Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā

Tuvākajā nākotnē, pēc gada vai diviem gadiem Abīdas dienvidos tūristi varēs apmeklēt milzīgas Senās Ēģiptes Vidējas valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes, nesen informēja Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners, kurš izrakumus Abīdā veic jau vairākas desmitgades. Vegners uzskata, ka Sensuerta III kapenes ir ne tikai vienkārši milzīgas apakšzemes kapenes, bet arī seno ēģiptiešu sakrālajā tekstā “Amduata” aprakstītās Ozīrisa valdījumā esošās pazemes pasaules – Duatas – fizisks modelis. Ja šī interpretācija ir pareiza, tad “Amduatas” teksts sastādīts Vidējas valsts XII dinastijas laikā, nevis Jaunas valsts XVIII dinastijas sākumā, kā līdz šim uzskatīja vairums eģiptologu

Abīda

Abīda, kas atrodas 11 km uz rietumiem no Nīlas upes, Augšēģiptē, jau kopš pirmo dinastiju laikmeta bija nozīmīga valdnieku apbedījumu vieta: tur apbedīti septiņi I dinastijas faraoni – Meness, Džers, Denudims, Džets, Anedžibs, Semerhets, Ka un valdniece Merneta (Mernetha). Pirmo četru dinastiju laikā tā bija arī Senās Ēģiptes galvaspilsēta.

Sākot ar V dinastiju, Abīda kļuva arī par mirušo valsts valdnieka, dieva Ozirisa kulta centru.

Vidējas valsts periodā XII dinastijas faraons Senusrets III Abīdas dienvidos uzbūvēja plašu apbedījumu kompleksu, kas sastāvēja no milzīgām apakšzemes kapenēm, bēru tempļa un faraona pēcnāves kultam paredzētas pilsētas.

Jaunās valsts laikā XIX dinastijas faraons Sets I Abīdā uzcēla savā vārdā nosauktu lielu svētnīcu, kur šaurā gaitenī, kuru nereti dēvē par “Valdnieku galeriju” vai “Valdnieku eju,” uz sienas iegravēti pirms viņa valdījušu 76 faraonu vārdi. Turpat netālu, uz dienvidrietumiem no Seta I svētnīcas atrodas Ozīrisam vēltītais megalītiskais templis vai kenotafs (viltus kaps) – Ozireons. Ozireona arhaiskais arhitektūras stils, tā izteiktā līdzība ar Hafres ielejas templi Gīzā, ir iemesls diskusijām par tā patieso vecumu. Lai arī eģiptologi Ozireonu datē ar Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Seta I valdīšanas laiku, tā sauktie alternatīvie vēsturnieki, piemēram, Dž.E.Vests, G.Henkoks, to uzskata pat par ļoti senu celtni. Tomēr visticamākais izskaidrojums šeit būs tas, ka Ozireons ir apzināti būvēts arhaiskā, megalītiskā stilā.

Faraons Senusrets III

Vidējas valsts XII dinastijas piektais faraons Senusrets III, kurš valdījis apmēram starp 1878. un 1840.g.pmē., bija, ja ne pats varenākais, tad viens no varenākajiem šā perioda Ēģiptes valdniekiem. Pamatā informācija par viņa valdīšanas laiku iegūta no uzrakstiem uz akmens stēlām.

Ģimene

Senusrets III bija Senusreta II dēls, kaut gan arī par to pastāv zināmas šaubas. Viņam bija daudz sievu, taču eģiptologi zina tikai divu sievu vārdus: Henemetneferhedžeta II (Khenemetneferhedjet II) un Nefertnuta (Neferthnut), kuru kapenes atrodas pie Senusreta III piramīdas Dašūrā. Senusreta III meitu vārdi arī ir zināmi tikai no apbedījumiem blakus faraona piramīdai Dašūrā: Sitathora (Sithathor), Meneta (Menet), Senetsenbtisa (Senetsenebtysy) un Mereta (Meret). Tomēr princešu radniecība ar faraonu ir diskutabla. Senusretam III bija viens dēls - vēlākais faraons Amenemhets III.

Senusreta III valsts pārvaldes reformas

Senusrets III, lai mazinātu vietējo nomarhu un augstmaņu varu un ietekmi, valsti sadalīja trīs daļās (waret): katru daļu pārvaldīja vecāko zižļu padome (djadjat), kura atskaitījās vezīram. Savulaik Vecās valsts beigās varas decentralizācija, palielinoties vietējo nomarhu un augstmaņu varai, izraisīja haosu un noveda pie grūtiem, tumšiem laikiem pirmajā starplaikā. Vidējas valsts faraoni, to skaitā, Senusrets III, apzinoties šos draudus, centās reformēt valsts pārvaldi, lai nekas tāds neatkārotos.

Varenais faraons

Faraons Senusrets III savas valdīšanas laikā organizējis vismaz četrus karagājienus uz Nūbiju - senu reģionu, kas aptvēra mūsdienu Ēģiptes dienvidus un mūsdienu Sudānas ziemeļus, lai nostiprinātu savas valsts dienvidu robežas, ka arī, lai aizsargātu tirdzniecības ceļus un derīgo izrakteņu ieguves vietas.

Pirmo karagājienu uz Nūbiju Senusrets III organizēja samērā agri, jau 6.valdīšanas gadā.

Senusreta III 8.valdīšanas gadā Semnā uzstādītā stēlā vēsta par faraona uzvaru pār nūbiešiem un dienvidu robežas nostiprināšanu.

Cita stēla, kura arī atrodas Semnā, datēta ar Senusreta III 16.valdīšanas gada 3.mēnesi un stāsta par karagājieniem - gan uz Nūbiju, gan uz Kānaānu. Stēlā faraons paziņo, ka tikai tas uzskatāms par viņa cienīgu pēcteci, kurš spēj nosargāt robežas, kuras viņš ir pavirzījis daudz tālāk uz dienvidiem, nekā tas izdevies viņa priekštečiem.

Iekarotājās nūbiešu zemēs Senusrets III uzcēla daudz cietokšņu, piemēram, Buhenu, Semnu un Uronartu.

Senusreta III pēdējais karagājiens uz Nūbiju notika viņa 19.valdīšanas gadā. Tas gan nebija tik sekmīgs, kā iepriekšējie, jo, sakarā ar tajā gadā zemo Nīlas ūdens līmeni, karagājienu nācās pārtraukt.

Kanāla rakšana

Senusrets III lika iztīrīt, paplašināt un padziļināt jau Vecās valsts faraona Merenra (vai Pepa I) izrakto kanālu, kas ļāva kuģiem apbraukt 10 km garo pirmo Nīlas krāci. Saskaņā ar klinšu uzrakstiem, kurus 1894.gadā netālu Sehelas salas uzgāja Žaks Morgans, kanālu ap Nīlas pirmo krāci izrakt/atjaunot Senusrets III pavēlēja savā 8.valdīšanas gadā: “Augšēģiptes un Lejasēģiptes faraona Senusreta – viņš dzīvo mūžos – astotajā valdīšanas gadā viņa augstība pavēlēja izrakt kanālu, ko nosauca “Brīnišķīgs ir Senusreta – mūžos dzīvā ceļš”.“

Senusreta III celtie tempļi

Lielāko daļu no karagājienos uz Nūbiju un Sīriju iegūtā laupījuma Senusrets III novirzīja tempļu celtniecībai un atjaunošanai. Abīdā uzietā uzrakstā vietējais ierēdnis Ikernofrets (Ikhernofret) stāsta, ka faraons Senusrets III pavēlējis viņam atjaunot ar zeltu, dzintaru, lazurītu, malahītu un citiem dārgiem akmeņiem rotāto Ozīrisa laivu, svētnīcu un kapelas.

Senusrets III izgreznoja ar sešām dabiska lieluma statujām Mentuhotepa II templi Deirelbaharā. Statujas kādreiz stāvēja uz tempļa zemākās terases.
Nagelmedamudā (Nag-el-Medamoud), Tēbās, Senusrets III uzcēla kara dieva Monta svētnīcu.

Senusrets mākslā

Līdz mūsdienām ir saglabājušas daudzas Senusreta III statujas. Interesanti, ka Senusrets III bija pirmais faraons, kurš attēlots kā vecs vīrs bez smaida sejā, sacīja Metropolitena mākslas muzeja Ēģiptes nodaļas kuratore Adele Openheima. Tas, kā faraons tika attēlots, tiem laikiem bija ļoti radikālas izmaiņas. “Viņš ir attēlots ar it kā novecošanās pazīmēm. Viņš ir attēlots sadrūmis. Uz pieres viņam ir grumbas.” Lai gan nav skaidrs, kādi tam bijuši cēloņi, daudzi vēsturnieki to skaidro ar ilgstošu smagu periodu Senusreta III valdīšanas laikā. Tomēr Openheima ir pārliecināta, ka seno ēģiptiešu tēlnieki tāda veidā vēlējušies parādīt faraona gudrību, kas nāk ar vecumu.

Kur apbedīts faraons Senusrets III?

Senusrets III uzcēla piramīdu Dašūrā, kas bija lielākā Vidējās valsts nekropole. Tā bija pati lielākā no XII dinastijas uzceltajām piramīdām, bet, tāpat kā citas, no ķieģeļiem būvētās piramīdas, ir slikti saglabājusies.

Tomēr pastāv jautājums, vai faraons patiešām ir apbedīts piramīdā? Jautājums ir pamatots, jo Abīdas dienvidos atrodas milzīgas Senusreta III apakšzemes kapenes.

Turklāt, lai gan līdz šim nav atrasta faraona mūmija, eģiptologi sliecās domāt, ka Senusrets III netika apbedīts Dašūrā. Piramīdas iekšienē arheologi nav atraduši nedz keramiku, nedz sarkofāgu, pat tā fragmentus, nedz arī citas liecības, kas norādītu uz faraona pēdējo atdusas vietu.

Savukārt Abīdas apakšzemes kapenēs arheologi ir uzgājuši akmens laivu fragmentus, kādas senie ēģiptieši mirušajam parasti deva līdzi ceļā uz mirušo valsti. Taču arī Abīdas kapenēs nav atrasta faraona mūmija.

Reliģiskie teksti

Vecākie seno ēģiptiešu reliģiskie teksti ir tā sauktie “Piramīdu teksti”, kuri atrasti Vecās valsts V dinastijas faraona Unasa piramīdā un VI dinastijas faraonu piramīdas. Tie bija paredzēti tikai mirušajam faraonam. Saskaņā ar tiem, vienīgi faraons kā saules dieva Ra dēls pēc nāves varēja cerēt uz atdzimšanu un mūžīgu pēcnāves dzīvi.

Vidējās valsts laikā reliģiskie teksti pierakstīti uz sarkofāgu vākiem tiek doti līdzi kapenēs arī mirušajiem augstmaņiem. Tāpēc zinātniskajā literatūrā tos sauc par “Sarkofāgu tekstiem”.

“Sarkofāgu tekstu” saturs daļēji ir atvasināts no senākajiem “piramīdu tekstiem,” taču ietver arī jaunus reliģiskus uzskatus par pēcnāves dzīvi. Pat vienkāršiem ēģiptiešiem, kuri varēja atļauties zārku, bija pieejami rituāli lūgšanu teksti un pēcnāves dzīve vairs nebija tikai faraonu privilēģija.

Ap šo pašu laiku Senajā Ēģiptē parādījas pirmais ceļvedis seno ēģiptiešu pēcnāves dzīvē – “Divu ceļu grāmata.” Tajā pirmo reizi divdimensiju ilustrācijās attēlota pazemes pasaules topogrāfija un tās iemītnieki.

Kuri no minētājiem tekstiem pavādīja Senusretu III viņa mūža mājās Abīdas dienvidos?

Kā zināms, Senusreta III apakšzemes kapenēs, Abīdas dienvidos, reliģiskie teksti nav atrasti ne uz sienām, ne pierakstīti uz papirusa vai auduma. Un arī sarkofāgu nerotāja nekādi hieroglifu teksti.

Taču tas nenozīmē, ka kapenēs faraonam Senusretam III netika doti līdzi sakrālie teksti, kuriem vajadzēja palīdzēt mirušā faraona dvēselei, kad tā nonāks Duatā. Domājams, tie bija pierakstīti uz papirusa vai auduma, vai jebkura cita ātri iznīcīga materiāla. Tāpēc arī tie nav saglabājušies līdz mūsdienām.

Vai ir iespējams noskaidrot, kāds bija faraonam Senusretam III kapenēs līdzi doto svēto tekstu saturs, ja tie gadu tūkstošu gaitā ir gājuši bojā? Vegners savā pētījumā raksta, ka bojāgājušo sakrālo tekstu saturu var rekonstruēt pēc faraona kapeņu kompleksa fiziskajām iezīmēm.

Vegners un viņa komanda, daudzus gadus pētot Senusreta III apbedījumu kompleksu Abīdā, secinājuši, ka kapeņu konstrukcija un plānojums simboliski attēlo tieši tādu Duatas topogrāfiju, kāda ir aprakstīta seno ēģiptiešu svētajā grāmatā “Amduata.” Tas ir ļoti pārdrošs apgalvojums, zinot, ka eģiptologi “Amduatas” sacerēšanas laiku datē ar Jaunās valsts XVIII dinastijas valdīšanas laiku.

Paši vecākie “Amduatas” teksta fragmenti uzrakstīti uz apbedījumu kameras sienām atrasti XVIII dinastijas faraona Tutmesa I klinšu kapenēs, Valdnieku ielejā, Rietumtēbās. Pamatojoties uz atradumiem Valdnieku ielejā, eģiptologi arī pieņēma, ka grāmata tapusi, Ēģiptē sākot valdīt XVIII dinastijai.

Tomēr jau eģiptologs Hartvigs Altenmillers, balstoties uz divu galveno „Amduatas“ versiju (garās ar ilustrācijām un īsās bez ilustrācijām) tekstu salīdzinājumu, apgalvoja, ka oriģinālais “Amduatas” dokuments datējams ar Vidējās valsts laiku.

Vegnera komandas pētījumi par Senusreta III apakšzemes kapeņu simboliskajiem aspektiem ļauj pieņemt, ka “Amduata” sacerēta vismaz XII dinastijas valdīšanas laikā. Uz papirusa uzrakstītais “Amduatas” teksts ar visām ilustrācijām nav saglabājies, taču tās saturs ir iemiesots pašās faraona apakšzemes kapenēs, skaidro Vegners.

Sensuerta III apakšzemes kapenes Abīdā

1902.gadā arheologs Arturs Veigals atrada ieeju milzīgās apakšzemes kapenēs, kuras viņš identificēja kā piederīgas Senusretam III. Tālāk, 1902.–1903.g. kapeņu iekšieni pētīja Čārlzs Gurelijs, kurš atklāja, ka tās ir milzīgas apakšzemes kapenes, kuras stiepjas 170 metrus tālu rietumu (dienvidu) virzienā, noslēdzoties apakšā zem blakus esošā kalna. Pēc tam kapenēs nekādi izrakumi nenotika.

2005.gadā kapenēs izrakumus pēc gadsimtu ilga pārtraukuma sāka Pensilvānijas muzeja arheologu komanda Dž.Vegnera vadībā.

Arheologiem, pētot grandiozo apakšzemes apbedījuma kompleksu, bija jāpārvietojas uz leju apmēram 30 grādu leņķī. “Kad mēs pirmo reizi atvērām kapenes, tās bija piepildītas ar gruvešiem, tā kā mēs varējam tikt uz priekšu, tikai nometušies četrāpus uz rokam un ceļgaliem, lienot kā čūskai, sacīja Vegners. Gaiss iekšā bija tik sasmacis, ka cilvēkiem tur bija nepatīkami uzturēties. Daži cilvēki pat kļuva nervozi, stāstīja Vegners.

Par laimi, tūristiem, apmeklējot kapenēs, nebūs jālien kā čūskai, sacīja Vegners. Kapenēs ir ierīkotas kāpnes ar margām, uzstādīta apgaismojuma un ventilācijas sistēma, ka arī aizvākti gruveši un milzīgie aizsprostojošie akmeņi. Pašlaik notiek darbi, lai pabeigtu izveidot virziena rādītājus kapenēs un iekārtot laukumu tūristu autobusiem, informēja Vegners.

Ar 1850.g.pmē. datētās milzīgās Senusreta III apakšzemes kapenes atrodas Abīdas dienvidos. Ieeja tajās atrodas T formas dubļu ķieģeļu iežogojuma iekšienē pie dabiska piramidālas formas kalna pakājes (seno ēģiptiešu tekstos dēvēta par “Anubisa kalnu”).
Kā raksta Vegners, Senusreta III kapenes Abīdā ir vienas no lielākajām, ja ne pašas lielākas apakšzemes kapenes, kādas jebkad atrastas Ēģiptē:

  • garums – 200 metri;
  • dziļums – 45 metri.

Lai saprastu, cik milzīgas ir faraona apakšzemes kapenes, iztēlē ir jāuzbur 13 stāvu apakšzemes celtne, sacīja Vegners.

Apakšzemes kapenes sastāv no divām daļām:

1. “Ārējās kapenes,” kuras veido “stabu griestu” kamera, divas sānu kameras, 26 metrus garš horizontāls gaitenis, pārī savienotas šahtu kameras. Tās ass no ieejas līdz pat apbedījumu kamerai iet lineāri austrumu-rietumu virzienā (patiesībā, ziemeļu-dienvidu). “Ārējo kapeņu” sienu apdarē izmantots augstvērtīgs Tūras baltais kaļķakmens. Pāreju no “ārejām kapenēm” uz iekšējām veido slīps ar granīta blokiem piepildīts gaitenis, kas savieno pāra šahtu kameras ar apbedījumu kameru, kas iezīmē kapeņu viduspunktu.

2. “Iekšējās kapenes,” kuras veido apbedījumu kamera, lokveida gaitenis ar divām kamerām. To sienas gan kamerās, gan gaitenī ir apšūtas ar sarkano kvarcītu. “Iekšējas kapenes,” pilnībā atrazdamās apakšā zem Anubisa kalna virsotnes, pagriežas pret austrumu (īstenībā, ziemeļu) horizontu.
Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, kapeņu sienas nerotā gleznojumi, cilņi vai hieroglifu uzraksti. Toties tās ir klātas ar augstvērtīgu Tūras kaļķakmeni un sarkanu kvarcītu.

Kapa kamera

Apbedījumu kamera bija aizsargāta ar bloķējošiem granīta akmens blokiem, no kuriem smagākie svēra pat 50 tonnas, taču laupītāji jau senatnē izraka eju, kas apgāja kapeņu arhitektu labi domāto aizsardzības sistēmu.

Pati kapa kamera ir neliela 3,2 x 3,7 m izmērā taisnstūra telpa, kuras sienas kādreiz bija klātas ar sarkanā kvarcīta plāksnēm. Vegnera komanda tajā atrada sarkana granīta sarkofāgu ar gludām malām un kanopu lādi, arī no sarkana granīta, tikai vāks bija no kvarcīta.

Sākotnēji sarkofāgs un kanopu lāde bija novietoti kameras sienā rupji izcirstās nišās. Pēc tam tās bija pārklātas vai nu ar sarkana kvarcīta plāksnēm vai arī to malas bija integrētas kameras apšuvumā. Tādā veidā kapeņu arhitekti noslēpa sarkofāgu un kanopu lādi, lai laupītāji kapa kameru nevarētu identificēt kā valdnieka apbedījuma telpu.

Sensuerta III kapeņu simboliskā nozīme

Milzīgo Sensuerta III apakšzemes kapeņu arhitektūrā skaidri parādas gan Ozīrisa mirušo pazemes valsts – Duatas, gan saules dieva nakts ceļojuma pazemē simboliskie aspekti.

Tā sauktās “ārējas kapenes” simboliski attēlo Ozīrisa pazemes pasauli – Duatu. “Stabu griestu kameras” arhitektūras arhaiskais stils bija saistīts ar priekšstatu par Ozīrisu kā arhaisku valdnieku. Savukārt pāra šahtu kameras, kuras vienlaikus pildīja papildus aizsardzības funkcijas, milzīgajā kapeņu komplekša kalpoja arī kā simboliska Ozīrisa kapa vieta. Tās arī simboliski izteica priekšstatu par Ozīrisa pazemes pasaules dziļumu.

“Ārējo kapeņu” ass striktā austrumu-rietumu linearitāte akcentē ideju par fizisku nolaišanos rietumos, kuri fundementāli bija saistīti ar priekšstatu par ieeju duatā, raksta Vegners.

“Iekšējas kapenes,” kuras, sākas ar apbedījuma kameru, veidojot lielu loku zem “Anubisa kalna” piramīdai līdzīgas virsotnes, pagriežas uz austrumiem (ziemeļiem), attēlo saules dieva Ra nakts ceļojumu pazemē. Apbedījumu kamera, atrazdamās kapeņu viduspunktā, netālu no kalna pamatnes, iezīmēja pagrieziena punktu, pēc kuras sākas saules ceļs uz atdzimšanu jaunai dienai austrumos.

Apbedījumu kamera ar tajā apslēpto sarkofāgu un kanopu lādi, iespējams, simboliski attēloja Duatas noslēpumaināko apgabalu, kur notika maģiskais Saules dieva Ra, mirušā faraona savienošanās ar Ozīrisu process, bez kura nebūtu iespējama ne Saules, ne valdnieka atdzimšana jaunai dzīvei.

Senajiem ēģiptiešiem Saules pazušana aiz horizonta rietumos un pēc tam maģiska parādīšanās austrumos bija viens no lielākajiem Visuma noslēpumiem, sacīja Vegners.

Saules dievs Ra

Saules dievs Ra, kurš, sākot ar Vecās valsts V dinastiju, kļuva par galveno dievu seno ēģiptiešu dievu panteonā, visbiežāk tiek identificēts ar pusdienas sauli. Vecākajos "Piramīdu tekstos" Ra dēvēts par “dievu tēvu.” Ra, kurš pats bija pašierosmes ceļā radies no Nuna jeb pirmatnējā okeāna ūdeņu plašumiem, radīja plašo dievu saimi – Šu un Tefnutu, Gebu un Nutu, Ozīrisu un Izīdu, Setu un Neftīdu.

Dienā Ra peldēja savā zeltā mirdzošajā laivā, bet vakarā debesu rietumu pusē nozuda aiz horizonta. Kas notika ar Sauli pa nakti, tas senajiem ēģiptiešiem šķita liels noslēpums.

Senie ēģiptieši pieņēma, ka vakarā Saules dievs Ra, zaudējis savu gaismas spēku, nomira un nakti pavadīja Duatā. Tur nakts stundās ar Ra notika maģisku pārvērtību process, kur ar mirušo valstības valdnieka Ozīrisa dievišķo spēku Saules dievs atguva dzīvību un devās uz pazemes valsts austreņu pusi, lai no rīta piedzimtu jaunas Saules veidolā.

Saskaņā ar seno ēģiptiešu mitoloģiskajiem priekšstatiem, Saules dievs Ra parādījās trīs veidos:

  • no rīta Saules dievs pie debesjuma parādījās kā Hepri jeb dievišķais skarabejs;
  • pusdienas laika saules zeltaini mirdzošo dienas laivu (mandžeta) vadīja spēka pilnais Ra;
  • vakarā Ra, kļuva vecs un vārgs, pārtopot par mirstošo Atumu, kurš saulrietā mesketas jeb nakts laivā nolaidās aiz horizonta duatas valstībā.

Amduata: Saules dieva Ra nakts ceļojums Duatā

Senais mīts par Saules dieva Ra 12 stundas garo ceļojumu Duatā aprakstīts seno ēģiptiešu sakrālajā grāmatā “Amduata” jeb “Tas, kas notiek duatā”. Tā arī vēsta, ka šajā ceļojumā piedalās mirušais faraons, kurš beigu beigās kļūst par vienu no Saules dieva Ra svītas locekļiem un iegūst nemirstību.
“Amduatā” ir nosaukti visi Duatas dievu un briesmoņu vārdi, kuri jāzina mirušā faraona dvēselei, lai pārvarētu visus šķēršļus un uzveiktu ienaidniekus, kurus sastaps savā ceļā uz atdzimšanu.

Līdztekus Duatas iemītnieku, gan labo, gan ļauno, uzskaitījumam, nosaucot tos vārdā, “Amduatas” ilustrācijās detalizēti attēlota pazemes pasaules topogrāfija.

Pirmajā nakts stundā Saules dievs Ra, šķērsojot rietumu horizontu (ahetu), kas atdalīja dienu no nakts, nakts laivā, Mesketā, iepeldēja pazemes valstī – Duatā. Otrajā un trešajā nakts stundā mirušā Saules dieva laiva peldēja cauri ūdeņiem bagātiem Duatas apgabaliem.

Ainava strauji mainījas, kad ceturtajā nakts stundā Saules dieva laiva nonāca Sokara pārvaldītā Duatas apgabalā, kur pazemes Nīla kļuva sekla un sākas smiltīm klāts tuksnesis. Tieši Sokara valstībā sākas dvēseles augšāmcelšanas process, kas to noveda laimīgajos niedru laukos – Iaru.

Piektajā nakts stundā Saules dieva laiva nonāca pašā noslēpumainākajā Sokara valstības daļā – “Vietā, kur dzimst dievi.” Šeit notika Saules dieva mistiskā atdzimšana. Šajā noslēpumainākajā Duatas apgabalā atradās Ozīrisa-Sokara kaps, kur apakšā atrodas iežogojums, kurā paslēpts “uguns ezers,” bet virs kapa paceļas piramīdai līdzīgs pakalns, kura virsotnē kā divi putni (lijas) tup Izīda un Neftīda.

Sestajā nakts stundā notika pats noslēpumainākais un maģiskākais notikums – Saules dieva atdzimšana. Čūskas Mehenas (Mehen) veidota apļa iekšienē Saules dieva Ra dvēsele ba apvienojās ar savu paša ķermeni vai ar Ozīrisa ba. Šis mistiskais process bija sākuma punkts Saules dieva atdzimšanai jaunai dienai un dzīvei, bet vienlaikus arī bīstamākais, jo septītajā nakts stundā atdzimušais Ra cīnās ar tumsas iemiesojumu, milzīgu čūsku Apopu. Astotajā nakts stundā Saules dievs, pieveicis Apopu ar savas spožās acs liesmām un burvestībām, atver Ozīrisa kapa durvis un pēc tam atstāj Sokara novadu, tālāk peldēdams jau caur ūdeņiem bagātiem duatas apgabaliem.

Divpadsmitajā stundā spēka pilnais Ra paceļas virs austrumu horizonta un jauna diena ir sākusies.

Izmaiņas seno ēģiptiešu apbedīšanas praksē Vidējās valsts laikā

Vegners savā pētījumā pauž uzskatu, ka Vidējās valsts laikā senie ēģiptieši pārstāja celt saviem valdniekiem piramīdas un to vietā sāka būvēt apslēptas apakšzemes kapenes. Tam bija divi iemesli:

  • izmaiņas seno ēģiptiešu reliģiskajos uzskatos;
  • centieni atrast labāku veidu, kā pasargāt faraona apbedījumu no kapeņu laupītājiem.

Šajā laikā senie ēģiptieši uzskatīja, ka, paslēpjot faraona kapenes pazemē un neuzceļot virs tām piramīdu, viņi spēs tās labāk nosargāt no laupītājiem.
Senusreta III apbedījumu komplekss Abīdā ir pirmais piemērs Vidējās valsts laikā notikušajām izmaiņām seno ēģiptiešu valdnieku kapeņu būvniecības praksē, pārejot no piramīdām uz milzīgām apakšzemes kapenēm, līdzīgām vēlāk Jaunās valsts laikā klintīs izcirstajām kapenēm Ķēniņu ielejā, Rietumtēbās.

Senusreta III kapenes ir jaunākas par Gīzas Lielo piramīdu, bet vecākas par Ķēniņu ielejas kapenēm, sacīja Vegners.

Tiesa gan, Openheima norāda, ka seno ēģiptiešu apsvērumi celt piramīdas vairāk bija saistīti ar vietējo ainavu. Senie ēģiptieši necēla piramīdas kalnainos apvidos, piemēram, Abīdā, viņa piebilda.

Arī Vegners, aprakstot Senusreta III apbedījumu kompleksu Abīdā, raksta, ka “pašas kapenes stiepjas apakšā zem Anubisa kalna virsotnes, kas kalpoja kā piramīdas aizstājējs.”

Paredzēts atvērt arī citas kapenes Abīdā

Reizē ar Senusreta III apakšzemes kapenēm paredzēts publiski atvērt vēl trīs faraonu kapenes Abīdā.

Vienas no tām ir divus gadsimtus pēc Senusreta III valdījušā, ap 1650.g.pmē. vardarbīgā nāvē, iespējams, no kaujā gūtajiem ievainojumiem mirušā aizmirstās Abīdas dinastijas faraona Senebkaja kapenes (Sk. “Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā”, aliens.lv, 27.04.2015.). Atšķirībā no Senusreta III kapenēm, kur nav atrasti nekādi sienu gleznojumi vai ciļņi, Senebkaja kapeņu sienas jau ir izrotātas ar dievu, dieviešu figūrām un hieroglifiem.

Tūristi varēs apskatīt arī brāļu, XIII dinastijas faraonu Neferhotepa I un Sebekhotepa IV kapenes. Senatnē, iespējams, abas kapenes bija nelielas piramīdas, kuras gan nav saglabājušās. Arī paša kapeņu konstrukcija liecina, ka virs tām bija uzcelta piramīda, paskaidroja Vegners.

Īpašs artefakts

Neparasts artefakts ir tā sauktais “dzimšanas ķieģelis,” kuru Vegners atrada pirms 15 gadiem, izdarot izrakumus no kapenēm netālu novietotā senā pilsētā Vahsutā, pie tās vecākā mājas. Uz ķieģeļa attēlota sieviete, kura pēc dzemdībām tur jaundzimušo mazuli. Senajā Ēģiptē sievietes dzemdēja, stāvot uz šādiem ķieģeļiem. “Mums ir zināmi senie teksti, kur aprakstīti “dzimšanas ķieģeļi,” taču līdz šim neviens nebija atrasts,” - sacīja Vegners.

“Dzimšanas ķieģelis,” kas izgatavots laikā periodā starp 1800.-1750.g.pmē., lai arī ir pirmais šāda veida atradums, eģiptologu vidū nav izraisījis pārāk lielu interesi, norāda Vegners, piebilstot, ka nav par to īpaši sarūgtināts.

Arheologi turpinās izrakumus Abīdā

Šovasar Vegners ar savu komandu ir atgriezies Abīdā, lai Pensilvānijas muzeja uzdevumā turpinātu izrakumus.

Arheologi strādās, sākumā izmantojot magnetometrus, lai izveidotu izrakumu vietas magnētisko karti – māla traukiem un keramikai ir labas magnētiskās vadīšanas īpašības un varēs noteikt, ka tur kaut kas zem zemes ir paslēpts, sacīja Vegners. Ar magnetometru būs iespējams atklāt arī zem smiltīm esošās dubļu ķieģeļu celtnes, jo dubļi tajās satur dzelzi, kamēr smiltīm, kas sastāv no silīcija, magnētiskas īpašības nepiemīt, piebilda pētnieks.

Pēc tam arheologi, palīdzot ēģiptiešu strādniekiem, sāks izrakumus, jo visas kapenes, pat to virszemes daļas, ir apraktas zem piecus līdz sešus metrus bieza smilšu slāņa, sacīja Vegners.

Vegners plāno turpināt pētījumus arī Senusreta III apakšzemes kapenēs, lai noskaidrotu, vai tās ir garākas par jau izpētījiem 200 metriem. Jā tas tā būs, tad tās ir lielākās seno ēģiptiešu apakšzemes kapenes, kas jebkad atklātas Ēģiptē, sacīja Vegners.

Tāpat Vegners pievērsīsies arī laivu mājai. Pirms nepilniem diviem gadiem, veicot izrakumus Abīdā, viņš atklāja celtni, uz kuras sienām iegravēti simtiem laivu attēli. Celtne, iespējams, kalpoja kā kapenes bēru laivām, kuras veda mirušo faraonu uz tā mūža mājām. Pašas laivas gan nav saglabājušās, jo koks senajā Ēģiptē bija ļoti vērtīgs un tās jau senatnē tikušas nozagtas.

Jādomā, ka nākamo gadu laikā Abīdā tiks izdarīti daudzi jauni, nozīmīgi arheoloģiskie atklājumi. Tuksneša smiltis slēpj vēl lielu daļu senās Ēģiptes vēstures, kuru kādu dienu agri vai vēlu dienasgaismā izcels arheologa lāpsta.

Avoti:
popular-archaeology.com
academia.edu
en.wikipedia.org/wiki/Senusret_III
touregypt.net
touregypt.net
livescience.com
en.wikipedia.org/wiki/Amduat
en.wikipedia.org/wiki/Coffin_Texts
Veinbergs, Joels. Kolumbi pirms Kolumba. Rīgā: Liesma
Klētnieks, Jānis. 2008. Mūžības valdnieki. Rīgā: Tapals 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.