Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sicīlijas sala

Itālijai piederoša sala Vidusjūrā, tuvu Āfrikas ziemeļu krastam.

Karogs - tajā redzama Medūzas Gorgonas galva, jo sicīlieši uzskata, ka briesmone dzīvojusi tieši Sicīlijā. 

Leģenda. Viens no milžiem sacēlās pret Zevu un Olimpa dieviem. Par to dievi to sodīja iemezdami zemes dzīlēs un piespiezdami ar trijstūrainu akmeni – Sicīliju. Laiku pa laikam milzis cenšas izkļūt un lādē olimpiešus, tad no Etnas izdalās sērs un dūmi.

Vēsture. 431.gadā Peloponēsas kara sākumā atēnieši salā izsēdināja desantu.
Sicīlijas karš (420.-413.g.pmē.). Peloponēsas kara (431.-404.g.pmē.) posms. Atēnu karavadonis Nīkijs, pats pret savu gribu, stājās atēniešu flotes vadībā, kas uzbruka Sicīlijai. Atēnieši cieta sakāvi 413.g.pmē., Nīkijs krita gūstā un tika sodīts ar nāvi.
Sicīlija romiešu varā. Romieši salu sauca par – Trinacria. Salas teritorijā norisinājās galvenie I Pūniešu kara notikumi. 241.g.pmē. pēc uzvaras karā ar pūniešiem, šī sala kļuva par pirmo Romas republikas provinci.
Galīgi iekaroja un Romas impērijai Sicīliju pievienoja Seksts Pompejs. Viņš te nostiprinājās, pieņēma kritušus aristokrātus un bēguļojošus vergus. Vairākus gadus no šejienes karoja pret Oktaviānu, līdz viņu militāri sakāva Augusta Oktaviāna draugs un līdzgaitnieks Agripa kaujā pie Milām 36.g.pmē.
Romas periodā par Sicīlijas provinces centru kalpoja Sirakūzas, un te atradās romiešu vietvalžu rezidence. 
Kari ar arābiem Sicīlijā sākās jau 663.gadā, kad arābu spēki pirmo reizi veica uzbrukumu Sicīlijai.
Sicīlija arābu varā (827.-1091.g.). 827.gadā Ifrīķijā valdošie abasīdu arābi sāka Sicīlijas iekarošanu, kas turpinājās 50 gadu. 827.gadā bizantiešu imperatora Mihaila II valdīšanas laikā tie iekaroja daļu Sicīlijas.
831.gadā ahlabīdu arābu-berberu armija ieņēma Palermas pilsētu Sicīlijā.
945.gadā Sicīlijā nostiprinājās arābu fatimīdi.
Normaņu valsts Sicīlijā (1091.-). 1060.gadā normaņi veica pirmo uzbrukumu Sicīlijai. No šī brīža turpmākos 30 gadus viņi turpināja izspiest arābu musulmaņus no salas un galu galā tur nodibināja neatkarīgu karalisti. Sicīlijas iekarošanu normaņi pabeidza 1091.gadā. Sicīlijas zaudējums nozīmēja arābu ietekmes pazušanu Dienviditālijā.
Pēc I Krusta kara noslēgšanās 1104.gadā Bizantijas imperatoram Aleksejam I Komninam radās domstarpības ar krustnešu vadoni Otrantas Boemundu. Tās izvērsās kā bizantiešu karaspēka nosūtīšana uz Sicīliju, kur sagrāba jau krustnešu ieņemtās pilsētas. Imperators uzskatīja, ka krustnešu ieņemtajām zemēm vajag atgriezties Bizantijas valdījumā. Sicīlijas krustnešu vairums bija normaņi, un tie uzskatīja savādāk. 1106.gadā bizantiešus no Sicīlijas padzina Jeruzālemes karaļvalsts krustnesis Tankreds.
1140.gadā Sicīlijā sāka kalt dukātus - monētas ar Jēzus Kristus attēlu un uzrakstu - Sit tibi Christe datus, quem tu regis iste ducatus.
Sicīlijas-Bizantijas karš (1147.-1158.g.). 1147.gadā Sicīlijas karalistes dibinātājs Rožers II nosprieda saviem valdījumiem pievienot arī bizantiešiem piederošās grieķu salas, lai neatgrieztos mājās tukšām rokām. Tā sākās 11 gadu ilgais karš starp Sicīliju un Bizantiju.
Kari ar otomaņu turkiem. 1551.gada maijā ar turku sultāna flotes atbalstu Draguta vadītie spēki izsēdās Sicīlijā.
1553.gada 15.augustā ar 60 galērām Draguts veica reisu uz Sicīlijas Katāniju un pēc tam uz Bastijas cietoksni Korsikā. Šo cīņu rezultātā viņš ieņēma abas ostas un atbrīvoja 7000 musulmaņu gūstekņu. Militārā operācija pret Sicīlijas karalisti un Dženovas republiku bija daļa no Egejas jūras ekspedīcijas, kas tika veikta pēc franču-turku savienības noslēgšanas. Kā balvu par paveikto Francijas karalis Dragutam nomaksāja 30 000 zelta dukātu nosagrābtajām trofejām. Izpildījis uzdevumu un pilnībā sagrābis Korsiku, turku ģenerālis tā paša gada dcembrī veiksmīgi atgriezās Stambulā.
Sicīlija Itālijas apvienošanās laikā.
Sicīlija Itālijas sastāvā. Itālijā iekļāvās tikai XIX gs. otrajā pusē.
XIX gs. šai salā izveidojās mafija – Cosa nostra.

Transports. Prāmis uz Sardīniju: Palerma-Kaljāra.

Aplūkojamie objekti.
Palerma. Salas administratīvais centrs.
Agridžentas svētnīcu ieleja. Visiespaidīgākais sengrieķu svētnīcu komplekss ārpus Grieķijas.
Sirakūzas. Grieķu senpilsēta Jonijas jūras krastā ar zivju tirgu un krodziņiem vecpilsētā.
Erice. Pasakaina kalnu pilsētiņa ar viduslaiku vecpilsētu. Akmens pilsēta.
Etnas vulkāns. Augstākais aktīvais Eiropas vulkāns - 3300 m.

Taormina. Romantiska mazpilsēta - kūrorts.
      Viduslaiku vecpilsēta.
      Neliels grieķu amfiteātris.

Katānija. Pilsēta Etnas vulkāna tuvumā. 1669.gadā vulkāna zvirdums to pilnībā nopostīja. Lava aizgāja līdz pašai jūrai, tādēļ pilsētas pludmales līdz pat šai dienai ir melnas. Katāniju uzbūvēja par jaunu XVIII gs.

Čefala. Maza piejūras pilsētiņa, kuru mīl tūristi. Normaņu baznīca. Celta XII gs. 

Kastelmola. Galvenais pilsētas apskates objekts – bārs ar pipelēm Turissi. Tas atvērts 1947.gadā. No kara atgriezies kareivis nopircis gastronomu un zem sliekšņa nolicis koka pipeli pret ļaunu aci. Iesākumā visi smējās, bet tad paši sāka nest viņam dažādi pagatavotas pipeles. Tagad viss tur ir vienās pipelēs. Pašlaik bārs pieder pirmā saimnieka mazdēliem. 

Raksti.
Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā.


Saites.
Itālija.