Arhitektūra, arhitekti
Celtniecības māksla.
Budisma arhitektūra.
Maiju arhitektūra.
Mikēniešu arhitektūra.
Senēģiptiešu arhitektūra.
Vēsture. Arhitektūras un celtniecības attīstība sākās IV-I g.tk.pmē. Sausajos zemkopības rajonos Vidusāzijā, Ēģiptē, Divupē tika būvēti apūdeņošanas kanāli, aizsprosti un dambji. Amatniecības un tirdzniecības attīstība sekmēja pilsētu būvniecību.
IV g.tk.pmē. Senajā Ēģiptē no Nīlas dūņām gatavoja saulē žāvētus ķieģeļus.
Apdedzinātus ķieģeļus pirmie sāka lietot senās Divupes un Indijas iedzīvotāji. Izgatavoja arī keramikas plātnes un ūdensvadu caurukles, jumta kārniņus, izmanoja māla, ģipša un kaļķa javu.
Senās Romas hidrotehnisko būvju celtniecībā izmantots pucolāncements, t.i. kaļķu, smilšu un pucolāna (vulkāniskā tufa) maisījums.
Viduslaikos lielākie arhitektūras objekti bija nocietinātas pilis, baznīcas. Vergu darba vietā sāka izmantot amatnieku darbu un vienkārsas tehniskās ierīces, taču joprojām dominēja roku darbs un ierobežots būvmateriļu sortiments - koks, akmens, kaļķi.
Ķieģeļus plašāk māju celtniecībā sāka lietot XV gs.
XIX gs. vidū ķieģelis bija galvenais būvmateriāls.
Straujā rūpniecības attīstība XIX gs. 2.pusē veicināja jaunu būvmateriālu apgūšanu - sāka ražot portlandcementu, betonu, dzelzsbetonu, profildzelzi, stiklu.
XX gs. sāka ražot polimērmateriālus, alumīnija velmējumus, saliekamo dzelzbetonu. Tas nodrošināja celtniecības un montāžas darbu industrializāciju.
Pirmo tādu Itālijā pēc Džio Ponti un Pjero Luidži Nervi projekta pabeidza būvēt 1960.gadā. Tas ir Pirelli tornis Milānā un ir 127,1 m augsts.
Arhitektūras virzieni.
Bioarhitektūra.
Brutālisms.
Ievērojami arhitekti.
Donato Bramante (1444.-1514.g.). Itālija.
Huans Bautista de Errera (~1530.-1597.g.). Spānija.
Johaness Hendriks van den Brūks (1898.-1978.g.). Nīderlande.
Marsels Lajošs Breiers (1902.-1981.g.). ASV.
Sinans (~1563.g.). Osmaņu impērija.
Vītauts Edmunds Čekanausks (1930.-2010.g.). Lietuva.
Raksti.
Etiopu arhitektūras pērle.
