Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Norvēģijas ezeros novērotas par 'ezeru briesmoņiem' dēvētas parādības

Divos Norvēģijas ezeros - Seljordā un Hornindālā - vietējie iedzīvotāji amatieru video un foto kadros nesen uzņēmuši dīvainas parādības, ko paši novērotāji un vietējā prese saista ar nostāstiem par šajās ūdenstilpnēs dzīvojošiem jūras briesmoņiem.

 

Seljorda Selma - nezināms dzīvnieks vai stāvvilnis?

Seljorda briesmonis, bieži dēvēts arī par "čūsku," "jūrasčūsku" vai "tārpu" (norvēģiski: Seljordsormenir) ir viens no pazīstamākajiem Skandināvijas ezeru nezvēriem. Seljords, Norvēģijas mērogiem neliels, ap 10 km garš ezers izvietojies iekšzemē, 120 km DDR no Oslo. Redzējušie to apraksta kā čūskai līdzīgu ūdensbriesmoni ar aļņa vai zirga galvu. 

Senākais ziņojums par Seljorda briesmoņa novērojumu pierakstīts 1750.gadā. XX gadsimta II pusē Seljorda čūska ieguva vārdu Selma, un vairākas reizes to nesekmīgi centās atrast dažādas pētnieku komandas. 12 speciālistu komanda no Zviedrijas, Norvēģijas, Kanādas un Beļģijas zviedra Jana Uves Sandberga vadībā ezerā izlika milzīgu murdu šīs Nesijas "māsīcas" noķeršanai. Divas nedēļas komanda 6 m garo murdu piepildīja ar dzīvām zivīm un laida 30-100 m dziļās vietās, kur cilvēki tika redzējuši Selmu. Murdu pārvietoja ar plosta palīdzību. Cik zināms, nekāds nezināms dzīvnieks noķerts netika.

Selmas popularitāti tūrisma veicināšanai Seljorda apkārtnē cenšas izmantot vietējā pašvaldība, kuras ģērbonī šī mītiskā radība attēlota. Briesmoņa vērotāju ērtībai pašvaldība 2009. un 2011.gadā ezera krastos uzbūvēja 4 skatu torņus.

Vefallu ģimenes video.

Vienu no šiem torņiem šī 2012.gada 26.jūlijā kopā ar draugiem no Dienvidnorvēģijas apmeklēja Vefallu ģimene. Skatoties uz plašo ezera ainavu, kas paveras no torņa platformas, abas ģimenes pēkšņi ieraudzīja, ka ūdens virsmu šķeļ savāds viļņojums. 17 gadu vecā Līzbete Vefalla tūlīt lika lietā izbraukumā līdzi paņemto fotokameru un nofilmēja ieraudzīto parādību video.

Norvēģijas TV2 kanāla mājas lapā ievietotajā Līzbetes īsfilmā redzams, ka salīdzinoši mierīgajā ezera virsmā, aptuveni 500 m attālumā no novērotājiem krastmalas tornī pēkšņi parādās atsevišķu viļņu rinda. Viļņošanās ilgst apmēram minūti un 20 sekundes, tad sāk norimt, viļņiem pilnīgi pazūdot pēc divām minūtēm.

Vefallu ģimene ir pārliecināta, ka redzējusi Selmu - Seljorda briesmoni. Līzbetes māte Gunvora žurnālistiem pastāstīja, ka par Selmu zinājusi jau kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem, taču pati to pirmo reizi redzējusi 1995.gadā. Tad čūska gan bijusi krietni īsāka, "nu tā ir izaugusi (..) mēs saskaitījām 40-50 "kuprus,"" Gunvora konstatē.

Lai gan video redzamais viļņojums atgādina kāda objekta pārvietošanos zem ūdens, tomēr nekas tāds, pēc kā droši varētu spriest par tā formu vai piederību dzīvām būtnēm nav saskatāms. Tāpēc skeptiķi parādību skaidro daudz vienkāršāk. Bjorns Āre Dāvidsens blogā skepsis.no, kā arī vairāki TV2 raksta komentētāji norāda, ka visdrīzāk Līzbete Vefalla nofilmējusi stāvvilni, kas radies, iespējams, kādas laivas izraisītam vilnim rezonējot ar ezera straumes plūsmu. Dāvidsens arī jautā, kā gan var būt, ka teju 200 gadu laikā, kopš kļuvusi pieejama fototehnika nevienam nav izdevies uzņemt kaut vienu skaidru un nepārprotamu "jūrasčūskas" uzņēmumu? Īpaši jau pieņemot, ka tās garums ir 20 m, bet ezera vidējais platums ir 1 km.

Trīs vīri laivā un "jūrasčūska" Hornindālā.

Ja par Seljorda parādību diskusijas raisās skaidrojot tās izcelsmi, tad Hornindāla ezera čūskveida objekta uzņēmumi ir krietni vien apšaubāmāki.

Hornindāls atrodas Norvēģijas DR, ap 20 km uz dienvidiem no Voldas pilsētas un ir Eiropā dziļākais ezers (514 m). Runas par jūrasčūsku, kas mītot tā dzelmē apkaimē esot dzirdētas jau sen, taču vēl neviens nebija uzņēmis šīs radības attēlu. Iespējams, tas izdevies trim draugiem, kas šā 2012.gada 1.augusta vakarā bija devušies izbraukumā pa ezeru ar laivu.

"Mēs pamanījām apļus ūdenī, sākām skatīties uz to pusi un tad ieraudzījām, ka tur kaut kas peld rietumu virzienā," vietējam laikrakstam Fjordingen pastāstīja viens no trim laivotājiem Andreass Solviks. Divi no vīriem paķēruši savus mobīlos telefonus un ar to kamerām nofotografējuši ūdenī aptuveni 70 metru attālumā esošo objektu. Pēc brīža tas pazudis un vairs nav parādījies, lai gan viņi tūlīt pat aizbraukuši līdz vietai, kur tas bijis redzams. Internetā publicētajos attēlos redzams, ka virs ūdens atrodas objekts ar divām arkām vidū un atsevišķām daļām priekšpusē un aizmugurē, kas varētu būt galva un aste. Aiz objekta veidojas ķīļūdens josla, kas liecina vai nu par "čūskas" kustību un tās virzienu vai arī par straumē noenkurotu priekšmetu.

Čūska Hornindālā parādoties galvenokārt skaidrās pilnmēness naktīs, portālam bt.no stāstījis bijušais piekrastes viesnīcas īpašnieks Džons Raftvolds. Nakts no 1. uz 2.augustu esot bijusi tieši tāda, viesnīcnieks apgalvojis. Tā nākot spoguļoties un skatīties uz savu attēlu mierīgajā ūdenī. Viņa ģimenē nostāsti par čūsku tiekot stāstīti jau paaudzēm sen. Kopš XIX gs. vidū Hornindālā parādījušies mehāniskie peldlīdzekļi - tvaikoņi un vēlāk laivas ar iekšdedzes dzinējiem - čūskas dzīve esot kļuvusi apgrūtināta un tā parādījusies arvien retāk. Turklāt radījums neesot agresīvs, saka Hornindālas pašvaldības mēra vietnieks Idars Nīgārds. Mēs nekad neesam saņēmuši jelkādas iedzīvotāju sūdzības par čūsku un domājam, ka ir labi, ka tā dzīvo ezerā, Nīgārds stāsta.

Trīs draugi noliedz, ka būtu iepriekš iestudējuši "čūskas" uzņēmumus, taču attēli ir pietiekami neskaidri, lai ļautu izslēgt iespējamību, ka ezerā atrodas peldošs makets, ko aiz garākas tauvas velk (pieņemot, ka attiecīgajā vietā nav straumes) kāds ārpus kadra esošs peldlīdzeklis. Skepsis.no lasītājs, kurš salīdzinājis dažādās interneta vietnēs publicētos attēlus, uzskata, ka tajos redzams viens un tas pats objekts, taču dažādā apgaismojumā, kas varētu liecināt par uzņēmumu izdarīšanu ar laika nobīdi. Attēlu atšķirības gan varētu būt radušās arī dažādo, katrā redakcijā veikto pirmspublicēšanas datorgrafisko "uzlabojumu" rezultātā. Jāatzīmē, ka oriģinālie attēlu faili sīkākai izpētei nav pieejami. Tomēr pats nopietnākais pretarguments fotogrāfijās redzamās radības īstumam, iespējams, ir "jūrasčūskas" pārvietošanās veids, kustoties no augšas uz leju. Visas zināmās čūskas un zivis peld, kustinot ķermeni no viena sāna uz otru. Virzienā no augšas uz leju ķermeni peldot kustina tikai zīdītāji: bebri, ūdri, delfīni, vaļi... Savukārt sensacionālam uzņēmumam jau pēc noklusējuma ir derīga tikai vertikālā kustība, jo pretējā gadījumā nebūs redzams "čūskas" ķermenis un nekāda sensācija gluži vienkārši nesanāks.

Augšējais attēls: goknudse1.wix.com.
Seljords un Hornindāls Google kartē: ŠEIT

Avoti:
tv2.no
fjordingen.no
nrk.no
bt.no

Pirmo reizi publicēts 04.08.2012. Aliens.lv iepriekšējā versijā.