Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Japāna

Vienīgā mūsdienās eksistējošā valsts, ko savu ceļojumu laikā apmeklējis Gulivers.

Galvaspilsēta - Tokija.

Ģeogrāfija. Japāna atrodas Japāņu salu arhipelāgā, kur ir 4 lielas un daudz mazas salas.
Honsju sala - lielākā, veido 60% Japānas teritorijas, septītā lielākā pasaulē pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita (pēc Javas). Japāņi to mēdz dēvēt arī par Hondo un Niponu. Uz tās atrodas Japānas simbols - Fudzi kalns (3776 m). Ar Hokaido salu to savieno 53,85 km garais Seikana tunelis, kas ir garākais dzelzceļa tunelis pasaulē. Te atrodas Japānas lielākās pilsētas - Tokija, Jokohama, Osaka, Kioto un Hirosima.
Hokaido sala.

Vēsture. 
Mongoļu iebrukumi. 
Pakļāvis sev Ķīnu un Koreju, Hubilajs nolēma to pašu paveikt arī ar Japānu - viņš sarīkoja divas ekspedīcijas uz Japānu - 1274. un 1281.gadā, bet abas bija neveiksmīgas.
1274.gada novembrī 900 kuģu liela flote ar 40 000 mongoļu, ķīniešu un korejiešu karotājiem pietuvojās Hakatas līcim Kjusju salā. Kauju dienas laikā salinieki zaudēja, bet uzvarētāji, tiklīdz satumsa, atgriezās uz saviem kuģiem. Taču naktī uznāca vētra, kas rāva nost kuģus no enkuru ķēdēm un tiem bija jāiziet atklātā jūrā. Hronikas ziņo, ka nogrimuši 200 kuģi. Tā desantu Japānā nācās atlikt uz veseliem 7 gadiem.
Hubilajhans sāka gatavoties otram iebrukumam Japānas salās. 1281.gada vasarā bija gatava pavisam milzīga eskadra. Toties japāņi pa to laiku paspēja Hakatas līcī uzcelt sienu apmēram 2,5 m augstumā un 20 km garumā. Jūlija beigās mongoļu apvienotie spēki (arī ķīnieši un korejieši, kam piemita jūrasbraukšanas mākas) uzbruka Takasimai un gatavojās iebrukumam pašā tālākajā dienvidu salā - Kjusju. Tenno un tā līdzbiedru lūgšanas laikam uzklausīja dabas spēki un mongoļu flotei uzbruka taifūns - "Dievišķais vējš" jeb kamikadze japāņu valodā. Vēsturnieki lēš, ka taifūna rezultātā nogrima apmēram 4000 mongoļu kuģu. Bojā gāja, iespējams, vairāk nekā 100 000 karotāju - noslīka un gāja bojā sadursmēs. 
No tā laika mongoļi vairs neapdraudēja Uzlēcošās saules zemi.
Edo ēra (Edo dzidai - 1603.-1867.g.). Japānas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, kad Edo pilsēta (mūsdienu Tokija) bija Tokugavas dzimtas sjogunu rezidence.
Portugāļu ierašanās. Pirmie eiropieši, kas iradās japānas salās, bija portugāļu misionāri, kas mēģināja Japānā izvērst kristietību, tostarp arī izpostot svētnīcas un svētvietas.
Noslēgtība no ārpasaules. Japāna vairāk kā 2 gadsimtus bija slēgusi robežas ārzemniekiem, jo pirmie eiropiešu ieceļotāji - portugāļi, bija slikti uzvedušies. Izņēmumu attiecināja vienīgi uz tirdzniecību, kas bija atļauta Nagasakas pilsētā un tikai ar holandiešiem - Holandes Ostindijas kompāniju. Tādejādi visas tā laika jaunākās tendences Japānā ienāca ar holandiešiem. Izveidojās tas, ko Japānā sauc par "rangaku" - holandiešu mācību.
Noslēgtības periodā Japānā attīstījās un tika izkopts teju viss, ar ko mums saistās japāņu tradicionālā kultūra - tējas ceremonija, ziedu kārtošana, samuraju tikumu ceļš, japāņu skatuves māksla. Taču vienlaikus Japānā ienāca ari modernas lietas no Rietumiem.
Krievu ierašanās. 1852.gada oktobrī no Kronštates braucienā apkārt pasaulei devās krievu fregate "Pallāda," kuru vadīja admirālis Jefīmijs Putjatins (Евфимий Васильевич Путятин). Ekspedīcijas galvenais mēŗkis bija nodibināt diplomātiskās attiecības ar Japānu. Pēterpilī steidzās, jo bija ticis zināms, ka amerikāņi gatavo līdzīgu ekspedīciju Metjū Perija vadībā. Ātrākajam bija iespējas noslēgt izdevīgāku vienošanos ar japāņiem.
Fregate devās pa Atlantijas okeānu apkārt Āfrikai, tālāk cauri Indijas okeānam garām eiropiešu koloniālo valdījumu krastiem DA Āzijā un Ķīnai. Ceļojumam bija sagatavojušies slikti un ceļā izrādījās, ka fregate nespēj veikt tādu ceļu. To panākt tika nosūtīta fregate "Diāna" apbruņota ar 52 dižgabaliem.
"Pallāda" ieradās Nagasakas ostā 1853.gada augustā, kamēr amerikānis Metjū Perijs ar savējiem te bija bijis jau pirms mēneša. Japāņi, pakļaujoties amerikāņu spiedienam, bija sākuši revidēt savu pašizolācijas politiku. Tomēr Putjatinam nācās saskārties ar japāņu birokrātiju, piemēram, Krievijas impērijas ārlietu ministra K.Neselrodes (К.Нессельроде) vēstule japāņu sjogunam tika nodota tikai pēc mēneša. Krievu admirālis nodemonstrēja japāņiem tvaika dzinēju, kas pēcāk japāņiem palīdzēja radīt savu tvaikoni.
Krimas kara sākšanās padarīja līgumu ar Japānu vēl vairāk nepieciešamu krievu valdībai, jo draudzīga valsts Tālajos Austrumos ļoti varēja noderēt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka britiem (visvairāk tiem!) un frančiem šai reģionā bija nozīmīgs militārā spēka pārsvars.
1854.gada decembrī Putjatins ar fregati "Diāna" ieradās Simodas ostā. Pirms tam viņa ekspedīcija bija vairākus mēnešus pavadījusi pētot Tālo Austrumu reģionu. Arī šeit Putjatins bija nokavējis - Perijs jau pilnībā bija sagrāvis Japānas pašizolācijas sistēmu, jo sjoguna valdība ar amerikāņiem bija parakstījusi tā saucamo Kanagavas vienošanos. 
Pirmais draudzības un tirdzniecības līgums starp Krieviju un Japānu tika parakstīts 1855.gada februārī Simodā - ieguva nosaukumu Simodas traktāts (Симодский трактат). Saskaņā ar to Krievijas impērija nodeva Japānai dažas Kuriļu grēdas salas: Iturupu, Kunašīru, Šikotānu un Habomajas salu grupu (japāņi uz šo līgunu atsaucas vēl šodien krievu okupēto Ziemeļu teritoriju sakarā). 
Japānas iebrukums Mandžūrijā (1931.g.). 1931.gada 18.septembrī uz Dienvidmandžūrijas dzelzceļa notika sprādziens. Tas nebija neko postošs - tika bojāts tikai 1,5 m garš dzelzceļa sliežu klājums. Tomēr šis sprādziens noderēja par ieganstu japāņu intervencei Mandžūrijā.
Japāņu karaspēks atradās šai teritorijā jau kopš 1904.-1905.gada krievu-japāņu kara. Saskaņā ar tad noslēgto miera līgumu tiesības lietot Dienvidmandžūrijas dzelzceļu tagad pārgāja pie Japānas. Japāņi tad arī nosūtīja dzelzceļa apsardzei savus karavīrus. No tā laika Ķīnā sabruka impērija, valsti plosīja nesaskaņas starp ģenerāļiem, kas sagrāba varu vienos vai otros apgabalos. Mandžūrijas incidenta brīdī ģenerālis Čžan Sjūeļans bija neapmierināts  ar Gomindānas līdera Čan Kaiši varas nostiprināšanos.
1930.gadā Japānā tika izstrādāts plāns Mandžūrijas sagrābšanai. Tomēr valdība to nolēma iztēlot tā, it kā visa darbība būtu Kvantunas armijas (atradās kontinentā) vadības patstāvīgi iniciēta.
Pēc sprādziena uz dzelzceļa japāņi sāka apšaudīt Beidaīnas cietoksni, tad vēl sagrāba kā gūstekņus 500 Kvantunas armijas kareivjus. 7000 vīru lielais ķīniešu garnizons cietoksnī praktiski neizrādīja nekādu pretestību. Mandžūrijas sagrābšanā japāņiem pagāja rudens un ziema. 1932.gada februāra vidū Mandžūrija pilnībā bija Kvantunas armijas rokās un tika nodibināta marionešu valstiņa Mandžou-Go.
Japāņu agresija ar to nebeidzās. Tieši otrādi, Tokijā nolēma, ka nekas jau viņiem netraucē uzbrukt visai Ķīnai, jo Mandžūrijā Kvantunas armijai pretestība netika izrādīta.
1937.gadā japāņi izraisīja liela mēroga karu Ķīnā.
II Pasaules karā (?-1945.g.). Lai gan nacistiskā Vācija parakstīja kapitulācijas aktu 1945.gada 8.maijā, tomēr Japāna nepadevās. Klusā okeāna reģionā turpinājās karš, amerikāņi joprojām saņēma sāpīgus militārus triecienus. Bija skaidrs, ka karš vēl prasīs daudzus upurus, un uz ātru uzvaru cerēt nevar. Tādēļ tika nolemts pielietot atomieročus. Tas ir vienīgais atomieroču pielietošanas gadījums jaunākajā cilvēces vēsturē - epizode, kad II Pasaules kara beigās ASV pret Japānu izmantoja atomieročus, iznīcinot 2 japāņu pilsētas - Hierosimu (6.augustā) un Nagasaku (9.augustā). Vairāk par to lasīt šķirklī Japānas atombombardēšana.

Redzot, ka amerikāņi gatavi turpināt atombombardēšanu, Japāna sešas dienas pēc uzbrukuma 1945.gada 15.augustā paziņoja par padošanos. 2.septembrī japāņi uz ASV karakuģa "Misūri" (Missouri) parakstīja kapitulācijas aktu. Ar to arī bija beidzies II Pasaules karš.
Krievu-japāņu karš 1945.gada augustā. II Pasaules karā PSRS ar japānu nekaroja. Taču 1945.gada 9.augustā PSRS pieteica karu Japānai un pirmā sāka karadarbību. Savāca 4 Kuriļu salas - Ziemeļu teritorijas.
Politika pēc II Pasaules kara. Pēc II Pasaules kara īstenojusi miermīlīgu ārpolitiku. 1947.gadā tika pieņemta valsts konstitūcija, kas paradzēja bruņoto spēku pielietošana tikai tieša uzbrukuma gadījumā. Konstitūcijas 9.pants nosaka: japāņi "uz visiem laikiem atsakās no kara kā no nācijas suverēnajām tiesībām un no draudu un militāra spēka izmantošanas, lai risinātu starptautiskus konfliktus."
Japānas drošību garantē ASV, kas Japānā izvietojusi savas karabāzes. To uzturēšanas izdevumus sedz japāņi paši.

2011.gadā notika zemestrīce un Fukušimas kodolreaktora katastrofa.
Tikai 2015.gada 16.jūlijā Japānas parlaments nobalsojis par to, lai valsts bruņotajiem spēkiem būtu ļauts ņemt dalību militārās operācijās aiz valsts robežām.

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.
Kjusju salā.
      Dosodžini.

Pilsētas.
      Tokija.
      Nagoja.
Te tiek glabāta viena no Japānas imperatoru regālijām - bronzas spogulis jata no kagami.
      Kamakura. Savulaik Japānas politiskā galvaspilsēta. Tagad provinciāla pilsētiņa. Senas svētnīcas, skaisti dārzi. Lielā Budas statuja.
      Osaka. Nokļūšana. Jābrauc ar mašīnu no Tokijas sešas stundas. Vēl ir ātrvilciens, kas iet 300 km/st.

Niko Nacionālais parks.
Kegona ūdenskritums.

Fudzi kalns.
Ziemeļu teritorijas.

Ovakudani trošu ceļš.
Hakones Nacionālais parks.

Hirošima. Pilsēta Honsju salas DR, uz kuru amerikāņi II Pasaules kara beigās uzmeta atombumbu. 

Nagasaka. 1945.gada 9.augustā iznīcināta ar atombumbu.

Čibas prefektūra.
Budas statujas. Japāna, Čibas prefektūra. Izcirstas klintīs.

Hokaido sala.
Nemuro. Pilsēta ar 32 000 iedzīvotāju, vistuvākā Ziemeļu teritorijām. Lai gan tieša ekonomiskā sadarbība ar tām ir aizliegta, ostā ienāk ap 1000 krievu zvejas kuģu gadā.
Ilgas pēc dzimtenes. Tas ir pieminēklis zaudētajām Ziemeļu teritorijām. Tas atrodas uz austrumiem no Nemuro pilsētas Nosapu zemesragā. Tas ir simbolisks tilts uz četrām salām un māja. Tur stāv tālskati un skaidrā laikā var redzēt tuvāko salu, uz kuras 3,7 km attālumā vēl atrodas japāņu celtā bāka. 

Ivami Gindzanas sudrabraktuve. 2007.gadā iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā.

Širetokas pussala. UNESCO sarakstā. Apdraudēta.
Bivas ezers. Neparasta noliktava ezera dibenā.

Kioto.
      Filozofu taka.
      Kijomizu svētnīca.
Tūkstošgadīga.

Kinkakudzi svētnīca. Apzeltīta.
Heian svētnīca.

Nara. Japānas pirmā galvaspilsēta.
      Todaidzi svētnīca. Milzu Budas mājvieta.
      Naras parks ar Dieva vēstnešiem briežiem.

Kobe.
Himeidzi pils. Vēsturiska.
Osaka. Trešā lielākā Japānas pilsēta.

Ivodzimas sala.
Ivodzimas kauja 1945.gadā bija visu laiku lielākais jūras armādas iebrukums un visdārgākā kauja, kādu jebkad izcīnījuši ASV jūras kājnieki. Šajā kaujā krita vairāk nekā 22 000 japāņu karavīru un gandrīz 7 000 amerikāņu, taču šī sadursme iezīmēju pagrieziena punktu karā, jo kontrole pār Ivodzimas salu ļāva sabiedroto armijai uzsākt bumbvedēju B-29 uzlidojumus pašai Japānas vidienei. Tie noslēdzās ar divu atombumbu nomešanu, kas izbeidza karu.Kauja radīja vienu no slavenākajiem Otrā pasaules kara attēliem - fotogrāfiju, kurā redzams, kā pieci jūras kājnieki un jūras kara flotes sanitārs paceļ Amerikas karogu salas augstākā punkta Suribači kalna galā.Pēc kara amerikāņi salu okupēja, taču 1968.gadā atdeva atpakaļ Japānai.
Japāņu valodā Ivoto izskatās un nozīmē to pašu ko Ivodzima - Sēra sala, taču izruna ir savādāka, vēsta aģentūra "Associated Press". Salas civiliedzīvotāji tika evakuēti 1944.gadā, kad ASV spēki virzījās pāri Klusajam okeānam. Daži Japānas virsnieki, kuri tika nosūtīti uz salu tās nocietināšanai, kļūdaini to iesauca par Ivodzimu un šis nosaukums iegājās.

Šadodzimas sala. 1999.gada decembrī salas Hošigaijo kalnā uzgāja 2 akmens torņus, kas līdzinās Lieldienu salas torņiem (Pipi Hereko).

Mivas kalns. Mistiska/okulta vieta.
Ame No Kagujama. Leģendāra vieta, zināma.
Nāves klints. Sala, zināma leģendāra vieta. 
Kansajas virtuālā republika.
Habitatas virtuālā pilsēta.
 
Velna jūra. Uz DA no Japānas.
NLO muzejs. Hakujas pilsētā.
Biva ezers. Ezers-noliktava.

Apgrieztā pasaule. Neparasts izklaides parks, ko Hifas prefektūrā radījis arhitekts Susaku Arakava. Tajā nav nevienas normālas vietiņas - viss ir sašķiebts vai "lauž" perspektīvu. 

Okinava. Japānai piederošs 160 salu arhipelāgs.

Nāves klints sala. Neliels sauszemes gabaliņš Klusajā okeānā netālu no Okinavas. Saskaņā ar japāņu ticējumiem, salai piemīt brīnumainas īpašības. Ir sena tradīcija, kad uz salu atved lauleņus, kas pastāvīgi ķildojas un tādēļ graās šķirties. Īpašā atmosfēra, grūtie izdzīvošanas apstākļi uz salas piespiež vīrus un sievas aizmirst iepriekšējos apbēdinājumus un kopā cīnīties par izdzīvošanu. Lielākā daļā gadījumu laulātie pēc tam paliek kopā.
Uz turieni aizbraukt var tikai ar īpaši nofraktētu jūras kuģi, jo pastāvīgas satiksmes uz salu nav.

Mivas kalns. Svēta un sakrāla vieta Japānā. Līdz pat šai dienai vietējie iedzīvotāji atturas no koku ciršanas kalna nogāzēs. Leģendas vēsta, ka ar tiem, kas aiztikuši svētos kokus sākot ar 661.gadu, noteikti notiekot kāda nelaime.  Tieši tad imperatore Saimeja, kas pavēlējusi nocirst svēto birzi, skarbi nožēlojusi izdarīto - pili uzreiz pēc tās uzbūvēšanas sagrāva stihija, zem drupām gāja bojā kases pārzinis un daudzi galminieki. Pēcāk pie kalna kokiem ķērās samurajs, nospriedis sev uzbūvēt māju no vērtīgas koksnes kokiem, taču viņš gāja bojā būvēšanas laikā. Tā vai citādi, bet senais ticējums aizsargā kalna kokus labāk nekā jebkurš mežsargs.

Saites.
Japāņi.