Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Atnācēju ķermeņu atliekas

Ir arheoloģiski atradumi, kas zinātniekus izsit no sliedēm. Reizēm kādā apbedījumā vietā arheologi atrod milžu mirstīgās atliekas, bet citā - punduru. Kā izskaidrot šādus atradumus? Protams, ka milžu un punduru kaulus var uzskatīt par mutantu atliekām. Taču, vai šādu atradumu uz Zemes nav par daudz? Varbūt ir jāmeklē jauns skaidrojums? 
Lai gan, dažos gadījumos var runāt par mistifikācijām, viltojumiem, tomēr ir ļoti daudz autentisku atradumu, artefaktu, kas nekādi neiederas patreizējā pasaules uzskata sistēmā. Tāpēc jautāju: vai apbedījumos ir uzietas citplanētiešu mirstīgās atliekas un ar viņiem saistītie artefakti? Šai esejā tad arī mēģināsim apkopot iespējamos atklātos Atnācēju apbedījumus.

Atnācēju apbedījumi.
Gruzijas lielcilvēks.
Tieši pirms Gruzijas - Krievijas Piecu dienu kara izcelšanās 2008.gada augustā presē parādījās ziņa, ka Gruzijā uziets milža skelets Haragaulas dabas parkā (pie Boržomi). Tur bijusi ala, tajā uzieti 3 m gara cilvēka kauli. Galvaskauss arī 3 x pārsniedz parastā Homo Sapiens galvaskausa izmērus. Ziņas pēc Gruzija-Onlain. 
Mazais Zaļais nolēma šīs ziņas pārbaudīt, un devās uz Gruziju. Iepazināmies ar biologu, kas bija šī atraduma autors. Pie izdevības uzrakstīsim par to sīkāk esejā Senatnes milzīgie cilvēki.

Saistībā ar šo atradumu var minēt vietējās leģendas, saskaņā ar, kurām, šajās vietās neatminamos laikos mituši milži. Atrastie milzu cilvēka kauli un apmetne šķiet šo leģendu apstiprina. Leģendā nekas nav teikts par to, no kurienes milži nākuši. Tāpēc varam apsvērt arī šādu hipotēzi. Milži bija citplanētiešu un cilvēku kopīgie pēcteči (ja atsaucamies uz Genesī un Ēnoha grāmatā rakstīto. Skatīt esejas Seksuāli kontakti ar citplanētiešiem, Ēnohs). Arī mūsdienu stāstos par NLO reizēm figurē milži. Ir lasīts, ka pastāv divas pelēču rases - milži un punduri ( par milžiem vairāk esejā Senatnes milzīgie cilvēki).
Beļģu zinātnieki ir izpētījuši nesen uzieta pundura skeletu (kur?). Radioaktīva oglekļa testi parādīja, ka kaulu vecums ir seši tūkstoši gadu! Beļģu zinātnieki paziņojuši: „Mums ir darīšana ar senu mutantu.” Taču zinātnieki nevarēja nosaukt iemeslu, kāpēc skeletam neproporcionāli īsi kāju kauli un pārāk gari roku kauli. Tāpat viņi nevarēja izskaidrot, kāpēc pundura galvaskausa apmērs ir gandrīz divarpus reižu lielāks par mūsdienu cilvēka galvaskausa apmēru. Galvaskauss ir labi saglabājies. Pusi no sejas daļas aizņēma milzīgi acu dobumi. Vai beļģu zinātnieku rīcībā bija nonācis Pelēča skelets? Diemžēl vairāk Andris par šo atradumu nezina.
2001.gada 21.maijā 200 km attāluma uz dienvidiem no Sofijas kāds bulgāru zemnieks uzgājis apbrīnojamu galvaskausu. 2002.gada 4.janvārī turku laikraksts Milliyet par šo atradumu publicēja rakstu. 
Antropologs, profesors Jordans Jordanovs apgalvojis, ka viņš nekad savā dzīvē neesot redzēji šim galvaskausam kaut nedaudz līdzīgu galvaskausu. Arī Bulgārijas Zinātņu akadēmijas arheoloģe Katja Melameda izteikusies, ka kaut ko tādu viņa līdzšinējā dzīvē neesot redzējusi. 
Galvaskausa apraksts. Galvaskausa svars ir 250 grami. Tajā ir seši caurumi, kas atbilst maņu orgāniem. Taču nav kaulu struktūras, kas līdzinātos žoklim. Kas bija dīvainā galvaskausa īpašnieks? Citplanētietis?!

Beļģu garīdznieka Gustavo Lepāža arheoloģiskie pētījumi. Gustavo Lepāžs bija misionārs Čīlē. Līdzās misijas darbam, viņš vaļasbrīžos nodarbojās ar arheoloģiju. 20 savas dzīves gadus beļģu misionārs veltīja arheoloģiskajiem pētījumiem Čīle. Viņš atraka 5424 senus apbedījumus, kur apbedītie pēc viņa aplēsēm, miruši pirms 100 000 gadiem. Padre Lepāžs savas domas izteica kādam čīliešu reportierim: „Es domāju, ka kapos apbedītas ārpuszemes būtnes. Dažam mūmijām, kuras es atradu, bija tāda sejas forma, kāda uz mūsu Zemes nav pazīstama.”
1975.gadā 29.aprīlī vācu dienas laikraksts Bild publicēja rakstu ar nosaukumu „Senlaiku kapos: mirušie no citām zvaigznēm,” kur bija pastāstīts par padres Lepāža arheoloģisko pētījumu rezultātiem. 
Par beļģu garīdznieka Gustavo Lepāža arheoloģiskajām gaitām grāmatā „Ceļojums uz Kiribati” rakstīja slavenais šveiciešu rakstnieks Ērihs fon Dēnikens. Vēl Ērihs fon Dēnikens šajā grāmatā pastāstīja par saviem pirmajiem pētījumiem, kurus bija ierosinājis minētais vācu laikraksta Bild raksts. Viņš izteica nožēlu, ka ir nokavējis iespēju uzzināt par šiem apbedījumiem, kaut ko vairāk no paša beļģu garīdznieka Gustavo Lepāža. Jo, tad, kad Dēnikens bija beidzot izlēmis sākt pats savus pētījumus, padre Lepāžs gulēja uz nāves gultas. No šīs pasaules viņš aizgāja 1980.gada 19.maijā. 
Vai beļģu misionārs patiešām senos apbedījumos Čīlē uzgājis citplanētiešu mirstīgās atliekas, kopā ar kapā līdzi dotajiem priekšmetiem? Pats beļģu misionārs ir teicis: „Man neticētu, ja es pastāstītu, ko visu vēl esmu atradis kapos.” Beļģu garīdzniekam var tikai piekrist.
Sanpedro astronauts. Minētais beļģu misionārs Sanpedro de Atakama izveidoja arheoloģijas muzeju, kur eksponēti interesanti artefakti no viņa veiktajiem izrakumiem. 
Starp eksponātiem muzeja glabājas maza koka figūriņa, ko savā grāmatā pieminējis Ērihs fon Dēnikens. Figūriņas galvassega atgādina astronauta ķiveri uz cilindriskā rumpja. Gustavo Lepāžs bija pārliecināts, ka figūriņa bija ievietota kādā citplanētieša kapā. 
1992.gadā Sanpedro de Atakamā ieradās šveicietis Villijs Dinnenbergers, kas tajā laikā bija Ēriha fon Dēnikena sekretārs. Viņš apmeklēja Gustavo Lepāža arheoloģijas muzeju. Dinnenbergers visvairāk interesējās par kādu artefaktu, kuru viņš savā ziņojumā raksturojis kā pārakmeņojošos koka figūriņu. Tā bijusi kļūda, kuru dažus gadus vēlāk konstatēja vācu autors Hartvigs Hausdorfs.
Šveicietis lūdza muzeja uzraugu parādīt figūru. Viņš rūpīgi apskatīja katru eksponātu, taču figūriņu nevarēja atrast. Viņš to atrada līdzās citām mazām figūrām. Figūriņa bija slīpi novietota stikla vitrīnā. Šī iemesla dēļ figūriņa bija grūti nofotografējama. Tomēr, Dinnenbergeram izdevās nofotografēt astronauta figūru.
1996.gada 29.februāri Gustavo Lepāža arheoloģijas muzeju Sanpedro de Atakamā apmeklēja vācu autors Hartvigs Hausdorfs. Viņam izdevās no muzeja vadības saņemt atļauju atvērt vitrīnu un izpētīt uz vietas mazo astronauta figūriņu. Hartvigs Hausdorfs, izmantojot Šveices kabatas nazīti, izcēla stiklu no koka ietvara. 
Hartvigs Hausdorfs bija pirmais Paleo SETI pētnieks, kurš savās rokās turēja šo, brīnumaino artefaktu.
Figūriņa ir 10- 11 cm gara. Tā sastāv no divām daļām: galva ir tāds kā aizbāznis, kuru var atdalīt no cilindriskā rumpja. „Astronauta” figūriņa ir viscaur klāta ar smilšu garozu. Tāpēc Villijs Dinnebergers to raksturoja kā pārakmeņojušos. Taču figūriņa nav pārakmeņojusies. Tā ir no parasta, viegla koka. Šo faktu konstatēja Hartvigs Hausdorfs, vēl ar pirkstiem norīvējot dažus smilšu graudiņus. 
Ir saprotams, kāpēc Villija Dinnenbergera ziņojumā bija ieviesusies tāda kļūda. Viņš eksponātu fotografēja caur aizslēgtu vitrīnu, jo to nedrīkstēja ņemt ārā. 
Figūriņa šķiet attēlo astronautu. Ausis atgādina iedobes, kuras domātas ķiverē iemontētām austiņām. Strīdīga interpretācija. 
Līdzīgas figūras. Pa labi no Sanpedro „astronauta figūras atrodas līdzīgs artefakts, kura augšējā daļa acīmredzot, gājusi bojā. Sanpedro de Atakamas arheoloģijas muzejā var aplūkot vēl figūru ar izteiktu staru vainagu ap galvu. Šīs figūras droši vien nākušas no citplanētiešu apbedījumiem, kurus bija atklājis un izpētījis Gustavo Lepāžš.

Dīvainais galvaskauss. Beļģu misionāra Gustavo Lepāža radītajā arheoloģijas muzeja Sanpedro de Atakamā Čīlē glabājās tūkstošiem deformētu galvaskausu. Šo galvaskausu vidū ir viens mīklains galvaskauss, kas nav deformēts, bet atšķiras no citiem ar to, ka tas ir no viena gabala!
Kā zināms cilvēka galvaskauss sastāv no vairākām atsevišķām plātnēm, kuras stingri saaug kopā tikai pēc pubertātes beigšanās. Kāpēc tā? Lūk, kāpēc! Cilvēka galvaskausam dzemdību laikā ir jābūt mīkstam, lai tas spētu iziet cauri šaurajam dzemdību kanālam. Tāpēc atsevišķiem kaulu segmentiem jāspēj bīdīties citam pār citu. 
Jā apskata cilvēka galvaskausu, vai tā imitāciju, attēlu, zīmējumu, tad var redzēt, ka cauri kauliem vijās robotas meandrveida līnijas. Pateicoties šīm līnijām, ir iespējams atšķirt galvaskausa svarīgākās daļas: pieres kaulu, deniņu kaulu, pakauša un paura kaulu. 
Tā visa nav minētajam galvaskausam Gustavo Lēpāža arheoloģijas muzejā. Šajā galvaskausā velti meklēt šis cilvēka galvaskausam raksturīgās līnijas: nav nevienas šuves, kā tas ir citos galvaskausos. Viss galvaskauss sastāv no viena vienīga gabala, izņemot, protams, kustīgo žokli. Tas fizioloģiskā ziņā ir pilnīgi neiespējami. Šā galvaskausa īpašnieks normālā gadījumā piedzimtu nedzīvs, jo šāds galvaskauss dzemdību laikā tiktu saspiest kā jēla ola. 
Par ko gan varētu liecināt šis anomālais galvaskauss? Vai šis galvaskauss ir mēma liecība neskaitāmiem eksperimentiem, kurus izdarīja dievi-astronauti, kuri sirmā senatnē ieradās no Visuma?

Dropu apbedījumi. 1937. un 1938.gadā ķīniešu arheologs profesors Či Putejs dažās klinšu alās Bajankaraula kalnos, Tibetā, kuru ķīnieši uzskata par neatņemamu Ķīnas sastāvdaļu, uzgāja precīzi orientētus kapus, kuros bija punduru skeleti apmēram 1,30 m garumā. Skeleti bijuši smalki veidoti, sīkiem kauliem, tiem bija milzīgas galvas. Viņi nelīdzinājās nevienai Bajankaraula kalnos dzīvojušai rasei. Saskatāma liela līdzība ar pelēčiem, kuri mūsdienās nolaupa cilvēkus, lai veiktu medicīniskus eksperimentus. Par mazo kosmisko tautu un tās noslēpumainajiem informācijas diskiem lasiet esejā Citplanētiešu pēcteči - dropas.

Atradums Devonšīrā. 2000.gada maijā angļu paleontologi pētot Devonšīras tuvumā uzietās dinozaura atliekas, atrada kaut ko tādu, kam tur nemaz nevajadzēja atrasties. Attīrot tiranozaura skeletu, viņi aizvēstures plēsoņas kuņģa rajonā atrada cilvēka skeletu. Ģeoloģiskais slānis, kurā tika uziets tiranozaura skelets, ir 70 miljonus gadu vecs. Pirms 70 miljoniem gadu, kā mēs labi zinām ( vai tiešām?! ), cilvēkveida būtnes uz Zemes nedzīvoja. 
Šķiet, ka tiranozaurs būs aprijis cilvēkveida būtni, kas no akadēmiskā viedokļa ir pilnīgi neticami. Humanoīda augums bija nedaudz garāks par metru, viņam bija īsas rokas un milzīgs galvaskauss. Tas vēl nav viss, ko zinātnieki uzgāja tiranozaura kuņģa rajonā! Līdzās skeletam angļu paleontologi atrada dažus gabalus sakusuša un sačokurojoša plastmasas?!! Tālāk pētot tiranozauru, viņa biezajā galvaskausā tika atrasti daži ideāli apaļi caurumi. Tiek pieļauts, ka tās ir lāzera pēdas. Bet humanoīda skeletam līdzas atrastie plastmasa gabali varēja būt lāzera ieroča atliekas. Taču tikpat labi tiranozauru, kurš bija aprijis punduri, varēja nogalināt šī pundura ciltsbrāļi. Tātad tiranozaurs bija aprijis citplanētieti ( Pelēci )? Gribi tici, gribi netici.

Citplanētieša mūmija. Arheologs Gastons de Villars kādās seno ēģiptiešu kapenēs esot uzgājis divarpus gara citplanētieša mūmiju. Viņš uzskata, ka mūmija ir četrus tūkstošus gadus veca. Stāsta arheologs Gastons de Villars: „Šī būtne bija apglabāta ne sliktāk par ēģiptiešu dižmani - tā bija rūpīgi mumificēta, apkārt bija kalpi, pārtika un mākslas priekšmeti, kas paredzēti aizkapa dzīvei. Taču, kā mēs noskaidrojams, ne visi mūmijai līdzās atrastie priekšmeti pieder ēģiptiešu vai kādai citai Zemes kultūrai. Atradumu vidū bija, piemēram, apaļš pulēts metāla disks, ko klāja dīvainas rakstu zīmes, metāla kostīms, plastikāta apavu atliekas un daudz akmens plāksnīšu, uz kurām attēlotas zvaigznes, planētas un dīvainas mašīnas. 
Kapenes, kurās tika atrasta dīvainā mūmija, arī izskatījās dīvaini. Apbedīšanas telpas veidotas tiem laikiem neierastā veidā. Tās burtiski izgrieztas klintī tā, ka sienas palikušas gludas, it kā būtu no pulēta marmora. Radās iespaids, ka akmens griezts ar lāzera palīdzību. Arī akmens virsma bija apkususi. Kapenes rotāja metāls, kas atgādināja svinu. Mēs nevarējām noteikt, kas tas ir par materiālu!”
Tāpat, iespējams, citplanētiešu mūmija, kas nonākusi Senās Ēģiptes pētnieku rokās ir Amenhoteps IV jeb labāk pazīstams kā Ehnatons.

Taungas bērns.
1924.gadā Dienvidāfrikas ZR daļā pie Taungas ciema tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā uzgāja nepazīstamas humanoīdas būtnes galvaskausu. Vairāk nekā 70 gadus zinātnieki uzskatīja, ka tas pieder 3 gadus vecai pērtiķveidīgai būtnei. 
Vairākus gadus šīs atliekas studēja Dienvidāfrikas lielākās universitātes darbinieki Lī Bergers un Rons Klārks. Un tā abi zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka galvaskauss pieder ārpuszemes humanoīdam, kas gājis bojā, krītot uz asiem akmeņiem. Tā bojāejas laiks tiek lēsts pirms 2,5 miljoniem gadu.

Citplanētieša kaps Teksasas Aurorā. Aurora ir neliela pilsētiņa Teksasas pavalsts ziemeļos ASV. 1897.gada 19.aprīļa agrā rītā virs Auroras avarējis NLO. Tā šoferīt`s ticis izvilkts no kuģa atliekām miris un apbedīts vietējā kapsētā. Vairāk par to lasiet esejā NLO 19.gadsimtā.

Iespējamo Atnācēju pundurķermeņi. Šur un tur pasaulē uziet miniatūru cilvēkveidīgu  būtņu mūmijas, kas, par spīti ažiotāžai, tomēr izrādas mumificēti cilvēku embriji. Tomēr iespējas un neskaidrības palik, tādēļ še publicējam attiecīgo gadījumu sarakstu.
      Kištimas Aļoša. 
      Atta mūmija. 
      Kazinella humanoīds.
      Norjas mūmija.

      Puertorikas punduris.
Kaut kāds gadījums ar pundurveida Atnācējiem esot bijis arī Meksikā.

Lopesa reptiloīds. Prerse to nosaukusi par cilvēku-pūķi. Meksikāņu fermeris Morao Lopess saticis divus tādus radījumus savā laukā. Lielākais aizbēdzis, bet mazāko viņš izbīlī nositis ar grābekli un noslīcinājis, pēcāk apracis. Pēc tam, kad par notikušo ieinteresējās žurnālisti, TV kameru klātbūtnē fermeris neradījumu izracis un nodevis izpētei speciālistiem. Par izpētes rezultātiem ir neapstiprinātas ziņas: DNS it kā neesot tāds nevienai būtnei uz Zemes, bet atgādinājis ķirzakas DNS. Tomēr galvas smadzenes līdzinājušās cilvēka smadzenēm.
Pats fermeris drīz vien gājis bojā neskaidros apstākļos. Viņš sadedzis noparkotā mašīnā, pie tam uguns temperatūra bijusi 5 reizes augstāka par parasto.

Aligatorcilvēks. Tādu vēl pirms cilvēka-pūķa esot noķēruši divi aligatoru mednieki Floridā (XX gs. 90.gados?). Autoratīvs paleontologs Saimons Šuts izlasīja par šo sensāciju avīzē un tūdaļ ieradās notikuma vietā. Profesoram esot tikušas tikai dažas stundas pētījumiem, pēc kam šo cilvēku-reptīli aizveduši kara mediķi. Profesors gaidījis, ka radījums ierunāsies, taču tas iešņācās kā jebkurš no aligatoriem, samanījis briesmas.
Ārēji bijis redzams, ka ķermeņa augšdaļa - galva, rokas, krūšu kurvis - ir cilvēkam līdzīgi, bet ķermeņa apakšdaļa pāriet aligatorā. Lielais galvas izmērs liecina, ka radījumam bijušas cilvēka izmēra smadzenes. Izteiktas versijas, ka radījums bijis mutants vai arī kāds evolūcijas atzars.

Saites.
Atnācēji.