizsardzības ministrijai nosūtījis zīmīti ar tekstu: „Kamdēļ viss šis „bleķis” ar „lidojošajiem šķīvjiem”? Ko tas varētu nozīmēt? Kur patiesība? Ziņojiet man jebkurā izdevīgā laikā.”
Zināms tikai tas, ka uzreiz pēc tam Lielbritānijā tika nodibināta DI55 vienība, kas sāka apkopot un analizēt informāciju par NLO, kas nākusi no militāriem avotiem. Par vienības agrīnajiem pētījumiem nav informācijas. Tomēr ziņojumā (par periodu no 1985.-1995.g.) rakstīts: „... Ja mēģinātu NLO uzvedību skaidrot ar hipotēzēm par to ārpuszemes izcelsmi, tad vajag atzīt, ka tam būtu vajadzīgi spēki, kas pagaidām atrodas aiz cilvēces zināšanu robežām un ir pretrunā ar fizikas likumiem. Sanāk, ka viņi pārvalda antigravitāciju, izmanto teleportāciju, lido ar dzinējiem, kas nestrādā ar reaktīvo strūklu, izmanto cilvēkiem nezināmas dabas spēka laukus.”

Lielbritānijas valdības rīcība NLO jautājumā. Pirmoreiz valdība par NLO ieinteresējās 1952.gada jūlijā, kad premjers Čērčils aviācijas ministram uzdeva izpētīt situāciju. Uztraukuma iemesls bija masveida ziņojumi par NLO virs Vašingtonas. Toreiz ministrs atbildēja, ka tie nerada draudus valsts drošībai.
Kad britu lidmašīnas sastapa gaisā virs Ziemeļjūras dīvainus diskveida objektus, valdība pārskatīja savus lēmumus. 1953.gada 13.janvārī armijas daļu komandieriem tika nosūtīts cirkulārs, kas lika mainīt attieksmi pret NLO. To papildināja slepens dokuments 1953.gada 16. decembrī, kas pavēlēja virsniekiem ziņot drošības ministrijai slepenos ziņojumos par visām tikšanām ar NLO. Tāpat tajā tika aizliegts informēt neoiederošas personas par šiem notikumiem.
Lielbritānijā esot slepens dienests, kas nodarbojās ar NLO. To apzīmēja kā Suf. Lielbritānijas aizsardzības ministrijā ir sakaru nodaļa, tā saucamā „Nodaļa VVS2A” vai „AS2A” (bijušā Suf vietā), kura uztur sakarus ar sabiedrību. Nodaļa apkopoja ziņojumus par NLO un turēja tālāk ufologus no šīs informācijas. Nodaļas aģenti apmeklēja aculieciniekus un piespieda tos klusēt par redzēto, kā arī konfiscēja lietiskos pierādījumus.
1957.gadā britu varas iestādes satraucās ne pa jokam dēļ veselas sērijas „NLO incidentu.” Tie pat kļuva par iemeslu Izlūkošanas dienestu Apvienotās komitejas sasaukumam.

1955.gads. Saseksas grāfistes piekraste. Vēlā vasaras vakarā posteņa policists Džons Klārks pamanīja lidojamlielā augstumā virs piekrastes spilgti spīdošu apaļu objektu. Pēc izmēriem tas līdzinājās Mēness diskam pilnmēness laikā. Lode/disks izlidoja no rieteņiem, pēc 10 minūtēm viņš bija jau zenītā, bet vēl ēc 10 minūtēm pazuda aiz horizonta austreņu virzienā. Skaņu nebija.
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

1959.gada 26.jūnijs. Angļu misionārs cienīgtēvs Viljams Butons Džins pamanīja palielu disku ar diviem pāriem kāju, kas veica nolaišanos slīpi no debesīm. Četri cilvēki stāvēja uz „klāja,” un pamāja viņam atbildes sveicienus uz viņa mājieniem.

Visi dati par NLO novērojumiem Lielbritānijā līdz 1962.gadam tika (it kā?) iznīcināti. Tomēr kaut kādas lietas ir saglabājušās Patric Records birojā.
1950.gados Lielbritānijas Gaisa telpas valsts sekretārs Džordžs Vords teica: "Kemēr es neieraudzīšu NLO... Haidparkā, un nevarēšu ņemt no publikas sešus pensus par ieeju, man NLO būs tikai lodes/baloni(?), jo citādi... es palikšu bez darba."

1963.gads. Viltšīras grāfiste, Čarlstona, netālu no Šaftsberijas. Jūlijā posteņa policists Entonijs Penni novēroja oranžu NLO, kas pārlidoja viņam un pazuda skatienam aiz kartupeļu lauka. Pēc vairākām dienām šī kartupeļu lauka vidū uzgāja apaļu iespiedumu apmēram 2,5 m diametrā. Iespieduma centrā bija šahta 1 m dziļumā un 13 cm diametrā. Uz notikuma vietu izbrauca militārie speciālisti un sapieri, tie nespēja sniegt nekadu izskaidrojumu redzamajām pēdām. Pēc sera Patrika Volla (Konservatīvās partijas parlamenta deputāts) pieprasījuma 29.jūlijā šo gadījumu apsprieda Pārstāvju palātas sapulcē britu parlamentā.
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

1965.gada 13.septembris. Ap pulksten vieniem naktī policijas seržants Džīns Bertrāns uz apvedceļa Ekseteras pilsētas tuvumā Ņūhempšīrā ievēroja automašīnu, kas stāvēja uz ceļa braucamās daļas ar ieslēgtu motoru. Pie stūres pārbijusies sēdēja pilnīgi apjukusi sieviete, kas histēriski atteicās braukt tālāk kaut vai metru. Milzīgs, sarkani spīdošs lidojošs objekts esot viņai sekojis vairāk nekā desmit jūdzes līdz pat šai vietai un pazudis virs meža.
Kamēr seržants pūlējās sievieti nomierināt, viņš saņēma steidzamu izsaukumu no centrāles: iecirknī esot ieradies pārbijies jauns vīrietis, kas dežūrējošam ierēdnim vienā elpas vilcienā izstāstījis tieši to pašu stāstu – arī viņam sekojis lidojošais objekts, no kura viņš paslēpies grāvī.
Seržants Bertrāns un daži viņa kolēģi negribīgi devās patruļbraucienā, cieši pārliecināti, ka notikušajam ir dabisks izskaidrojums. Divas stundas viņi velti pārmeklēja apkārtni, dusmodamies par izniekoto laiku, un tad nolēma doties uz iecirkni. Atceļā viņi brauca garām zirgu aplokam, kurā ganījās seši zirgi. Pēkšņi tos pārņēma panika un tie aizauļoja prom. Tajā acumirklī apkārtni pārpludināja spilgta sarkanīga gaisma. Gaisā virs kokiem bija redzams milzīgs sarkans diskveida objekts, kas lēnām un baisā klusumā tuvojās policistiem. Tikai tad, kad, riepām kaucot, blakus apstulbušajiem kolēģiem apstājās cita policijas patruļmašīna, NLO devās projām.
Vienā no gadījumiem Boeing 737 pasažieri redzējuši „nelielu melnu objektu kuba formā,” kas nolidoja garām lidmašīnai 90 m attālumā. Tas tika pamanīts arī lidostas radaros. Oficiāli identificēt to tā arī neizdevās.
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

1966.gads. Češīras grāfiste, Vilmslova (Mančesteras piepilsēta). Kādā marta naktī 04:10 policists Kolinss Pērkss, patrulējot Olderlejas ceļu, pamanīja gaisā lielu objektu, kas lēni peldēja virs zemes 11-12 m augstumā. NLO atradās 90 mattālumā no policista, gaismojās zaļganā krāsā un pēc formas atgādināja pilsētas divstāvu autobusu. Bija saredzams, ka tas sastāv no 3 daļām, kas savienojas vienā veselā. Pērkss novēroja NLO kādas 5 minūtes, pēc tam tas piepeši pazuda. Kamer NLO bija redzams, tas izdevaspalgu svilpjošu skaņu, kas, pēc policista vārdiem, viņu "paralizējusi." Policijas pārvalde viņa ziņojumu pārsūtīja uz Aizsardzības ministriju. No turienes atbrauca virsnieks un ilgi sarunājas ar Pērksu "aci pret aci." 
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

1975.gads. Glosteršīras grāfiste, Klīvhilla, pie Ivšemas pilsētas. Vasarā ap pusnakti dežūrējošais policists Džims S. saņēma uzdevumu pārbaudīt ziņojumu par to, ka Klīva kalna virsotnē policijas sakaru sistēmas retranslatora tuvumā parādījies nezināms gaismas avots un tas, iespējams, ir stipru sistēmas sakaru traucējumu iemesls. Kad Džims pa šauru un līkumotu ceļu pietuvojās retranslatoram, tad ieraudzīja, ka virs tā galotnes, mazliet pa labi, karājas milzīgs NLO. Policists paņēma mašīnas mikrofonu, lai par to paziņotu uz iecirkni, bet rācija mašīnā nestrādāja. Nestrādāja arī personīgais radiotelefons. Pa to laiku NLO nedaudz pavirzījās sāņus no retranslatora un atkal "uzkārās." Džims ar mašīnu pabrauca NLO virzienā un nolēma NLO uzmirkšķināt vairākas reizes ar mašīnas tālajām ugunīm, ko arī izdarīja. It kā reaģējot uz to NLO "norāvās no vietas" un zibenīgi aiztraucās prom.
Tobrīd piebrauca Džima kolēģis, ko bija sūtījusi priekšniecība palīgos. Arī kolēģis apliecināja, ka redzējis NLO, kas milzīgā ātrumā lidoja no Klīva kalnu uz austrenu virzienā esošo nelielo kalnu grēdu. Pēc NLO pazušanas radiosakari atjaunjās un traucējumi pazuda.
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

NLO masīvi lidojumi. Šeit masīvi NLO lidojumi tika novēroti 1977. un 1978.gados.

1980.gads. Vestjorkšīras grāfiste, lauku teritorija Todmordenas tuvumā. Tas notika 29.novembra agrā rītā starp 05:10 un 05:50. Policists Alans Godfrijs patrulēja ar automašīnu pa šoseju. Viņš pamanīja neparastu objektu, kas pārlidoja govju baru. Policists tūdaļ pat nogrieza sānceļā, lai  piebrauktu tuvāk govīm un palūkotu, kas tur notiek. Tā nu notika, ka turpmākās 40 minūtes viņš pats neatceras. Kaut ko atcerēties daļēji viņš spēja tikai vēlākās regresīvas hipnozes rezultātā. Izrādās ka, piebraucis pie ganāmpulka, policis izkāpis no mašīnas un sācis aplūkot nekustīgi virs lauka karājošos objektu. Piepeši no NLO tieši Alanam sejā trāpījis stars. Viņš gribēja no tā paglābties automašīnā, bet tā vietā nokļuva guļam uz galda lielā un spoži apgaismotā telpā.Apkārt viņam bijušas kaut kadas cilvēkveidīgas būtnes. Galdam pietuvojies viens no humanoīdiem un telepātiski viņam kaut ko paziņojis - ko tieši, atcerēties neizdevās. Nākamajā momentā viņš jau sēdēja pie stūres savā auto un brauca pa šoseju.
parastāstāvoklī Alans savu Nolaupīšanu nevarēja atcerēties, bet viņa NLO novērojumu apstiprina divi citi policisti no Halifaksas Vestjorkšīrā - Hovards Tornpenijs un Džons porters,kas arī redzējuši nezināmu spožu objektu, kaslidojis no Todmordenas puses. Pēc tam uzradās arī liecinieki vietējo iedzīvotāju vidū, kas bija redzējuši NLO virs ganāmpulka tai pat laikā, kad Alans Godfrijs bija Nolaupīts.
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

1989.gads. Nortstafordšīras grāfiste, Maikopa. Reiz decembrī apmēram 5 no rīta Mančesteras lidostas lidojumu dienesta dispečieri lokatoru ekrānos pamanīja neparastu atstarotu signālu, kas, acīmredzot, nāca no liela objekta uz zemes vai nelielā augstumā virs tās dienvidu virzienā, domājams, Maikopas ciema rajonā. dispečieri sazinājās ar Kidsgrovas pilsētiņas policijas pārvaldi (uz dienvidiem no Mančesteras), paziņoja tiem neparastā objekta iespējamās koordinātes un palūdza to pārbaudīt. Uz norādīto rajonu tika nosūtīta patruļmašīna ar diviem policistiem. kad tie ieradās paredzētajā vietā, tad uzreiz pamanīja tuvu zemes virsmai karājošos nekustīgu un milzīgu balti zaļu NLO sfēras formā. Uz policistu ierašanos NLO nekādi nav reaģējis. Sazināties ar policijas iecirkni abi atsūtītie nevarēja, jo nedarbojās rācijas un radiotālruņi. Nācās atgriezties un ziņot personīgi. 
Tikmēr policijas pārvaldē sāka ienākt ziņojum no vietējiem iedzīvotājiem, kas bija redzējuši to pašu NLO. Drīzi aculiecinieku pulkam pievienojās arī policijas pārvaldes priekšnieks Pīters Groukots.
Uzzinājuši par poliču izlūkošanas rezultātiem, Mančesteras lidostas darbinieki sazinājās ar tuvējo militāro aviācijas bāzu vadību, taču no viņiem nekādu informāciju par NLO nesaņēma. Savukārt policijas pārvalde zinoja rakstiski aizsardzības ministrijai un tā izspēlēja dīvainu numuru... Tā kategoriski noliedza tāda ziņojuma saņemšanu!
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

XX gs. 90.gados britu varas iestādes mainīja savu viedokli NLO jautājumā, jo nesaskatīja tajā draudus valsts drošībai. Šāda nostājas maiņa kļuva par cēloni turpmākajai britu atklātībai šai jautājumā.

1995.gada janvārī netālu no Mančesteras lidlauka Boeing-737 gandrīz sadūrās ar dīvainu trīsstūrveidīgu NLO. 60 pasažieri ar bailēm vēroja, kā viņu lidmašīnai lielā ātrumā tuvojas NLO. Objektā spīdēja mazas, spilgtas ugunis. "Trījstūris" lidoja līdzās boingam, un šķita, ka svešinieki caur iluminatoriem vēroja lidmašīnas salonā notiekošo.
Britu lidotāji, radaru operatori un apkalpojošā personāla darbinieki apgalvo, ka debesīs notiek dīvainas lietas. 1996.gadā tikai Jorkšīras apkaimē vien trīsstūrveidīgie NLO tika novēroti 400 reižu!
Kāda angliete sastapās ar NLO savos ārpuspilsētas īpašumos: "Es dzirdēju dūcošu skaņu, palūkojos ārā un virs lauka ieraudzīju lielu trīsstūrainu plakni, kura atradās aptuveni divdesmit metru augstumā no zemes. Objekta centru ar lauku savienoja spēcīgs gaismas stars. NLO virsma bija līdzīga saburzītai cepamajai folijai. Parādoties man, objekts strauji aizlidoja līdz lauka malai, kur palika karājoties gaisā." Vairāki ciema iedzīvotāji apstiprināja šīs sievietes stāstījumu.
Stāsta britu trīsstūraino NLO pētnieks Omars Faulers: "Daži no šiem objektiem sekundes laikā var sasniegt desmitiem kilometru stundā lielu ātrumu. Inerces likumi tiem ir sveši. Dažreiz šie objekti mirdz kā Ziemassvētku eglītes un pārvietojas bez jebkādas skaņas, citkārt tos pavada dūkoņa, it kā aiz sienas kaimiņš būtu ieslēdzis jaudīgu putekļu sūcēju."

2000.gada sākumā 43 gadu vecais britu policists Harijs Hezeltains (Gary Heseltine) organizēja dienestu "Police reporting of UFO Sightings" (PRUFOS). Tās galvenais uzdevums bija vākt, apkopot un analizēt britu policistu ziņojumus par NLO. 2002.gada vidū dienesta bāzē atradās jau vairāk kā 100 policistu ziņojumi par 1955.-2002.gadu periodu. Tai pat 2002.gadā žurnālā UFO Magazine N.9 tika publicēts H.Hezeltaina raksts "Policijas darbinieki novēro NLO" (Gary Heseltine. Police Officers Observe UFOs), kurā lietišķā formā izklāstīti vairāk kā 40 novērojumi.

2002.gads. Nortjorkšīras grāfiste, Helifīlda, pie Skiltonas pilsētas. Agrā rītā 7.aprīlī ap 03:15 Linda V., policijas darbiniece, pabeigusi dežūru, brauca no darba uz mājām savā automobīlī. Pa ceļam viņa nolēma apstāties atklātāšosejas A-65 posmā pie Helifīldas, lai patīksminātos ar Ikeja-Zanda komētu. Taču kometas vietā viņa tūdaļ pamanīja lidojam 3 spilgtas ugunisit kā tās atrastos trijstūra stūros. nebija īsti sapritams, vai tie ir 3 atseviški objekti, vai viens objekts ar trim ugunīm. Viņa sazinājās pa tālruni ar seržantu, kas bija dežūrējis kopā ar viņu un arī devies uz mājām - Otli, Vestjorkšīras grāfistē. Seržants apturēja savu automobīli, izkāpa no tā un uzreiz pamanīja debesīs tos pasus uguņus. Katrs no viņiem NLO novēroja apmēram 2 minūtes, pēc tam NLO pazuda aiz horizonta.
No "Police reporting of UFO Sightings" ziņojumiem.

Britu NLO materiālu atklāšana. Šis vēsturiskais notikums iestājās 2008.gada 20.oktobrī. Tieši tad Lielbritānijas Aizsardzības ministrija atslepenoja savus datus par kontaktiem ar „tā saucamajiem NLO.” Dokumentos teikts, ka „NLO tika pamanīti valsts teritorijā vairākkārt laika periodā no 1986.-1992.gadam.” Valsts Arhīva mājaslapā tapa pieejamas 19 datnes no Aizsardzības ministrijas.
Nu jau 4.gadu britu valdība atslepeno šos dokumentus. Tos izliek tīmeklē lielos daudzumos. Tajos ir ziņojumi, ar roku veikti zīmējumi, vēstules no iedzīvotājiem un at sķi tēmas iztirzājumi britu parlamentā. Informācijas daudzums vienkārši šokē.
2010.gadā atkal tika pieejamas 5000 lapaspuses katrā no 18 datnēm.
No atslepenotajiem materiāliem izriet, ka vidēji NLO novēroti reizi nedēļā. Taču ir gadi (piemēram – 1996.gads), kad tādi novērojumi bijuši vidēji pa diviem dienā. Statistiski apmēram 1/3 daļa novērojumu tā arī nav izskaidroti, precīzāk – 6 no katriem 16 gadījumiem. Dažos gadījumos speciālisti lauza galvas vēl līdz pat šai dienai.

NLO izpētes nodaļa. 2009.gadā Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pēc 50 gadu darba nolēmusi slēgt NLO izpētes nodaļu, jo nevar atļauties tās finansēšanu. Kā iemesls arī minēts tas, ka laika gaitā nav tikuši konstatēti militāri draudi no NLO puses valsts drošībai.
Daudzi paši briti nemaz vairs nešaubās par citplanētiešu esamību Zemes tuvumā. To raksturo kaut vai gadījums, ka kāds Lidas pilsētas iedzīvotājs 1990.gadā griezās pie bukmeikeriem un lika 17 mārciņas pret 1700 (1:100), ka citplanētieši tiks atklāti jau līdz 20.gs. beigām. Bukmeikeri gan atteicās viņam samaksāt, jo uzskatīja, ka šai sakarā ANO nav veikusi nekādus paziņojumus.
Brits nebija ar to mierā un sāka juridiski stīvēties. Viņš atsaucās uz Rozvelas gadījumu un savas pilsētiņas bibliotēkā atrada 19 grāmatas, kas to aprakstīja. Viņa pamatojums: „Es balstos uz faktiem, bet bukmeikeri slēpjas aiz valdības propagandas, kas tiek izplatīta, lai novērstu paniku sabiedrībā. Es saprotu, ka tas ir nepieciešami. Tamdēļ neprasu nodot atklātībā informāciju par manām derībām masu informācijas līdzekļos. Taču attiecībā pret mani jāveic man pienākošies maksājumi. Esmu derībās vinnējis.”
Brita loģika bija dzelžaina – daudzi taču tolaik bija novērojuši NLO un arī pašus to pilotus. Tomēr atbilde no Aizsardzības ministrijas bija tikpat dzelžaina: „Šobrīd Aizsardzības ministrijai nav nekādu pierādījumu dzīvībai uz citām planētām. Tādējādi mēs uzturam viedokli par to, ka nav nepieciešamības veikt jebkādas izmaksas par noslēgtajām derībām.”

Britu Rozvela. Šis notikums gadījās 1980.gada decembrī Rendlšamforestā, Sofoklas grāfistē.
Blakus Vudbridžas Karalisko GS bāzei mežā nolaidās kādi dīvaini uguņi. Trīs no dežurantiem dievojās, ka tas bijis NLO. Vēlākajā vietas apskatē tika uzietas pēdas uz zemes un kokiem. Krietni lielāks bija arī radiācijas līmenis.
Pēc divām dienām leitnants Čārlzs Holts un vairāki citi amerikāņu(?) GKS pārstāvji ziņoja, ka virs meža atkal bijušas vērojamas nesaprotamas ugunis.
Pirmo reizi informācija par šo gadījumu tika atslepenota 2001.gadā. Taču līdz pat šim brīdim daļa ar incidentu saistīto dokumentu vēl ir slepena.
Notikumiem Velsas kalnos bija liecinieki – gluži parasti cilvēki. Tie apgalvoja, ka 1974.gada 23.janvārī dzirdējuši skaļu plaukšķi. Pēc tam „viss sācis drebēt,” bet debesīs parādījušās neparastas ugunis. Liecinieki visi kā viens bija pārliecināti, ka notikusi NLO avārija. Drīz pēc tam rajonu pārmeklējuši Vīri melnā.
Tomēr varas iestādes steidza visus nomierināt – bijusi viegla zemestrīce vai piepeši nokritis meteorīts. Tomēr interesenti novilka paralēles ar amerikāņu Rozvelu.
NLO arhīva dokumentos ir arī ziņojumi par neparastiem skaņas triecieniem un lidojoša objekta avāriju Pik Distriktas pauguru rajonā Anglijas ziemeļos. Tad uzreiz tika organizēta glābšanas operācija ar policijas, kalnu glābēju un pat GKS piedalīšanos. Taču nekādas atlūzas atrastas netika. Karalisko GKS policijas veiktā izmeklēšana pieņēma, ka nokrituši kosmiskie atkritumi vai meteorīti.
Dr.Klarks Deivids rezumēja: „No šiem dokumentiem tika redzams, ka līdz pat PSRS sabrukumam 1991.gadā GKS lidmašīnas pacēlās pēc trauksmes vidēji ap 200 reizēm gadā, lai pētītu nepazīstamus lidojošus objektus, ko bija fiksējuši radari. Visbiežāk tās bija padomju izlūklidmašīnas.
Interesanti, ka laikā no 1991.-1996.gadam tādu ierakstu vairs nav. Tai pat laika posmā Aizsardzības ministrija fiksējusi gandrīz 1200 ziņojumus par sastapšanos ar NLO.
Tikai vienā 1996.gadā bija 600 ziņojumi, 343 vēstules no iedzīvotājiem un 22 pieprasījumi parlamenta locekļiem. Skeptiķi gan smīkņā, ka šādas aktivitātes laiks sakrīt ar seriāla „X datnes” demonstrēšanu.

Pratina Toniju Blēru. Izrādās, britu premjeru par NLO tēmu pratināja tikai dažas nedēļas pēc nākšanas pie varas. Kāds interesents (vārds avotos netiek minēts) rakstiskā veidā savas pretenzijas adresēja premjeram un nosūtīja uz Dauningstrītu 1997.gada 27.jūnijā.
Viņš raksta: „Vai Jūs varat apstiprināt, ka iepriekšējās Lielbritānijas, PSRS, ASV un Āzijas valdības parasti slēpa informāciju par tikšanos ar NLO/citplanētiešiem? Vai Jūs nevarētu arī apstiprināt, ka TV programmu bagātīgais klāsts par citplanētiešiem, tādi kā „Slepenie materiāli,” Star Trek, „Babilona-5,” kā arī filmas „Neatkarības diena,” „Marss uzbrūk,” un „Vīri melnā” nav kāda rietumvalstu valdību stratēģiskā plāna daļa, lai sagatavotu iedzīvotājus atzīšanai, ka īstenībā ir notikuši kontakti ar citplanētiešiem vai ceļotājiem laikā?”
Dauningstrītas pārstāvji pārsūtīja vēstuli uz Aizsardzības ministriju, kas atbildēja kā parasti: citplanētiešu eksistencei pierādījumu nav („Johaidī! Bet kā tad ar mani!?” – ne pa jokam satraucās Mazais Zaļais).
Bijušais skolotājs Džons Pauels (56 gadi, pensionārs) dzīvo Karalisko GKS bāzes Linehemas (RAF Lyneham) tuvumā Viltšīrā. Turpu parasti nogādā britu militāristu ķermeņus, kuri krituši karadarbībā pasaules „karstajos punktos.” Reiz, novērojot transportlidmašīnas „Herkuless” piezemēšanos, viņš pamanīja debesīs sudrabotu disku.
„Es labi redzēju, ka disks ir metālisks,” – tā Pauels, - „tā virsma atstaroja saules starus.”
Pensionētais skolotājs veica vairākus fotouzņēmumus. Vienu no tiem publicēja Daily Mail. Kadrā trāpījās gan lidmašīna, gan arī NLO.
„Nekad iepriekš neesmu ticējis citplanētiešiem. Toties tagad ticu. Objekts nevis vienkārši lidoja, bet gan sekoja lidmašīnai,” – tā Pauels.
Šo gadījumu komentēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Pēc viņa vārdiem – neko nemeklējām, nekas jau nav noticis, un vispār – pofig! 

Raksti.
Jauni atslepenoti dokumenti sniedz ieskatu par Lielbritānijas policijas nesen izmeklētajiem ziņojumiem par NLO un citplanētiešiem.

Saites.
NLO novērojumi.