Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus

Slavenais, pie Antikitēras salas Vidusjūrā atklātais romiešu kuģa vraks, no kura 1900.gadu sākumā izcēla pasaulē senāko astronomiskiem aprēķiniem paredzēto mehānisko mašīnu, iespējams, slēpj vēl citus pārsteigumus. Grieķu-amerikāņu zemūdens arheologu komanda, kas šobrīd veic vraka atkārtotu izpēti paziņojusi, ka kuģis vai nu bijis divreiz garāks nekā iepriekš domāts vai arī dzelmē līdzās atrodas divi jeb vairāki kuģi.


Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē


Antikitēras mehānisms, kā ierīci vēlāk nosauca, 1900.-1901.gados tika izcelts no sūkļu zvejnieku apmēram 60 m dziļumā nejauši uzieta antīkā laikmeta romiešu tirdzniecības kuģa, pilna ar bronzas un marmora statujām. Sākotnēji uzskatīts par agrīnu pulksteni vai astrolabu, mehānisms pēc detalizētas izpētes, kas, iesākta XX gs. 50.gados joprojām turpinās, izrādījās sarežģīts, no zobratiem būvēts instruments Saules, Mēness ciklu, aptumsumu, atrašanās vietu zodiakā un, iespējams, arī tolaik zināmo planētu kustības noteikšanai.

Salīdzinoši dziļās atrašanās vietas dēļ Antikitēras vraks pēc lielākās daļas senlietu izcelšanas 1900.-1901.gados tika pētīts tikai vēl vienu reizi, kad 1976.-1978.gados šajā vietā vairākas reizes noenkurojās okeanologa un zemūdens arheologa, kapteiņa Īva Kusto leģendārais "Kalipso." Tagad, izmantojot jaunāko niršanas aprīkojumu un citas mūsdienu tehnoloģijas pētījumi jūrā pie Antikitēras atkal ir atsākušies.

Viens no pētniekiem, Brendans Folijs (Brendan Foley), 4.janvārī uzstājoties Vudsholdas (Masačūseta, ASV) Okeanogrāfijas institūtā, kur notika Amerikas Arheoloģijas institūta gadskārtējā sanāksme pastāstīja, ka 2012.gada oktobrī amerikāņu un grieķu zemūdens arheologi, nolaižoties dzelmē Antikitēras vraka vietā, dziļumā no 35 līdz 60 metriem uzgājuši plašā teritorijā, aptuveni 60 metru garumā, izkaisītas amforas un citus priekšmetus. Atrasts arī svina enkurs, pēc kura novietojuma zinātnieki spriež, ka kuģa nogrimšanas brīdī tas atradies savā parastajā vietā uz klāja. Tas var nozīmēt, ka kuģis nogrimis negaidot, iespējams, vētras laikā uzskrienot uz klints. Folijs pieļauj, ka kuģis varētu būt no tās pašas flotes, kurā ietilpa arī XX gs. sākumā atrastais vraks.

Ņemot vērā, ka romiešu tirdzniecības kuģu - navis oneraria - parastais garums bija 30 metri, Folijs domā, ka šeit atrodas vai nu neparasti liels kuģis jeb divu, līdzās nogrimušu kuģu vraki. Pētnieks atzīst, ka arheologi šobrīd nav pārliecināti, ka uzgājuši īsto, 1900.-1901. un 1970.gadu 2.pusē pētīto Antikitēras kuģa vraku. "Vietas noteikšanā mēs vadījāmies pēc Kusto uzņemtajā dokumentālajā filmā redzamajiem piekrastes orientieriem," - Folijs stāsta, "bet ir zināms, ka daļa no filmas fragmentiem uzņemta kā iestudējums." "Iespējams, mēs nirām kādus 300 metrus no vietas, kur strādāja Kusto," - arheologs spriež. Jāatzīmē arī fakts, ka Kusto 1976.gadā atrada ļoti maz senlietu un maz ticams, ka viņa komandas nirēji nebūtu pamanījuši tagad īsā apzināšanas ekspedīcijā atrastās amforas un enkuru.

"Jebkurš variants mums šķiet interesants," - saka Folijs. Vietas izpēte Grieķijas Jūras arheoloģijas pieminekļu pārvaldes uzraudzībā turpināsies vēl divus gadus. Arheologi plāno izpētīt ne tikai 2012.gada oktobrī atrasto vraku, bet arī plašāku apgabalu ap salu, kā arī izmantot metālmeklētājus, kas palīdzētu atrast smilšu un jūras nogulumu klātos metāla priekšmetus, kuri pēc pētnieku pārliecības noteikti vēl guļ jūras dibenā. "Mēs ceram atrast veselu iepriekš izceltā mehānisma līdzinieku vai vēl kādu citu, līdzīgu ierīci," - Folijs saka, piebilstot, ka arheologi priecātos arī par jauniem, iepriekš netraucētiem un senlietu mednieku nepostītiem kuģu vrakiem.

Augšējais attēls: akvalangists ienirst pie Antikitēras vraka. Grieķijas Jūras arheoloģijas pieminekļu pārvaldes publicitātes foto.

Avots:
huffingtonpost.com