Amudarjas upe
- Detaļas
- Publicēts 07 Februāris 2017
- Skatīts: 2807
Upe Vidusāzijā, tek caur Uzbekijai, Turkmēnijai un ir Tadžikijas un Afganistānas robežupes.
Garums - 1415 km, kopā ar Pjandžu 2540 km.
Baseins - 465 000 km2.
Gada notece - 40 km3.
Ūdens pieplūdes baseins - 227 000 km2, galvenokārt Pjandžas un Vahšas baseins.
Ģeogrāfija. Veidojas, satekot Pjandžai un Vahšai, ietek Arāla jūrā.
Pietekas tikai plūduma sākumposmā: kreisā - Surhaba, labā - Kafirnigana, Surhandarja.
Lejpus Surhandarjas ietekas Amudarja ieplūst Turānas zemienē. Lejāk pieteku ūdeņi līdz Amudarjai nenonāk: tos izmanto apūdeņošanai, tie iztvaiko vai iesūcas zemē.
Augštecē Amudarjas ieleja splatums ir 4-25 km, lejpus Iļčikas aizas tikai 2-4 km. Ieleja atdala Karakuma tuksnesi no Kizilkuma tuksneša.
Vēsture. Tjurku kaganāts savienībā ar Bizantiju sāka karu pret Persiju par kontroli pār Lielo Zīda ceļu. 571.gadā pēc tjurku karagājiena uz Persiju, robeža tika noteikta pa Amudarju. Laikā no 588.-589.gadiem Tjurku kaganāts pievienoja vairākus apgabalus Amudarjas rieteņu krastā.
Amudarjas baseinā atradušās senās Vidusāzijas valstis - Horezma, Sogdiāna un Baktrija.
Viduslaikos un vēlāk Amudarja bija ievērojams tirdzniecības ceļš.
1877.gadā Amudarjas braslā mūsdienu Tadžikijas teritorijā tika uziets pazīstamais Amudarjas depozīts.
Gultne mainīga, veido attekas un salas. raksturīgi stipri krastu izskalojumi.
Lejtecē veido plašu deltu - 11 000 km2.
Sniega un ledāju ūdeņu pieplūde, tāpēc pavasara un vasaras pali saplūst un igst 5-6 mēnešus (marts-aug.).
Ūdenslīmeņa svārstības 1-3 m.
Vidējais caurplūdums pie Kerki ir 2000 m3/s.
Ūdens ļoti duļķains - saneši ir 3,3 kg/m3. Pie Kerki to caurplūdums ir ap 200 000 000 t gadā.
Augštecē Amudarja neaizsalst, lejtecē ledus sega ir 2-4 mēnešus.
Daba. Bagāta zivīm.
Saimniecība. Izmanto apūdeņošanai un kuģošanai (līdz Čardžovai).
Augšpus Kerki sākas Karakuma kanāls.
Amudarju ar Zeravšānu savieno Amu-Buhāras kanālu. Krastā Kerki un Čardžova, netālu no upes Urgenča, Nukusa, Termeza.
