Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Narva

Pilsēta Igaunijas ZA, pie Krievijas robežas.

Atrašanās vieta. Austrumviru apriņķis, 210 km uz austumiem no Tallinas. Tālākais Ziemeļigaunijas punkts.

Vēsture. XIII gs. dāņi šeit uzcēla Hermaņa cietoksni.
1581.gadā zviedri aplenca Narvu.
1700.gada 30.novembrī kaujā pie Narvas zviedru karaļa Kārļa XII komandētā armija pilnīgi sagrāva 4 reizes lielāko krievu armiju, šī kauja faktiski ievadīja Lielo Ziemeļu karu. 1704.gada jūnijā maijā krievi ar lielu pārspēku atgriezās pie Narvas, bez lielām sekmēm izmēģināja viltību - "maskarādi," tad aplenca pilsētu un ieņēma augustā. Kopš tiem laikiem Narva nonāca Krievijas impērijas varā.
Kādreiz to sauca par Baltijas jūras baroka pērli, par ko gan vairs liecina tikai fotogrāfijas un dažas saglabājušās celtnes. 1944.gadā pilsētu gandrīz iznīcināja krievu aviācija. Pāri Narvas upei ir Jānilinas pilsēta, kas līdz 1940.gadam atradās Igaunijas sastāvā. Okupanti to tagad nosaukuši par Ivangorodu.
I Pasaules kara laikā. Kaujas tomēr ir bijušas, bet par uzvarām tās arī īsti nenosaukt. Pie Narvas fričiem pretī stāvējuši: Baltijas flotes matroži komandiera Dibenko (Дыбенко - pirmās padomju valdības loceklis) vadībā un strādnieki-putilovieši, sarkanarmiešu vienība Kļavas-Kļaviņa vadībā (ha - latvieši ir visur!), Bela Kuna vadīta ungāru vienība un Vladimira Azina komandētā vienība. Par Narvas kaujas iecirkņa komandieri uzstājās krievu armijas ģenerālleitnants Dmitrijs Parskis. Sadursmes ar vāciešiem sākās ne agrāk par 3.martu un tās neizvērsās par labu sarkanajiem. Vāciešu skaitliskais pārsvars un artilērija radīja ielenkuma draudus un lielinieki atkāpās. Šīs kaujas rezultātā 4.martā vācieši ieņēma Narvu.

Apraksts. Trešā lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas pie Krievijas robežas. Gar pilsētu no Peipusa ezera plūst Narvas upe, kas vienlaikus ir arī robeža.

Aplūkojamie objekti.
Hermaņa cietoksnis. Viens no nedaudzajiem objektiem, kas atlicis pēc 1944.gada padomju bumbošanas. Atrodas Narvas upes krastā. Te tagad iekārtots muzejs. Šo cietoksni uzslēja dāņi XIII gs. Pāris gadsimtu vēlāk pretējā upes krastā cietoksni uzcēla krievi un izauga Ivangorodas pilsēta. No augstākā punkta apmēram 8.stāva augstumā paveras labs skats uz tagad krieviem piederošo Jānilinnas (krievu Ivangoroda) pilsētu.
Kaut kur te Hermaņa pagalma stūrī novietots arī pilsētas ļeņineklis.

Rātsnams.
Viduslaiku pils.
Tilts pāri Narvas robežupei.
Padomju gados to sauca par Draudzības tiltu.
Zelta lauvas statuja. Tapusi par godu kādai zviedru uzvarai pār krieviem Ziemeļu karā.
Puškina piemineklis. Puškina ielā.
Kādā dzīvojamo māju pagalmā ir plāksne ar Jaroslava Hašeka ironisku piezīmi par reiz redzēto pilsētu.
Vecā manufaktūra.
Skatu laukums.
No tā paveras lielisks skats uz narvas un Ivangorodas cietokšņiem abos upes krastos.

Krenholmas manufaktūra. Baltijas valstīs vēsturiski lielākā un vecākā tekstila ražotne. Tā dibināta 1857.gadā. Milzīgais arhitektoniskais komplekss pilsētas nomalē ar mūra sētu ir slēgts.

Narvas elektrostacijas. Otrais lielākais darba devējs Narvā, ražo gandrīz visu Igaunijas elektrību.

Narva-Jēsū pludmale. 13 km gara smilšu pludmale un skaisti priežu meži. Atrodas pie Somu līča uz ziemeļiem no Narvas. Pirmās sanatorijas te parādījās jau 1876.gadā. Nu te ir daudzi hoteļi ar ūdensprocedūrām, tostarp arī 11 stāvu Meresuu SPA.  

 

Saites.
Igaunija.