Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tamputoka, Mačupikča

Machu PicchuTampu-Tokko - „Trīs logu patvērums.” Mūsdienās pilsēta parasti tiek saukta vienas no virsotņu – Maču Pikču – „lielais kalns,” vārdā.

Sena Dienvidamerikas indiāņu pilsēta Peru.

Tūrismam. No Kuskas iet vilciens agri no rīta no San Pedro stacijas. Tas iet ap 3,5 st, jākāpj ārā stacijā Mačupikča. Citur teikts, ka jābrauc līdz pieturai Aquas Calientes. Uz turieni var tikt arī ar autobusu.  Ieejas maksa - 20 USD. Tūristi parasti ieiet caur vārtiem kompleksa DA un eja tos ved uz ZA.
Ieejas maksa palielināta līdz 17 Ls, dienas apmeklētāju skaits ierobežots līdz 2500 cilvēkiem, bet interese ir krietni lielāka. Tādēļ savlaicīgi jāiegādājas biļetes. To var izdarīt www.machupicchu.gob.pe oficiālajā mājaslapā. Biļetes tiek piesaistītas pases numuriem, lai izvairītos no spekulantiem.

 в конце 2001 власти впервые подняли вопрос об ограничении числа туристов в данном месте. 

Atklāšana un izpēte. Nesen nācis atklātībā, ka seno pilsētu pirmais atklājis vācu uzņēmējs Augusto Bernss jau 1876.gadā un to izlaupījis.
Hairams Bingems no Jēla universitātes, meklējot citu indiāņu pilsētu (laikam Vilkabambu?) nonāca senpilsētā 1911.gadā un līdz 1914.gadam tur veica izrakumus. Kā rezultātā apmēram 45 000 artefaktu aizceļoja uz ASV, kur Jēla universitātē tie glabājas līdz pat mūsdienām. Patreiz iet pārrunas, lai atradumus atgrieztu Peru.
Pagāja vēl ceturtdaļa gadsimta līdz tika veikti nākamie pētījumi: XX gs. 30.gados Potsdamas univeritātes astronomijas profesors Rolfs Millers. Viņš Intihuatana akmeņa pētījumos izmantoja arheoastronomijas principus.
Pirmatklājēji domāja, ka atrastā pilsēta ir Vilkabamba, taču tā tika atrasta pilnīgi citur.
1981.gadā pilsēta tika pievienota UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
Mūsdienās arheologi izložņājuši pilsētu krustu šķērsu, taču īstas skaidrības par pilsētas funkciju nav. 

Atrašanās vieta. Peru, Urubambas upes stāvā krastā, 3650 m augstumā. 2 augstas virsotnes Mačupikča (10 000 pēdu virs upes līmeņa) un Vainupikča, starp kurām tad arī atrodas pilsēta 2400 m vjl. Tagad 4 dienu gājiens no Kuskas pa „inku ceļu” vai arī 4 stundu brauciens ar vilcienu. Taisnā līnijā atrodas tikai 50 km attālumā no Kusko. 

Vēsture. Pēc indiāņu leģendām, dievs Virakoča nometinājis 4 Aijaru brāļus ar viņu dzīvesbiedrēm pilsētā, viens no brāļiem šeit dibinājis valsti, 1000 gadu vecāku par inku valsti. Leģendā par brāļiem Aijariem teikts, ka ceturto brāli ieslodzījuši masīvā kalna alā, kur tas pārvērties par akmeni. Domājams tā varētu būt ala zem Toreona.
Pēc citiem nostāstiem pilsētu dibinājis Senās valsts valdnieks Manko Kapaks vai pat Purinpača "tumsas laikos."
Mūsdienu akadēmiskajā vēsturē nez kamdēļ iesakņojies uzskats, ka pilsētu uzcēlis inka Pačakuteks ap 1460.gadu kā savu rezidenci, lai gan tas visdrīzāk tā nav.
Spāņu konkistadori tā arī nekad to nav atraduši un iekarojuši, taču pēc to ierašanās Inku zemē XV gs. pilsēta tika atstāta un aizmirsta.
Drupas uzgāja amerikāņu zinātnieks Hairams Bingems tikai 1911.gadā.
1997.gadā pilsētu piemeklēja milzīgs ugunsgrēks, kuru nodzēst traucēja karstais laiks, vējš un ūdens trūkums.
Senpilsētas apmeklējumi valsts kasei ienes visai daudz līdzekļu, tomēr 2001.gadā pirmo reizi varas iestādes pacēla jautājumu par cilvēku skaita ierobežojumu.

Arhitektūra. Sastāv no 12 rajoniem. Valdnieku un reliģiozās būves novietotas rietumos, bet dzīvojamās un sabiedriskās – austrumos. Šīs divas pilsētas daļas atdalītas ar platu terasu rindu. Parastie iedzīvotāji dzīvoja nevis pašā pilsētā, bet gan daudzos pavadoņciematos ap to. Tieši tāpat kā Kusko, arī šeit ir vairāki būvniecības stili – megalītiskais, tēsto akmeņu un akmens-javas celtnes.
Senie mūri ir droši pret zemestrīcēm, speciāli tādēļ ir arī trapeces veida logu un durvju ailes. Daži akmeņi ir 50 tonnas un vēl smagāki. Ēkas celtas no kalnā atrodamā pelēkā granīta. 

Aplūkojamie objekti.
Svētais laukums. Bingema dotais nosaukums. Divās tās malās ir lielākie tempļi – Trīs logu templis austrmu malā un Galvenais templis – ziemeļu malā.

Trīs logu templis. Nosaukumu devis Bingems. Atrodas Svētā laukuma austrumu malā. Trīs logi atrodas austrumu sienā un ir tikai daļa no masīvas sienas, kuras celtniecībā izmantotie lielie poligonālie akmeņi atvesti no tālienes. Logiem ir trapeces forma. Templim ir trīs sienas, rietumu pusē tas ir atvērts, šeit slejās 7 pēdu augsta akmens kolonna, domājams, jumta atbalsts. To no abām pusēm pietur divi horizontāli, labi apstrādāti bloki. Kolona atrodas tieši iepretim vidējam logam. Akmeņi turas kopā bez saistvielas.

Galvenais templis. Binghema dotais nosaukums, arī celts no poligonālajiem granīta akmeņiem. Atrodas Svētā laukuma ziemeļu malā. Arī ir tikai 3 sienas 12 pēdu augstumā. Centrālajā sienā 7 nišas imitē trapecveida logu, bet abās sānu sienās – pa pieciem imitētiem logiem katrā. Zemē pie centrālās sienas viltus logiem guļ taisnstūra akmens, kura izmēri ir 3 x 5 pēdas, augstums – 5 pēdas. Funkcija nezināma. Virs septiņiem no centrālās sienas pseidologiem ir seši izciļņi. Ziemeļrietumu stūrī ir neliela piebūve: istaba bez jumta ar akmens solu iekšā. Binghems domāja, ka tā ir priestera dzīvojamā istaba, taču funkcija nav zināma. Vienam no akmeņiem ir 32 skaldnes !!! Tāda nav nekur!!!
Tūdaļ aiz piebūves ir kāpnes no neapstrādātiem taisnstūra akmeņiem. Tā izlokas un ved no Svētā laukuma augšup.

Intihuatana. "Tas, kas piesaista Sauli." No laukuma ziemeļu daļas neapstrādātu taisnstūra akmeņu vītņu kāpnes izlocas uz kalna virsotni, kura ir mākslīgi plakana, bruģēta un apjozta ar sienu. Siena veidota no rūpīgi apstrādātiem nelieliem taisnstūra akmeņiem – līdzīgi ķieģeļu sienai. Šāds celtniecības stils uzskatāms jau par inku darbu.
Laukumiņa centrā atstāts dabiskā akmens izcilnis, kurš rūpīgi apstrādāts. Tā radīts monolīts akmens pamats, uz kura uzstādīta neliela akmens kolonna. Uzskata, ka veidojums izmantots astronomiskiem novērojumiem. Astronoms Rolfs Millers ievēroja, ka akmens novietots pašā augstākajā pilsētas vietā. No šejienes var vērot horizontu visos virzienos, taču cēlāji ar nodomu ir ierobežojuši šo skatu ar sienām. Akmens un tā kolonnas izveides vecums tiek lēsts starp 2100. un 2300.g.pmē.
Pētnieki saka, ka ziemas saulgriežos inki pie šī akmens noturējuši rituālus, lai "piesietu" Sauli un aizturētu tās virzīšanos pa debess jumu uz ziemeļiem. Šamaņi apglvo, ka jūtīgs cilvēks pieskaroties ar pieri pieskaras pie šī akmens, viņš ierauga Garu pasauli.
Šādi altārakmeņi bijuši inku vissvētākie objekti. Ja akmeni saposta, tad pēc inku ticējumiem šīs vietas dievi vai nu mirst, vai to pamet.

Torreons („tornis”). Pusapaļas formas celtne, uz kuru ved 7 pakāpieni. Celtne būvēta no tādiem pašiem akmeņiem kā Intihuatāna laukuma sienas. Tās iekšpusē atrodas Svētā klints no dabiska akmens, apstrādāta, bet, atšķirībā no Intihuatāna, nav vainagota ar kolonnu. Tās vietā akmens blokā ir izveidotas rieviņas, kuras kopā ar bloka skaldnēm veido novērošanas virzienus, vērstus uz diviem logiem celtnes pusapaļajā daļā. Uz tā atrastas uguns pēdas. Torreonā ir trīs logi – divi novērošanai un trešais īpatns ar ķīļveida izgriezumu augšpusē un apgāztu kāpņu formu apakšā.
Millers un citi astronomi pēc viņa, nonākuši pie viedokļa, ka novērošanas virzieni bijuši vērsti uz saullēkta punktiem vasaras un ziemas saulgriežu laikā. Skatu no īpatnā loga aizsedz inku laiku būves, tādēļ pētnieki līdz šim nav pievērsuši tam pienācīgu uzmanību. Garā sienā ir septiņas logu imitācijas un īsajā vēl divas. Garajā sienā ir arī seši izciļņi, būtībā šī siena ir tāda pati kā siena Trīs logu templī.
Klints apakšdaļā atrodas ala, kura ir mākslīgi paplašināta un izbūvēta. Tās centrā atrodas balta kolonna, bet grīda izlikta ar baltām granīta plāksnēm. Uz šo alu, domājams, attiecas leģenda par ieslodzīto Aijaru brāli.

Kondora templis.

Atradumi.
Zelta priekšmeti, Tādu nav te atrasts neviens, lai gan pilsētā meklēti inku dārgumi.
Akmens ar 32 skaldnēm. Saskaitīt var 24, bet pārējās atrodoties iekšpusē.
Jēla universitātes fondi - peruāņu pētnieki Jēla universitātes fondos uzgājuši 5728 veselu un nebojātu atradumu, kā arī 46 332 atradumu fragmentus, kuriem arī ir zinātniska vērtība. Runa iet par mūmijām, keramiku un rotaslietām.
Kalpotāju skeleti - laikam taču tādi ir uzieti. To izpēte norāda, ka tie nākuši gan no Bolīvijas kalnu rajoniem, gan no piekrastes.

Hipotēzes.
Kā viena no galvenajām ir hipotēze, ka Tamputoka bijusi inku svētā pilsēta un kalpojusi kā svētceļojuma mērķis.
Itāļu arheoastronoms Džūlio Magli no Milānas Politehniskā institūta uzskata, ka Mačupikča veidota kā Saules sala Titikakas ezerā, no kurienes cēlušies inkas.

Interneta resurss. www.machupicchu360.com, vērojama pilsētas panorāma tiešraidē. 

Saites.
Hairams Bingems.
Inki.