Musketes
Mousquet (franču val.).
Strēlnieku rokas šaujamierocis, kas bija domāts bruņās tērptu pretinieku iznīcināšanai. Veco laiku lielkalibra šautene, ar degļa aizslēgu, kas lādējami pa stobru.
Vēsture. Radīts 1521.gadā Spānijā, pēc tam iegājās citās vakareiropas valstīs un Krievijā.
Pirmais masveidā izmantotais šaujamierocis dažādu valstu armijā.
Nosaukums krievu armijā - ručnaja piščaļ, parādījās XIV gs. beigās (kaut kāda musketes priekštece).
XVI-XVII gs. Eiropas valstu armijās šādus šāvējus sauca par musketieriem.
Saīsinātas musketes, kas šāva ar skrotīm, sauca par musketoniem, un tās bija kavalērijas bruņojumā.
Par musketieriem (mousquetaires) sauca musketu strēlniekus, XVIII gs. tie sastādīja kājnieku karaspēka kodolu. Ļoti zināmi pēc A.Dimā romāna "Trīs musketieri."
Tehniskais raksturojums.
Sākotnēji tas bija ļoti smags – 7-9 kg, lai ar to šautu, vajadzēja vienkāja balstu.
Kalibrs bija līdz 23 mm.
Šaušanas attālums – 250 m.
Lodes masa – 50 g.
Lādēja pa stobru.
Saites.
Šaujamieroči.
