Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nikolajs I (1825.–1855.g.)

Krievijas ķeizars no 1825. līdz 1855.gadam.

Radniecība. Brālis - lielkņazs Konstantīns (Константин Павлович), nespēja noturēt krievu varu Varšavā poļu sacelšanās laikā 1830.gadā.

Dzīvesgājums. Dzimis1796.gadā.
Devis lielu ieguldījumu dzelzceļa attīstībā Krievijā.

Impērijas iekarojumi. Armēnijas, Abhāzijas dienvidu daļas un Ziemeļa Sahalīnas okupācija, iekļaušana Krievijas impērijā, armijas un pastiprināta krievu kolonistu izvietošana dabas resursu dēļ. Darbaspēka nodrošināšanai mednieki tika pārcelti uz kalnrūpniecības centriem. Kopš tā laika tā bija pastāvīgā prakse mednieku cilšu iznīcināšanā.

Reliģija. Viņa laikā vecticībniekiem tika atņemtas pilsoņu tiesības.

Iekšpolitika. Nikolaja I valdīšanas gados Krievijā izcēlās divi galvenie politiski filozofiskie strāvojumi: rietumnieki un slavofili.
Nikolajs I 1841.gadā izdevis rīkojumu par žīdu koloniju iekārtošanu Ukrainā pie Melnās jūras.

Nikolajs I un dzimtbūšana. 1826.gada maija beigās Nikolajs I izdeva maifestu par dzimtbūšanas iekārtas neaizskaramību Krievijā. Jāatzīmē gan, ka pats imperators nemaz nebija dzimtbūšanas atbalstītājs un saprata, ka zemnieku atbrīvošana irr neizbēgama. Tomēr šis solis bija tieši pretējs viņa uzskatiem. Jau viņa priekšgājēja Aleksandra I valdīšanas laikā nopietni tika izskatīta zemnieku brīvlaišanas iespēja, taču bija problēma - kā nodrošināt muižniecības atbalstu, tom imperators uzskatīja par valsts varas pamatu. Tolaik grāfs Arakčejevs piedāvāja ar Valsts kases palīdzību pamazām izpirkt zemniekus no dzimtbūšanas, tomēr šis plāns netika realizēts. 9 gadus vēlāk Aeksandra I valdīšanas laika pašās beigās notika Dekabristu sacelšanās, baumas (reizēm pašas dīvainākās) par to izplatījās pa visu impēriju, tai skaitā arī zemnieku vidū. Zemnieki sāka apspriest savu brīvlaišanu, dumpoties, nemieri sākās Vologodas, Pleskavas, Smoļenskas. Kurskas u.c. guberņās jau Nikolaja I valdīšanas laikā. Pirmajā viņa valdīšanas gadā tādu dumpju bija 179 gabali. Protams, tās nebija gluži vēl sacelšanās, taču trešdaļā gadījumu nācās iesaistīt armiju.
Pēterpilī šī situācija sāka uztraukt. Tādēļ, lai situāciju padarītu mierīgāku, ķeizars izdeva manifestu par dzimtbūšanas iekārtas negrozāmību. Dokumenta nosaukums bija - "Par guberņās radušos zemnieku nepaklausību" ("О возникшем в губерниях неповиновении крестьян"). Par nepaklausību un baumu izplatīšanu zemniekiem bija paredzēts bargs sods. Tomēr nemieri nebeidzās.Jau augustā valdība izrīkojās sodīt likumpākāpējus ar kara tiesu palīdzību.
Vēlakpraktiski visu Nikolaja I valdīšanas laiku tika gatavoti plāni dzimtzemnieku brīvlaišanai. Tika izveidotas veselas 9 īpašas komitejas, kasnodarbojās ar šiem jautājumiem. Tomēr nekādi konkrēti rezultāti netika sasniegti. Lielu pretestību tam izrādīja muižnieki,bet ķeizars un augstākā ierēdnieciba nebija gatavi konfliktēt ar muižniecību. Tikām 1850.gadā 2/3 muižu un 2/3 muižām pierakstīto dzimtzemnieku bija ieķīlāti par aizņēmumiem, kas bija ņemti no valsts. Tas nozīmēja, ka varēja vienkārši veikt sava veida "nacionalizāciju."Tomēr tiktāl lieta nenonāca un dzimtbūšanu atcēla jau Nikolaja I dēla Aleksandra II valdīšanas laikā.

Reformas. Nikolajs I smagi strādāja, lai realizētu savas reformas. Nikolajs I pieļāva lugas "Revidents" uzvešanu, kurā ar rūgtumu saprata, ka valsti pārvalda birokrātija.

Nilkolajs I un Latvija. Baltijas zemnieku neapmierinātība pēc dzimtbūšanas atcelšanas cara valdībai skaidri rādīja, ka brīvlaišanas likumam Baltijā bija sliktas sekas. Tādēļ Nikolajs I lika paziņot muižniecībai, ka viņš gaida zemnieku stāvokļa uzlabošanu. Kā jau parasts, Baltijas muižnieki bija pavisam citās domās, bet nopietni pretoties cara pavēlei tie nevarēja. Pēc smagām cīņām Vidzemes landtāgā visbeidzot brīvlaišanas likumam papildu pieņēma 77 pantus. Visa cita starpā tajos bija arī teikts, ka nomas līgums slēdzams rakstiski un uz vismaz 6 gadiem, arī ka zemnieku nedrīkst nodarbināt vairāk kā 12 stundas diennaktī.

Nikolajs I un Melnās jūras nezvērs. Noslēpumainais radījums, kas biedējis zvejniekus Krimā, esot ieinteresējis krievu caru Nikolaju I. Tas pavēlējis, lai viņam ziņotu par visu, kas konstatēts šā neradījuma sakarā: "Vai nebūtu laiks zinātnieku kungiem patiesīgi izzināt šī dzīvnieka dabu?"
Uz Krimu devās Zinātņu akadēmijas ekspedīcija. Tā kā visbiežāk briesmonis tika manīts Karadaga rajonā, tad meklējumi pārsvarā norisa tai vietā. Rezultātā esot tikusi uzieta "pūķa" ola 12 kg svarā un gigantisks astes skelets ar bruņām.

Aplūkojamie objekti.
Nikolaja stacija Maskavā. Celtniecība sākta 1844.gadā un ir vecākā Maskavā. Padomju laikā tā pārsaukta par Ļeņingradas staciju, bet 2009.gadā atkal pārsaukta par Nikolaja staciju.

Nikolaja baznīca Ventspilī. Luterāņu baznīca, kas celta par cara Nikolaja I naudu.  

Saites.
Krievijas ķeizari.