Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Japānā, iespējams, atrasts VII gs. Japānas imperatora Jomoi kapeņu komplekss

Japānā, Naras prefektūrā, Takaiči rajona Asukas ciematā arheologi atklājuši ar lieliem akmeņiem bruģētu grāvi, kas, iespējams, ir daļa no VII gs. valdījušā imperatora Jomoi kapeņu kompleksa. Bruģētais grāvis papildina pie Asukas jau iepriekš atklāto interesanto senvietu klāstu - tur uzietas gan piramīdveida kapenes, gan megalīti - savdabīgā veidā apkalti lieli granīta bluķi.

Imperators Jomoi

Saskaņā ar Japānas imperatoru sarakstu, kas sākas ar mītisko Japānas valdnieku Dzimmu Tenno, 34.imperators, kurš valdīja "Uzlecošās saules zemē" no 629. līdz 641.gadam, bija Jomoi.

Imperators Jomoi bija divu plašāk pazīstamu Japānas imperatoru Tenji (626.-671.g.) un Tenmu (?- 686.g.) tēvs.

Līdz pat šai dienai japāņi imperatoru Jomoi tradicionāli pielūdz sintoistu piemiņas svētnīcā pie Dannozukas kapukalna, Sakurai pilsētā, Naras prefektūrā. Japānas Impēriskā galma aģentūra (agrāk - ministrija) šo kompleksu atzinusi par Jomoi mauzoleju. Taču viss krasi mainītos, ja arheologi iegūtu neapgāžamus pierādījumus, ka Asukā jaunatklātais kapeņu komplekss pieder imperatoram Jomoi.

Ar akmeņiem noklātais grāvis bija daļa no liela kapeņu kompleksa

Kā vēsta izdevums „The Asashi Shimbun,” arheoloģisko izrakumu vietā, kas atrodas kādas skolas teritorijā, atklātais bruģētais grāvis ir 48 metrus garš un 3 līdz 7 metrus plats. 

Grāvja ziemeļu nogāzi klāj 40 cm lieli kvarca diorīta akmeņi, turpretī dienvidu nogāze noklāta ar akmens plākšņu grēdām kāpņu formā, bet apakša izklāta ar mazākiem akmeņiem, izmēros no 15 līdz 30 cm.

Arheologi uzskata, ka grāvis veidoja liela kvadrāta formas kapukalna ārējo perimetru. "Japan News" ziņo, ka jaunatklātās taisnstūrveida kapenes, ar pamata malu garumu 50x80 metri, ir lielākās, kas jelkad atrastas Asukas rajonā. Tās ir lielākas pat par slavenajām Išibutaja (Ishibutai) kapenēm, kuras sānu malu garums ir tikai 50x50 metri. Išibutaja kaps (Ishibutai Kofun), kas ir lielākā megalītiskā būve Japānā, tiek uzskatīts par varenā Sogu klana līdera Umako kapenēm.

Datējums

Grāvja paliekas, pamatojoties uz konstrukcijas tipoloģisko līdzību ar citām celtnēm, provizoriski datētas ar VII gadsimta vidu.

Vai patiešām jaunatklātais kapukalns bija imperatora Jomoi kapenes?

Arheologi, ņemot vērā atrašanās vietu, izmērus un celtniecības tehniku, secinājuši, ka grāvis bija daļa no kāda imperatora kapenēm.

„Pakalns, iespējams, bija imperatora Jomoi (593.-641.g.) pirmās kapenes, kas „Nihon Shoki” (Japānas hronikas) aprakstītas kā vieta, kur atradās viņa mirstīgās atliekas līdz tās pārapbedīja citur,” - Kašiharas (Kashihara) Arheoloģijas institūta direktors Fuminori Sugaja (Fuminori Sugaya) pastāstīja "The Asashi Shimbun."

Tomēr, kā raksta "Japan News," daži zinātnieki izteikuši šaubas par jaunatklātā kapukalna piederību imperotoram Jomoi. Viņuprāt, tas visticamāk varētu būt Umako dēla, Jamato perioda valstsvīra Emiši (Emishi) (?- 645.g.) kapenes.

Asukas ciemata aizraujošās vēstures liecības

Asukas ciemata fascinējošā vēsture sākās ar Kapukalnu periodu (250.-552.g.), kuru japāņi paši sauc par "Kofun jidai," kas nozīmē - "Seno kapukalnu laikmets." Šo laikmetu Japānas vēsturē raksturo īpašs, tajā izplatīts valdošās kārtas pārstāvju kapu uzkalnu tips - lielu, no akmeņiem veidotu apbedījuma kameru sedza zemes uzkalns, ko dažkārt ietvēra grāvis. Īpaši savdabīgi ir atslēgas cauruma formas uzbērumi, lai gan daudzi kapukalni bija vienkāršas formas - apļveida vai četrstūra uzbērumi. Ļoti dažādi bija arī izmēri - no dažiem metriem līdz pat vairāk nekā 400 metriem garumā.

Aizritējušā 2014.gadā japāņu arheologi, veicot izrakumus Asukas ciematā, izpētīja apm. 7 m augstu un apm. 40 m garu taisnstūrveida pakalnu, kurā atrada par Mijakozukas (Miyakozuka) kapu nosauktas piramīdas formas kapenes. Pētnieki atsedza kapa akmens pakāpienveida terases, kuras līdz tam slēpa zālaina pakalna augsne. Kapeņu piederība pagaidām nav vēl noskaidrota. Līdzīgas struktūras, kā norāda eksperti, tika celtas senās Korejas Kogurjo karalistē, kura pastāvēja laikā no I gs.pmē. līdz VII gs. Kogurjo valdniekiem, kuru ietekme sniedzās arī līdz Japānai, bija pakļauta Korejas pussalas ziemeļu daļa un teritorijas mūsdienu Ķīnas ziemeļaustrumos.

Asukas ciemats ir arī slavens ar vairākiem izciliem megalītiem. Lielāko un noslēpumaināko no šiem daļēji apstrādātajiem akmeņiem japāņi sauc par Masuda-no-iwafune, kas nozīmē "Akmens kuģis."

Tas ir milzīgs, svarā ap 800 tonnas smags, apmēram 11 metrus garš, 8 metrus plats un 4,7 metrus augsts granīta akmens bluķis. Megalīta augšējā virsma ir gluda ar seklām iecirstām līnijām un diviem vienu metru lieliem kvadrātveida caurumiem. Unikālais megalīts atrodas pakalna virsotnē, tikai dažus simtus metrus uz rietumiem no Okaderas stacijas (Okadera Station). Kādā veidā un, kāpēc šis milzīgais megalīts tika izcirsts, paliek noslēpums.

VIDEO (Atsegtais grāvis no putna lidojuma):


Augšējais attēls: Domājamo Jomoi kapeņu rekonstrukcija mākslinieka skatījumā. Kašiharas arheoloģijas institūta publicitātes foto.

Avoti:
ajw.asahi.com
ancient-origins.net
en.wikipedia.org/wiki/Emperor_Jomei
newhistorian.com
Mitoloģijas enciklopēdija. 2.sējums. 1994. Rīga: Latvijas Enciklopēdija.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.