Palmīra
Bībelē nosaukta par Tadmoru.
Sena un leģendāra pilsēta mūsdienu Sīrijas ZA, savulaik Palmīras valsts centrs, bieži tēlaini tiek dēvēta par "tuksneša Venēciju" vai "tuksneša līgavu."
Atrašanās vieta. ZA Sīrija, tikai pusi kilometra no mūsdienu Tedmūras pilsētas.
Tūristam! Šai Sīrijas daļā vasarā mēdz nepietikt ūdens. Tuvākā Madždūras aka atrodas dažus desmitus kilometru uz dienvidiem no Palmīras.
Vēsture. Liels karavānu tirdzniecības un amatniecības centrs, jo atradās pie ceļa, kas savienoja Persiju, Indiju un Ķīnu ar Romas impēriju.
Senākie pilsētas pieminējumi ir no II g.tk.pmē. 1.puses – kapadokiešu māla plāksnītes un dokumenti no Mari pilsētas.
II g.tk.pmē. beigās pilsētu izpostīja asīrieši.
X gs.pmē. to atjaunojis žīdu ķēniņš Zālamans.
Vislielāko uzplaukumu sasniedza I-III gs., kad Palmīras tirgotāji uzturēja sakarus ar dienvidu Divupi, Skitu zemi, Vidusāziju un Dienvidarābiju. Tādējādi bija liela un ietekmīga pilsēta Lielajā zīda ceļā. Caur to veda īsākais ceļš no Persijas līča uz Vidusjūru.
Iekļaujoties Romas impērijā Sīrijas provinces sastāvā saglabāja autonomiju – bija oligarhiska republika. Atrašanās Romas impērijas sastāvā nesa pilsētai ekonomiska uzplaukuma laiku.
III gs. 60.gados ķēniņa Odenata valdīšanas laikā kļuva faktiski neatkarīga Austrumsīrijas Palmīras valsts galvaspilsēta. Odenata sieva un troņa mantiniece ķēniņienes Zenobija (266.-272.g.) cīnijās ar romiešiem, iekaroja visu Priekšāziju un pat Ēģipti. 272.gadā tās armiju sakāva romiešu imperators Aureliāns, bet 273.gadā romieši pēc sacelšanās sagrāva arī pašu pilsētu.
Drupām ievērojamus bojājumus bojājumus Sīrijas pilsoņu kara (2011.-patlaban) laikā esot radījuši Sīrijas Gaisa spēku uzlidojumi un kareivju izraktās tranšejas. Tomēr 2015.gada 21.maijā senpilsēta un teritorija ap to krita Islāma valsts rokās. Kaujās šai apvidū krituši vismaz 100 asadītu kareivju. Asadīti esot izveduši daļu vērtigāko statuju un bareljefu no pilsētas, lai tie nenonāktu reliģisko vandāļu rokās. Tagad pastāv visai liela iespēja, ka IV fanātiķi senpilsētas drupas iznīcinās.
Islāma valsts kaujinieki uzspridzinājuši Triumfa arku. 19.augustā islāmisti ar nāvi sodīja vietējo 80 gadu veco Haledu al Asadu.
2016.gada 23.martā asadīti atguva Palmīras senpilsētu, arheoloģiskās zonas ziemeļos krievi iekārtoja savu bāzi.
Tomēr 8 ar pusi mēnešus vēlāk - ap 2016.gada 11.decembri IV Palmīru atkal uz neilgu laiku islāmisti ieņēma pēkšņā uzbrukumā.
Patlaban Palmīras senpilsēta atrodas Sīrijas Asada valdības kontrolētajā teritorijā.
Folklora. Par Palmīru sacerēts daudz pusfantastisku nostāstu, tai skaitā par daudziem šeit dzīvojošajiem "burvjiem," kas ārēji nav līdzinājušies cilvēkiem. Vēsturiska apstiprinājuma gan tam nav.
Arhitektūra. Senatnē pilsēta atradās krustcelēs starp senajām Eiropas un Āzijas civilizācijām, tāpēc tās arhitektūrā un kultūrā savijās dažādas ietekmes, kas pilsētai deva unikālus vaibstus. Seno grieķu un romiešu formas ar persiešu un vietējām ietekmēm.
Izpēte. Arheoloģiskie pētijumi pilsētā parādījuši, ka tā ir bijusi plānota un izbūvēta regulāri.
Pilsētas drupu jaunatklāšana XVII un XVIII gadsimtos veicināja klasiskās arhitektūras atdzimšanu Rietumos. Drupas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Senpilsētas muzejs ar daļu no atradumiem atrodas (līdz IV uzbrukumam) tuvējā Tedmūras pilsētā, no tās savlaicīgi jau esot izvesti vairāki simti statuju u.c. eksponātu. Cita artefaktu daļa - Damaskas Arheoloģijas muzejā (arī apdraudēts ar Pilsoņu karu).
Aplūkojamie objekti. Arheoloģiskajos izrakumos atsegtas vairākas svētnīcas, nekropole.
Iespaidīga kolonnu aleja. No tās nosaukums - "Tūkstoš kolonnu pilsēta."
Bāla templis.
Monumentālā arka.
Torņa kapenes.
Krustnešu pils – citadele.
Amfiteātris.
Ir kāda grezna apbedījuma vieta.
Triumfa arka. 2015.gadā uzspridzināja IV kaujinieki.
Atradumi.
Mozaīkas un freskas.
Saites.
Palmīras valsts.
Sīrija.
