Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

NLO novērojumi XX gadsimtā

XX gadsimts ufoloģijā ienāca ar ārkārtīgi strauju zinātniski-tehnisko progresu. Gadsimta sākums vai ņudzēja no ziņojumiem, kurus tagad mēs klasificētu kā 3. un 4.pakāpes tuvajiem kontaktiem.

Daudzi ufologi par ufoloģijas pamatlicēju uzskata filozofu Čārlzu Fortu (1874.-1932.g.), kas pamatīgi kritizēja zinātni par nevēlēšanos pētīt noslēpumainas parādības.

1912.-1913.gadā, kad Eiropa un Amerika bruņojās un dzīvoja nākamā kara priekšnojautās, laikrakstos parādījās sensacionāli ziņojumi par noslēpumainiem, milzīgiem cigārveida "gaisakuģiem" bez valsts pazīšanās zīmēm. Šie mistiskie gaisakuģi tika novēroti Vīnē, Pēterpilī, Londonā un daudzās citās pilsētās. Tāpēc britu sūtniecība pārmeta vāciešiem, ka tie izspiegojot Britu salas. Vācieši dievojās, ka viņu cepelīni tik tālu aizlidot nespēj.
Tajā laikā gaisa kuģniecība spēra tikai pirmos soļus, tikai ideālos laika apstākļos, kad nebija vēja, dirižabļu konstruktori devās īsos pārlidojumos. Savukārt mīklainie melnie cigārveida lidaparāti visbiežāk lidoja naktīs, un bija tehniski labi aprīkoti. Tie spēja attīstīt milzīgu ātrumu, veica zibenīgus manevrus, lidoja pat sniegputenī virs Skandināvijas, vai vētrā virs jūras vai okeāna. Dažkārt cigāri raidīja spēcīgus gaismas kūļus, kas parasti pārbaidīja aculiecieniekus.

1914.gada augusts. 8 cilvēki atradās Hūrona ezera krastā un uz tā virsmas pamanīja „lielu sfērisku objektu ar plakanu augšu.” Tam blakus atradušies neliela auguma humanoīdi, kuru augums nebija lielāks par metru. Neskatoties uz savu ārieni un tipisku „violeti zaļajiem tērpiem” (tā kā fejām, jo tās parasti tiek asociētas ar zaļu krāsu!), humanoīdi bija aizņemti ar kaut kādiem tehniskiem darbiem – visu savu uzmanību tie bija pievērsuši šlangam, kas bija iemērkts ūdenī. Visbeidzot tie šlangu ievilka lūkā un „objekts piepeši izgaisa.” (Valerii Sarnov, „On The Nature of Flying Saucers and Little Green Men,” Current Anthropology, Vol.22, 1981.gada 2.numurs, 165.lpp.)
Interesanti, ka šeit redzēts šķīvja formas NLO vēl tad, kad par tādiem plaši prese nerakstīja.

Norfolkas pulka nolaupīšana. 1915.gada 21.augustā (12.augustā-?) Pirmā Pasaules kara laikā Turcijā, netālu no Dardaneļu jūras šauruma, dīvainā veidā pazuda kādas angļu karaspēka daļas 266 karavīri – 16 virsnieki un 250 kājinieki, kas pa sausas upes gultni iesoļoja dīvaina mākonī. Tuvāk par šo notikumu aprakstīts esejā Galiopoles operācija ar NLO.

1917.gads.
Fatimas brīnums. 1917.gadā no 13.maija lidz 13.oktobrim Gova da Iria ielejā Fatimā, Portugālē, trim bērniem Lūcijai, Francim un Jacintai parādījās Dievmāte. Sīkāk neatstāstot visus šos notikumus, gribu atzīmēt, ka par Dievmātes parādīšanos vēstīja balts mākonītis, kas nolaidās no debesīm. Mākonis izstaroja spožu gaismu, kas spožumā pārspējis pašu sauli. Šo mākoni redzēja arī cilvēki, kuri, sākot ar otro tikšanās reizi, bija devušies līdzi bērniem uz Govas da Iria ieleju. Lai gan Dievmāti viņi neredzēja, to redzēja tikai bērni. Šis dīvainais mākonis pilnīgi droši ierindojams NLO kategorijā.
Tomēr pie 1917.gada 13.oktobra notikumiem Govas da Iria ielejā Fatimā gribu pakavēties ilgāk. Tās dienas pulksten 12 parādījās gaismas stars, ko redzēja visi šajā ielejā sanākušie cilvēki. Dievmāti redzēja tikai trīs bērni. Promejot Dievmāte bērniem norādīja uz sauli. Mākoņi izklīda un lietus pārstāja līt. Parādījās sudrabota ripa, kas sāka griezties līdzīgi ugunīgam ritenim, izsviežot lielus gaismas kūļus, kas debesis un zemi, klintis un kokus, kā arī cilvēkus ietina fantastiskā gaismā. Tas atkārtojās ar īsiem pārtraukumiem. Brīžiem bija redzama gaismas kustība cik-cak veidā virzienā no debesīm uz zemi. Beigās gaisā bija dzirdams īss, bet ārkārtīgi spēcīgs troksnis. Šo parādību, kas ilga 10 minūtes, Govas da Iria ielejā redzēja 70 000 cilvēku. Tā nebija saule. Saule tā nemēdz uzvesties!
Ir pilnīgi un nepārprotami skaidrs, ka parādība, ko 13.oktobrī cilvēki novēroja Govas da Iria ielejā, bija NLO. Citādi jau observatorijas visā pasaulē būtu fiksējušas brīnumu ar sauli.
Sīkāk šis notikums iztirzāts rakstā Meli un klusēšana ap Fatimu.

Nikolaja Rēriha liecība. Slavenais krievu mākslinieks Nikolajs Rērihs savas otrās lielās "Himalaji - Altajs" ekspedīcijas laikā (1925.-1928.g.) debesīs virs ekspedīcijas nometnes novēroja NLO. Par to viņš raksta esejā "Gaisma tuksnesī" (uzrakstīta Gantokā, 1928.gadā), kas lasāma viņa grāmatā "Šambala" (izd. "Vieda", 1994.gads): "Spīdīgs ķermenis lido no ziemeļiem uz dienvidiem. Binoklis ir pa rokai. Šis ķermenis ir milzīgs. Tā viens sāns spīd saulē. Tā forma ir ovāla. Tad tas maina virzienu un pazūd dienvidrietumos aiz Ulan-davanas, sarkanās pārejas Humbolta kalnu grēdā. Visa karavāna satraukti apspriež šo parādību. Vai tas bija gaisa balons? Vai bolīds? Vai nezināms lidaparāts? Katrā ziņā tā nebija parādība, jo ar vairākiem binokļiem vienlaikus nevar novērot parādību. Un tad lama nočukst: "Tā ir laba zīme. Ļoti laba zīme. Mūs apsargā. Pats Rigden-džapo rūpējas par mums."
Tuksnesī var redzēt brīnumainas parādības..." Citāta beigas.

NLO novērojis arī Plūtona (1930.g.) atklājējs astronoms Klaids Viljams Tombo. Reiz kopā ar sievu naktī uz savas mājas sliekšņa Ņūmeksikas pavalstī ASV "neparasti dzidrās debesīs" redzēja 6 bāli dzeltenus, līdzīgus logiem, četrstūrus, kas peldēja tieši virs galvām. Tie bez skaņas 50-60 grādu leņķī pret debesīm virzījās vairākas sekundes, pie tam darīja to ar tādu ātrumu, kāds nevarēja būt nevienai no lidmašīnām, tomēr lēnāk par meteoriem. Neskatoties uz redzētā fantastiskumu, astronoms par to paziņoja atklāti. Nekāda lielā rezonanse gan nesacēlās, tikai skeptiķis Menzelis paziņoja, ka redzētais nav nekas cits kā temperatūras inversija - atmosfēras parādība, kad gaisma no zemes atspīd no siltās gaisa straumes, kura nokļuvusi virs aukstā gaisa slāņa tieši virs zemes.

1937.gada rudenī Narangaseta Kellers ar ģimeni debesīs redzēja 10 vai 12 vienādus diskveida objektus. Daļa šo objektu bija nekustīgi, bet citi lēcienveidīgi pārvietojas dažādos virzienos. Tas ilga 10 minūtes. Tad visi NLO pēkšņi apstājās un pulcējās vienkopus, izkārtojās viens virs otra, vertikāli pacēlās gaisā un pazuda.

1942.gadā vairāk nekā 150 neidentificēti sudrabaini objekti vairākās grupās aizlidoja viens aiz otra virs Zālamanu salām. Katrā grupā bija 10-12 NLO, kas izkārtojās vienā rindā.
Šai pašā gadā japāņu kara piloti no iznīcinātāja Tachikava Ki-36 uzņēma ļoti retu foto ar foo fightertipa NLO
Losandželosas kauja. 1942.gadā, kad viens vai vairāki nezināmas izcelsmes objekti naktī parādījās virs Losandželosas, un tur izvietotā pretgaisa artilērija atklāja uguni, domājot, ka tie ir japāņu bumbvedēji. Pavisam gaisā izšāva ap 1400 šāviņu, bet nekas netika notriekts, lai gan tika apgalvots, ka objekts saņēmis vairākus desmitus tiešu trāpījumu. Visu šo izrādi redzēja lielākā daļa tā laika Losandželosas iedzīvotāju.

1943.gads.
Slavenās Kurskas tanku lielkaujas laikā starp Vāciju un PSRS 1943.gada vasarā tika novēroti dažādi NLO. Tie parādījās virs padomju karaspēka daļām. Lūk bijušā kara lidotāja apakšpulkveža A.Kovaļčuka no Minskas liecība: "Ar visādiem nezināmiem lidojošiem objektiem kara laikā "saruna" bija īsa: "Notriekt! Šaut!" Ja kas lidoja no austrumiem - savējie, no rietumiem - svešinieki. Mēs labi pazinām lidmašīnu tipus, neko nevarējām sajaukt... No lidojuma es atgriezos ar pēdējiem degvielas pilieniem un bez kaujas ieroču komplekta. Tikko piezemējos - trauksme! Kaimiņi ziņoja, ka uz mūsu pusi virzas bumbvedēju eskadriļa. Tie, kas varēja, uzreiz pacēlās gaisā, tādā situācijā tur drošāk. Vienīgi mans "putniņš" palika uz lidlauka. Taču bumbvedēji lidoja garām, bet aiz tiem no meža "uzpeldēja" milzu dirižablis 100-150 metru garumā! Lidoja tieši mums virsū, ļoti zemu - ap puskilometru. No tādas nekaunības bijām apstulbuši - to varēja notriekt pat no ložmetēja. Dirižablis, nekad neredzēts, līdzens, gluds, sidrabains. Beidzot zenītnieki "pamodās", sāka šaut no visiem stobriem. Bet dirižablim nekas nekaitēja. Tas aizlidoja uz mežu..." Mistiskais dirižablis, kas pēkšņi parādījās virs Kurskas kaujas laikā, neapšaubāmi bija NLO - tatad ne no šīs pasaules.

1944.gadā Francijā tika novēroti NLO lidojumi rindā.

NLO novērojumi pēc II Pasaules kara. II Pasaules kara beigās un pēc tam ASV GKS saņēma ziņojumus par NLO novērojumiem no visas pasaules. Donalds G.Mencelis, ASV JKS komandieris, kas vadīja arī Matemātisko un fizikālo pētījumu nodaļu jūras sakariem, rakstīja: "Uzreiz pēc II Pasaules kara beigām sāka pieaugt ziņojumu daudzums par noslēpumainiem lidojošiem objektiem. Tikai no vienas pat Zviedrijas 1946.gadā tādu pienāca vairāk par tūkstoti. Esmu dzirdējis par to pa slepenajiem kanāliem, taču ņēmis dalību pētījumos neesmu. Tomēr gaisa militārā izlūkošana bija lieliski informēta par tādu parādību un uzskatīja, ka atbildību paqr šiem lidojumiem nes PSRS, kas ieguvusi vācu raķešu programmas datus Pēnemundē." (Sagan and Page. UFO's: A Scientific Debate, 130.-131.lpp.)
Turpmāk pieaugošās "aukstā kara" histērijas apstākļos līdzīgi novērojumi sāka valdības tik ļoti uztraukt, ka GKS sāka vākt informāciju par līdzīgiem gadījumiem - izveidoja īpašu programmu "Zīme," ko prese pārsauca par "Šķīvi." 1949.gada 27.decembrī, pēc vairāk kā divu gadu pētījumiem, GKS noraidīja visas liecības, izņemot 34, pārējās nosaucot par alošanos, halucinācijām vai pazīstamu objektu aplamu interpretāciju. Atlikušo 34 objektu izturēšanās tie izskaidrot nespēja, bet atraidīja, nosaucot par "psiholoģiskām aberācijām."
Tomēr norobežoties no NLO fenomena militārajām un valdošajām aprindām neizdevās vis, ziņojumi turpināja pienākt pa vienam dienā. Valdošos problēma turpināja uztraukt, un tie palaida jaunu projektu "Niknums," kas bija domnāts līdzīgu gadījumu izmeklēšanai un uzskaitei.

1947.gads.-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Ir bijis īpaši ražīgs NLO novērojumos.
Majora Smita novērojumi. 1947.gada janvārī Dienviddakotas pavalsts Repsitijas aviobāzē izlūkdienesta majors Smits debesīs redzēja 12 elipsveida objektus, kas lidoja izkārtojušies taisnstūrī. NLO bija smago bumbvedēju lielumā un izstaroja dzeltenbaltu gaismu. NLO tuvojās aviobāzei no ZR. Tad tie nolaidās no 3000 metru augstuma līdz 1500 metru augstumam. Pēc tam tie līgani pagriezās pa labi par 110 grādiem neizjaucot ierindu, tad atkal tie uzņēma augstumu 30-40 grādu leņķī un, palielinot ātrumu, aizlidoja uz dienvidrietumiem.
1947.gada jūnijā virs Albukernes novēroti 13 sudrabaini objekti, kuri lidoja viens aiz otra. Tie vispirms lidoja uz dienvidiem, tad mainīja virzienu uz austrumiem un, beidzot, nogriezās uz rietumiem.
1947.gadā Masačūsetsas pavalsts debesīs novēroti NLO manevri, kas atgādināja gaisa kaujas. 1947.gada 21.jūnijā Vašingtonas pavalstī, krasta apsardzes darbinieks Dels kopā ar dēlu un diviem kutera apsardzes locekļiem, kas patrulēja līcī, novēroja, kā no mākoņa parādās sešu diskveida objektu grupa. Katra objekta diametrs bija 30 m. Novērotājiem radās iespaids, ka diskveida objekti ir metāliski. Katram NLO pa perimetru bija redzami simetriski izkārtoti iluminatori, bet apakšā - liela melna atvere. Centrālais NLO atradās nekustīgā stāvoklī 600 m augstumā. Pārējie pieci NLO lēnām riņķoja tam apkārt. Tad centrālais NLO pārvietodamies grūdienveidīgi un griezdamies, nolaidās līdz 150 m augstumam. Varēja redzēt, ka centrālā NLO tumšajā atverē brīžiem uzplaiksnīja spoža gaisma. Pēc 5 minūtēm viens no pieciem NLO, kas atradās 600 m augstumā, nolaidās uz centrālā NLO un dažu minūšu laikā abi objekti savienojās. Pēc tam nolaidies NLO atkal atdalījās un pacēlās iepriekšējā augstumā. Tad nekustīga centrālā objekta iekšpusē atskanēja sitieni, slāpēti sprādzieni. Lejup bira simtiem sīkas, acīmredzot karstas diska atlūzas, kas krītot ūdenī veidoja garaiņu mākoņus. Visbeidzot NLO iekšā atskanēja sprādziens. Pēc šī sprādziena nekustīgais NLO iespīdējās, pacēlās augstāk un pievienojās pārējiem 5 NLO, un tie lielā ātrumā aizlidoja okeāna virzienā.
Vēlāk speciāli izveidota komisija atrada kaut kādu detaļu atliekas. Atlūzu analīze liecina, ka tās nav bolīdu atliekas. Tās nelīdzinājās arī nevienām no Zemes lidaparātu atliekām. Atlūzas saturēja kalciju, alumīniju, cinku un dzelzi.
Rietumu ufoloģijas dzimšana - notikums ar Kenetu Arnoldu. 1947.gada 24.jūnija dienā amerikāņu privātlidotājs (uzņēmējs un pilots) 32 gadu vecais Kenets Arnolds (Kennet Arnold) Vašingtonas pavalstī ar savu vienmotora lidmašīnu lidoja virs Reinīra kalna (Kaskāžu kalni), un debesīs redzējis "deviņu spilgtu objektu grupu" 5 jūdžu garumā, kurus viņš nosaucis par "lidojošiem šķīvīšiem." Viens no objektiem atgādināja pusmēnesi ar nelielu kupolu viducī. 8 pārējie bija līdzīgi diskiem, kas spīdēja saules staros.
"Tie lidoja ļoti zemu virs kalnu virsotnēm, pie tam ar milzīgu ātrumu. Lidmašīnas tā nelido, vēl vairāk, tie atgādināja pa ūdeni lēkājošu šķīvi," - pēc tam stāstīja Kenets.
Pēc Keneta novērtējuma neparastie objekti kustējušies ar ātrumu ap 2700 km/st. Tolaik pats ātrākais iznīcinātājs lidoja ar trijas reizes mazāku ātrumu. Aprakstīdams objektu izskatu, Arnolds lietoja apzīmējumu "bezastes lidmašīnas:" to kustība bijusi kā "gliserim, kas nesās pa viļņiem" un "līdzīgi šķīvim, kas mests pa ūdens virsu." Šo Keneta Arnolda apzīmējumu uzķēra žurnālists Bils Bekvaits, pēc viņa šis termins ieviesās vispārēji caur aģentūru Associated Press.
Notikums ar Kenetu Arnoldu tika aprakstīts žurnāla Fate 1948.gada 1.numurā. Vēlāk tika izdota grāmata "Šķīvīšu uznāciens." (The Coming of the Saucers) (1950.g.)
Nu tad no šī laika arī NLO tika sākti saukt slavenajā epitetā - "lidojošie šķīvīši."
Kenets pēc tam netālajā Takomā pētīja gadījumu ar "Mauri salu," kad viens no 6 NLO izmeta atkritumus - nosita suni un savainoja kādu zēnu.
Aprīlis. Divi meteostacijas darbinieki Ričmondā (Virdžīnijas pavalsts) paziņoja, ka veselu mēnesi laikā PIBAL novērojumu laikā (ar pilota-balona palīdzību) trīs reizes caur teodolītu redzēja dīvainu metālisku disku. Viens no novērojumiem notika 15 000 pēdu augstumā, un diskam sekoja 15 sekundes. Disks likās metālisks, pēc formas atgādināja elipsi, tam bija plakans dibens un apaļa augša. Tas likās zemāk par novērojošo aerostatu un bija daudz lielāku izmēru par to. Iespaids bija tāds, ka objekts pārvietojās ļoti ātri, lai gan novērtēt tā ātrumu, pat aptuveni, novērotāji nespēja. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
28.jūnijs. Lidojot 10 000 pēdu augstumā ar 300 grādu kursu 30 jūdzes uz ZR no Mida ezera Nevadā, GKS leitnants ziņoja, ka novēro 5 vai 6 līdzīgus baltus un apaļus objektus, kas lidojuši apmēram ar ātrumu 285 jūdzes stundā. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
29.jūnijā. Trīs cilvēki kontrolēja 17.autostrādi (ved uz Baltajām Smiltīm Jaunmeksikā, uz militāro poligonu V-2), viņu starpā bija 2 zinātnieki. Viņi ziņoja, ka redzējuši lielu "šķīvi" vai sfēru, kas 10 000 pēdu augstumā lidoja horizontāli ar lielu ātrumu. Sfēras forma nebija gluda, un tai nebija prominentu virsmu. Objektu varēja redzēt apmēram 60 sekundes, līdz tas izzuda ZA. Visi novērotāji bija vienisprātis par redzētā detaļām, tikai vienam no tiem likās, ka viņš redzējis tvaika pēdas, ko atstāja neparastais lidojošais objekts.(Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
Rozvelas gadījums (1947.gada jūlija sākums). 1947.gada jūlija sākumā (avotos minēti datumi no 2. līdz 8.jūlijam) notikusi, iespējams, NLO avārija Jaunmeksikas pavalsts Rozvelas pilsētiņas apkārtnē.
7.jūlijs. Pieci policijas virsnieki no Portlendas (Oregonas pavalsts) ziņoja par vairākiem NLO, kas pārlidojuši dažādas pilsētas daļas. Viss tas noticis 1-2 minūšu laikā, kamēr novērošana ilgusi 1305 stundas (kā gan tas domāts?). (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
7.jūlijs. Viljams Roudss no Fīniksas (Arizonas pavalsts) saulrieta laikā it kā redzējis disku, kas griezās virs viņa zemes gabala. veica vairākus fotouzņēmumus, kuros patiesi ir redzams diskam līdzīgs objekts - priekšgalā noapaļots, pakaļgalā asi nogriezts. Forogrāfijas izpētījuši eksperti un atzinuši tās par īstām - nerada filmas emulsijas vai lēcas defekta iespaidu. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
8.jūlijs. FIB izpētei tika nodots 1947.gada 15.jūlija ziņojums. kas ir ievērības cienīgs ar to, ka NLO novērotājs bijis bruņoto spēku loceklis (viņa vārds FIB dokumentos aizkrāsots). Ziņotājs "dien armijā 10 gadu un divus mēnešus, dienējis aiz robežas... aviācijas korpusā dienē 10 mēnešus... 1947.gada 8.jūlijā viņš devies no savas kancelejas uz Klīneras bāzi, gāja pa ietvi gar ORD kazarmām, kad pamanīja piecus vai sešus cilvēkus, kas rādīja debesīs. Taču, tā kā armijas azviācijas bāzē viņš pie tā bija pieradis, tad vairāk tiem nepievērsa uzmanību, kamēr priekšā ejošie kapteinis un laitnants neapstājās un neparādīja tai pat virzienā." Ziņojums turpina: "Mirkli palūkojies augšup, viņš ievēroja trīs neparastus lidojošus objektus, kas lidoja debesīs ziemeļaustreņu virzienā.Likās, ka divi no tiem kustējās ātrāk, nekā parasta P-80 lidmašīnu vienība, un viņš piemeta, ka aptuvenais to lidojuma augstums bija 8-10 000 pēdu un attālums 7-10 jūdzes. [Aculiecinieks] apgalvoja, ka divi priekšmeti prikšā likās apaļi un bija ļoti gaišā pelēkā krāsā, kamēr tas, kas atradās aizmugurē, itkā rotēja vai ripoja pakaļ diviem citiem... likās, ka viņš kūleņo, taču aculiecinieks nespēja saskatīt, vai šis priekšmets bija plakans vai telpisks. Aculiecinieks atcerējās, ka rotējot tas kļuva gaišāks un tumšāks. NLO atradās redzamības laukā kādas četras sekundes... un nebija līdzīgi nekam, ko viņš kādreiz būtu redzējis. Viņš centās sevi pārliecināt, ka tas bijis redzes apmāns; taču tai pat laikā bijis pārliecināts, ka redzēja šos priekšmetus tieši tādus, kādus tos aprakstījis."
Aculiecinieku kā gudru un savaldīgu cilvēku novērtējis aviācijas korpusa kapteinis Viljams L.Deividsons: "[Viņš] liekas gudrs un savaldīgs cilvēks. Sākumā viņš ļoti nelabprāt apsprieda šo tēmu un likās neapņēmīgs dēļ bažām tikt izsmietam. Viņš likās godīgs un patiess savā stāstījumā par redzēto un atklāti paziņoja, ka šis gadījums iedzinis viņu strupceļā."  /avots: Nicholas Redfern, The FBI Files/
10.jūlijs. Vuldrafa kungs, kas bija mehāniķis uzņēmumā "Pan American Airways," ziņoja par apaļu priekšmetu, kas lidojis ar lielu ātrumu paralēli zemes virsmai Harmonfīldā (Ņūfaundlenda), un aiz sevis atstājis kvēlojošas pēdas. Pēc formas tas atgādinājis mākoni. Vēl divi cilvēki debesīs redzējuši atstātās sliedes, kas bijušas redzamas vēl kādu stundu, un kuras nofotografēja cits "PAA" darbinieks. (Avots: Nicholas Redfern. The FIB Files.)
23.jūlijs. FIB rīcībā nonāca jauns un iespaidīgs ziņojums, ko piegādāja armijnieki. Šoreiz liecinieks bija privāts lidotājs no Oklahomsitijas - Bairons B.Sevidžs, kas lidoja kopš 1929.gada. Intervijās ar militāro izmeklētāju kaimanu D.Saimonu viņš atcerējās 23.jūlija notikumus un bija gatavs "palīdzēt izmeklēšanai." Sevidžs pastāstīja, ka viņš ar savu sievu kā reizītes iznācis no mājām un sēdušies automobīlī, kas stāvēja uz ceļa... Bija apmēram starp 8:30 un 9:00 vakarā, un likās, ka Oklahomas pilsētas uguņi laistās šai priekšmetā, kad pirmo reizi viņš to ieraudzīja. Priekšmets atradās apmēram 160 grādu uz dienvidiem un kustējās viņu virzienā. Sevidžs savai sievai piezīmējis, ka "garām lido liela balta lidmašīna."
Sevidžs apgalvoja ka, kad šis lidobjekts viņam pietuvojies 45 grādu leņķī, viņš sapratis, ka tā nav parasta lidmašīna: sākumā tas licies elipses formas, taču, kad pietuvojās, tad izrādījās pilnīgi apaļš un plakans. Sevidžs paziņoja, ka objekts, kas parādījās viņa priekšā, bijis līdzīgs nesfēriskam diskam, tā diametra attiecība pret biezumu bijusi apmērtam 10:1; tas licies biezāks centrā, taču lidotājs nebija par to pārliecināts. Pēc Sevidža domām, šis objekts atradās 10-18 000 pēdu augstumā, nav bijis manāms, ka tas aiz sevis atstātu pēdas. Augstumā tas licies tikpat liels kā seši B-29 kopā ņemti. Sevidžs paziņoja, ka objekts atradies viņa redzes laukā apmēram 15-20 sekundes un kustējies ar 3 reizes lielāku ātrumu kā reaktīvai lidmašīnai. Pēc krāsas tas visu laiku licies auksti balts. /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files"/
Augusts. 1947.gada augustā divi amerikāņu lidotāji savā grāmatā "Par lidojošajiem šķīvīšiem" stāsta amerikāņu astronoms Donalds Menzels: "redzēju lielu, tumšu cigārveida objektu, kura kontūras asi izdalījās uz debess fona... Ķermenis virzījās tieši pretīm lidmašīnām, un viena no tām tik tikko paguva izvairīties no sadursmes. Objekts nolidoja garām. Abi lidotāji pēc tam mēģināja to panākt, bet veltīgi: pēc četrām minūtēm noslēpumainais ķermenis nozuda.
7.augusts. Šāds ziņojums Hūveram (FIB direktors) 7.augustā tika nosūtīts no Filadelfijas FIB nodaļas: "Ziņojam par lidojošu objektu virs Filadelfijas. 6.augusts, 1947.gads. Diversija. 1947.gada 6.augustā "Philadelphia Inquair"  publicēja paziņojumu, kas skar lidojošos objektus... no cilvēkiem, kas par tiem ziņojuši, tika paņemtas intervijas Filadelfijas nodaļā, un viņi, pamatā, paziņoja sekojošu informāciju: 6.augustā pulksten 10:45... virs Filadelfijas tūkstoš vai vairāk pēdu augstumā bijis redzams gaišis zils vai balts liesmojošs objekts, kas kustējās no ZA DA virzienā. Aiz objekta palika dūmu sliede, kas saglabājās gandrīz divas sekundes, tā izzušanu pavadīja svilpjoša vai murdoša skaņa. Aculiecinieku - saprātīgu un uzticību pelnošu cilvēku starpā - ir arī bijušais armijas aviācijas korpusa lidotājs. Viņš ir pārliecināts, ka augstākminētais objekts nebija reaktīvā lidmašīna, jo to pavadošā skaņa nebija tik skaļa, kā reaktīvās lidmašīnas skaņa. Viņš aplēsa, ka šis objekts pārvietojās ar ātrumu ap 400 jūdzēm stundā. Pēc armijas un jūras kara flotes spēku izlūkošanas Filadelfijas nodaļas lūguma noskaidroja, vai armija vai jūras kara flote neveic kaut kādus eksperimentus ar jaunu tipu lidmašīnām Filadelfijas tuvumā. Tie sniegs paziņojumu Filadelfijas nodaļai pēc dažām dienām. Pakaļ nosūtīsim vēstuli ar sīkākām detaļām. Vordmens." /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files/.  FIB šo ziņojumu uztvērakā ticamu, jo liecība bija "saprātīgu un uzticību pelnošu cilvēku," ieskaitot bijušo armijas lidotāju. Neskatoties uz rūpīgu faktu izmeklēšanu, šo gadījumu tā arī neizdevās izskaidrot.
13.augusts. FIB Sietlas nodaļa: "...L.R.Brumets, p/k 254, Redmonda, Vašingtona un Sidnejs Dekers, p/k 296, Redmonda, Vašingtona, novēroja divus diskus ap 9 no rīta 1947.gada 13.augustā. Intervijas laikā Dekers paziņoja, ka, atrodoties pie Redmondas pasta, viņš pamanījis divus ļoti spožus priekšmetus, kas pārvietojušies milzīgā ātrumā. Pēc viņa apraksta priekšmetiem nav bijuši spārni, astes, bet abi gali bijuši nosmailināti. Dekers piemetināja, ka tie bijuši līdzīgi zemfizelāžas degvielas bākām un bijuši bez skaņas." /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files"/ FIB Sietlas nodaļa sīkā 2 lapaspušu atskaitē Vašingtonai ziņoja, ka abi objekti nizskatījušies "ļoti spoži" un lidoja ziemeļu virzienā. 8 sekunžu laikā, kad NLO atradās redzamības zonā, Dekeram izveidojās viedoklis, ka, lai arī kāda būtu šo objektu izcelsme, tie lidoja augstumā, kādā parasti redzamas lidmašīnas, bet Brumets piemetināja, ka to ātrums pārsniedzis parastas lidmašīnas ātrumu vismaz trīs reizes. Brumets un Dekers šos pastāstīja arī 3.personai - Memi Inglišai: "Inglišas jaunkundze paziņoja, ka, kad Brumets pievērsistās uzmanību šiem priekšmetiem, tā pametusi debesīs acumirklīgu skatu. Ieraudzītie objekti, pēc viņas apraksta, bijuši līdzīgi divām sudrabainām lodēm, kas lidoja ar milzīgu ātrumu." Arī šoreiz FIB neko nespēja izskaidrot. Precīzās liecības norādīja uz to, ka darīšana ar nezināmas izcelsmes saprātīgi vadītiem lidaparātiem.
14.augusts. Novēroja neparasta lidaparāta parādīšanos virs Aidahas, kas nemieru FIB aģentos Battā. Uz Vašingtonu tika nosūtīts teletaips vienā lappaspusē: "FIB direktoram. Steidzīgi. Tai dienā [aizkrāsots] no Tvīnfolzas, Aidahas pavalstī, paziņoja vietējā avīzē, ka pēdējās otrdienas vienos naktī, 13.augustā viņš un divi viņa dēli - Billijs, desmit gadu vecs, un Keits, astoņu gadu vecs, - deviņas jūdzes uz ziemeļrieteņiem no Tvīnfolzas redzējuši lidojošu disku. [aizkrāsots] paziņoja, ka šis priekšmets devies lejup uz Salmonriveru ar šausminošu ātrumu, ko viņš novērtējis kā apmēram vienu tūkstoti jūdžu stundā. [aizkrāsots] un dēli pastāstīja avīzēm, ka redzējuši debeszilas krāsas objektu divdesmit pēdu garumā, desmit platumā. Bez tam, viņi pamanījuši spožu gaismu, kas nākusi no priekšmeta, bet, kad tas sācis izzust skatienam, visi viņi izdzirdējuši skaļu svilpienu.  Saskaņā ar 1947.gada 30.jūlija "Biroja Biļetenu," Nr.42, B paragrāfu, uzreiz tika mēģināts paņemt interviju [aizkrāsots] un dēliem. Birojs ātri un pilnīgi ticis informēts par visiem apstākļiem, kas attiecas uz šo lietu. Bennisters. Beigas."

19.augusts. 1947.gada 19.augustā laulāts pāris no Tvīnfolzas, Aidahā, kas 9:30 vakarā kopā ar ģimenes draugu redžja "šķīvīšu" ierindu, kas traucās lielā ātrumā. Sīku ziņojumu uz trim lapām iesniedza FIB direktoram Hūveram īpašais aģents Benisters no Batas (Aidaha):
"[Aculiecinieki] novēroja objektu, kas atgādināja lidojošu šķīvi, un kurš ļoti ātri pārvietojās no pilsētas  dienvidrieteņiem uz ziemeļaustreņiem. Apmēram pēc 10 minūtēm visi šie ļaudis ieraudzīja desmit objektus, sakārtotus trijstūrī, kas ātri devās tai pat virzienā. Tai laikā, kad šī grupa gandrīz izzuda apmākušajās debesīs, trīs objketi kreisajā flangā atdalījās un devās ziemeļu virzienā. trijstūrī palikušie objekti, liekas, turējās ierindā un turpināja lkidot uz ziemeļaustreņiem. Trīs vai piecas minūtes vēlāk aculiecinieki ieraudzīja citu trīs trijstūrī lidojošu objektu grupu, kas devās tanī pat virzienā. Pēc dažām minūtēm liecinieki novēroja vēl vienu grupu, kas sastāvēja no pieciem vai sešiem objektiem, arī sakārtotiem trijstūrī, kas ātri devās ziemeļaustreņu virzienā. Drīz liela objektu grupa - daudzumā no 35 līdz 50 - pārlidoja pilsētai uz ziemeļaustreņiem, un visi kopā tie bija izkārtojušies tādā pat trijstūrī..."
Turpinājumā: "Pēc 20-25 minūtēm pēc pēdējās grupas novērošanas tika pamanīti līdzīgi objekti, kas ļoti ātri lidoja pretējā virzienā uz dienvidaustreņiem. Šoreiz, kā apgalvoja liecinieki, objekti parādījās grupās pa trim, pieciem un septiņiem. Šai brīdī [nosvītrots] jk-dze pasauca detektīvu [no] Tvīnfolzas Policijas departamenta, savu kaimiņu, kas dzīvoja blakus... kā arī Tvīnfolzas Policijas departamenta locekļi [novēroja] divpadsmit objektu grupu, kas ierindā lidoja virs pilsētas dienvidaustreņu virzienā. Aculiecinieki, visi šis sabiedrības godājami pilsoņi, nespēja noteikt objektu augstumu vai to ātrumu, taču paziņoja, ka šie objekti bijuši līdzīgi apgaismotiem lidojošiem šķīvjiem. Šie cilvēki uzskatīja, ka novērotajiem objektiem nebija ne lidmašīnu nosēšanās uguņu, ne krītošu zvaigžņu. Nav bijis redzams, ka kāds no šiem objektiem ietu uz nosēšanos Tvīnfolzas tuvumā, un neviens no tiem nelidoja pa loku.  Neviens no šiem novērotājiem  nebija dzirdējis kādu skaņu, kad objekti pārlidoja pilsētu. Par izmeklēšanu, kas tika virzīta saskaņā ar Biroja norādījumu, tika ziņots "Biroja biļetenā" Nr.42 B paragrāfā 30.jūlijā. Ja Birojs iegūs jebkādu informāciju attiecībā uz armijas GKS veiktiem eksperimentiem, paziņokums par tiem tiktu augsti novērtēts. Bez šaubām, tādu objektu parādīšanās turpināšanās bez oficiāla paskaidrojuma var izsaukt histēriju vai paniku Tvīnfolzā, Aidahā. Benisters."
/avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files/

Augusta beigas. Pienāca vairāki ziņojumi par NLO novērojumiem netālu no Marokas lidlauka, Marokā, Kalifornijas pavalstī. Liecību kopijas, kas tika sniegtas zem zvēresta, tika pārsūtītas FIB. Lūk, viens no fragmentiem: "...Izejot no pārrunu punkta, es devos tieši uz savu biroju un tad izdzirdēju vienas no mūsu vietējo lidmašīnu tipiskām skaņām. Pacēlis acis, es pamanīju lidmašīnu, taču kad mirklīti palūkojos debesīs, tad ieraudzīju divus sudrabainus priekšmetus sfēras vai diska formā, kas kustējās ar ātrumu ap 300 jūdzēm stundā, jebšu, varbūt mazāk, apmēram 8000 pēdu augstumā, turot kursu tieši uz ziemeļiem.
Kad pirmo reizi ieraudzīju šos priekšmetus es pasaucu [trīs cilvēkus, kuru vārdi FIB izsniegtos dokumentos ir aizkrāsoti], viņi uzreiz pienāca pie manis un, parādījis lidojošo priekšmetu virzienā, esviņiem jautāju: "Sakiet man, ko jūs tur redzat?" Un visi trīs paziņoja ar dažādiem komentāriem: "Tie ir lidojoši diski..."
Es vairākas reizes atskatījos palūkoties uz šiem priekšmetiem, lai pārliecinātos, vai tie nav bijuši redzes sasprindzinājuma rezultāts vai kāds redzes apmāns. Šie priekšmeti nebija, atkārtoju, nebija lidmašīnas, tie nevarēja būt arī nevadāmie meteroloģiskie aerostati, palaisti no šīs stacijas, jo kustējās pretim pastāvīgam vējam. Lidojuma ātrums un horizontālais virziens, kādā tie pārvietojās, acīmredzami apgāza faktu, ka tās būtu meteoroloģiskās zondes...
Es tūdaļ ieskrēju ambulatorijā pasaukt medicīnisko personālu, lai tie apstiprinātu manis novēroto priekšmetu realitāti, taču, kad es pieskrēju pie ambulatorija aizmugurējām durvīm... objekti pazuda skatienam...
Šo paziņojumu sniedzu brīvi un  labprātīgi bez draudiem vai piespiešanas solījumiem." /avots: Nicholas Redfern, "The FBI Files/

1948.gada 10.decembrī ASV GKS izdeva dokumentu "Notikumu ar lidojošajiem objektiem ASV analīze." Dokuments, kas apzīmēts kā "pilnīgi slepeni," un tas apstiprina, ka 1947.gada vidus vai mudžēja no ziņojumiem par neparastiem lidojošiem objektiem. GKS pauž: "Virkne ziņojumu, kas skar nezināmos lidojošos objektus, sastādījuši lidotāji-novērotāji. Savas tehniskās sagatavotības un pieredzes dēļ, viņi nerada tādu cilvēku iespaidu, kas būtu nonākuši nepmatotu sensāciju ietekmē vai tiem būtu bijusi nosliece ziņot par neizskaidrotiem fenomeniem kā par jaunu gaisa aparātu tipu."

1948.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
7.janvāris - Mantela lidojums. 1948.gada 7.janvārī tūkstošiem cilvēku ASV, Kentukas pavalstī, Medisonvilas un Ouensboro pilsētiņu debesīs dienas laikā novērojuši lielu, apaļu lidojošu objektu un ziņojusi par to policijai. Policija par to informējusi tuvākā aerodoma novērošanas-kontroles torni un 14:45 tai pat dienā gaisa pacēlās 5 Nacionālās gvardes lidmašīnas P-51 Mustang, kuras vadīja Tomass Mentels. Bez viņa kabīnē atradās vēl viens pilots.
T.Mentels 4270 m augstumā pa radio ziņoja: "Eju uz objektu. Šī lieta izskatās metāliska un tās izmēri ir milzīgi." Nepazīstamais lidaparāts pacēlies virs T.Mantela pilotētās lidmašīnas un lidojis nedaudz ātrāk. T.Mantels uzsāka pakaļdzīšanos neidentificētajam lidojošajam objektam. 22 000 pēdu augstumā pārējās 4 lidmašīnas atstājušās un pakaļdzīšanos turpinājis tikai Mentels. Ap 15:15 viņa lidmašīna vairs nebija redzama ar aci.
Tad negaidīti pārtrūkst ziņojumi. T.Mantela un viņa pārinieka mirstīgās atliekas, kā arī lidmašīnas daļas atrada 130 km attālumā no notikuma vietas - ferma pie Frenklinas. Netika konstatētas degšanas pēdas. Tomasa Mantela lidmašīna gaisā bija vienkārši pilnīgi izjukusi. Pulkstenis bija stājies 15:18.
Pilotu līķu un lidmašīnas atlieku fotoattēli vēl līdz pat šai dienai nav publicēti. Arī pētījumu rezultāti joprojām netiek izpausti. Tas ir valsts noslēpums. Militāristi kā parasti izplatīja dezinformāciju. Sākumā militāristi paziņoja, ka kapteinis T.Mantels par nepazīstamu lidojošu objektu noturējis Venēru. Lai pietuvotos pseidolidaparātam, T.Mantels pacēlies retinātākos atmosfēras slāņos un no skābekļa bada zaudējis samaņu, tāpēc lidmašīna nokritusi - skaidroja militāristi. Vēlāk militāristi savā ziņojumā presei Venēru nomainīja ar meteozondi, kas tika noturēta par NLO. Galīgi pekstiņi. Skaidrs, ka T.Mantela patiesie bojāejas apstākļi un cēloņi tiek slēpti no sabiedrības.
Bērēs zārks tā arī netika atvērts, kas radīja baumas par to, ka Mentela ķermenis vispār nav ticis atrasts. Tomēr visdrīzāk līķis bijis stipri sakropļots, tādēļ nav atvērts.
1948.gadā amerikāņu armija organizēja īpašu apakšvienību NLO novērošanas gadījumu pētniecībai ar nosaukumu "Zilā grāmata."
Analoģisks krievu projekts tika nosaukts vārdā "Tīkls" (Сетка).

Lūk vēl viena liecība, ko jau minētais amerikāņu astronoms Donalds Menzels ievietojis savā grāmatā (pats lasījis neesmu, bet dažas šīs grāmatas vietas ir citētas žurnālā "Zvaigzne," (1968.gadā, kur es atradu rakstu "NLO - kas tas ir").
Citi amerikāņu lidotāji 1948.gada jūlijā sastapās ar lidmašīnu bez spārniem, kurai bija cigāra forma. "Šis priekšmets," raksta viņi savā ziņojumā, - "tieši virzījās uz mums, un mēs, lai izvairītos no sadursmes, spēji nogriezāmies uz kreiso pusi... Pēc tam objekta "pilots" it kā būtu mūs pēkšņi pamanījis un vēlēdamies nozust, pacēla savas mašnas priekšējo galu augšup un aizjoņoja mākoņos, atstādams aiz sevis ugunīgu asti: mūsu "DS-3" pat nošūpojās no specīgā izpūtiena."
Amerikāņu lidotāji vairākkārt mēģināja uzbrukt NLO, bet tie ik reizes, attīstot lielus ātrumus, prata izsprukt no vajātājiem."
1948.gada novembrī Japānā uz amerikāņu radiolokatoru ekrāniem tika pamanīti divi NLO, kuri apmēram stundu riņķoja viens ap otru.
Amerikāņu astronoms Klaids Tombo (Plūtona atklājējs!) 1949.gada 20.augusta naktī novēroja savādus dzeltenus taisnstūrus, kuri izstaroja vāju dzeltenīgu gaismu. Tombo rakstīja, ka "nekad agrāk, tūkstošiem stundu vērojot debesis, viņš nebija redzējis kaut ko tamlīdzīgu - brīnumainu un savādu."

XX gs. 50.gadi iezīmējās ar kvalitatīvi jaunu NLO izziņas līmeni - poļu izcelsmes amerikāņu butlēgeris (???) Džordžs Adamskis 1950.gadā paziņoja, ka kontaktējies "ar kosmiskajiem atnācējiem," kas ufoloģijai deva jaunu impulsu.

1950.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1950.gadā NLO lidojumi rindā novēroti Virdžinijas pavalstī, ASV. NLO manevri, kas līdzinājās gaisa kaujai.
1950.gadā tika novēroti Ņūmeksikas pavalstī, ASV.
Trenta fotogrāfijas. Notikums 1950.gada 11.maija vakarā pulksten 19.45. Trentu laulātais pāris fermā pie Salmonriveras upes gandrīz 20 km uz DR no Makminvilas pilsētas (Oregonas pavalstī ASV) nofotografēja NLO.
Tajā vakarā Pola Trenta sieva dārzā baroja trušus, kad pēkšņi viņa pamanīja (liekas, ka pamanīja vairākus, bet nofotografēja tikai vienu) debesīs diskveida objektu, kas lidoja rietumu virzienā. Viņa pasauca savu vīru, kas izsteidzās no mājas paķēris līdzi fotoaparātu. Fotoaparātā ievietotā filma bija jau daļēji izfotografēta.
NLO, kas viņiem tuvojās, gaisā turējās slīpi un sudrabaini mirdzēja. Diskveida objekts kustējās bez skaņas. Trenti pat nevarēja saskatīt nedz dūmus, nedz sajust izpūtēja gāzes. Pols Trents nofotografēja NLO, tad, pārtinis kadru, atkāpās nedaudz pa labi, lai saglabātu objektu skatu meklētājā, un pēc 30 sekundēm veica otru uzņēmumu. Kad NLO lidoja pāri fermai, Trentiem šķita, ka gaisā jūtama viegla gaisa plūsma. Pēc dažām dienām, kad bija izfotografēti atlikušie kadri, Trents filmu attīstīšanai aiznesa uz vietējo fotodarbnīcu. Par piedzīvoto Pols Trents pastāstīja tikai dažiem draugiem.
Par Pola Trenta NLO fotogrāfijām uzzināja kāds vietējā laikraksta Telephone Register reportieris. Viņš pat atradis negatīvus Trentu mājās uz grīdas, kur bērni ar tiem spēlējušies. 1950.gada 8.jūnija laikrakstā Telephone Register tika publicēts īss raksts par šo notikumu. Nākamajā dienā ziņojumu par Trentu veiktajiem NLO fotouzņēmumiem publicēja laikraksti Portlendā un Losandželosā. Pēc nedēļas žurnāls publicēja sensacianālos NLO fotouzņēmumus.
Trenta fotogrāfiju analīze. Par Trenta fotogrāfijām ieinteresējās arī pret NLO eksistenci skeptiski noskaņotā Condon Report komisija. Tās uzaicinātais eksperts Viljams Hartmens (William Hartman) secināja, ka ne fotogrāfiju ekspertīze, ne arī novērojuma vietas izpēte nevar apgāzt pieradījumu, ka NLO vairāku aculiecinieku priekšā tiešām lidojis debesīs. Vēl Hartmens secināja, ka, spriežot pēc fotogrāfijām, neesot iespējams apgalvot, ka te slēptos viltojums.
XX gs. 80.gados Trenta fotogrāfijas pārbaudīja izmantojot datorizētas analīzes metodes, kas ļāva analizēt cilvēka acīm nesaskatāmu informāciju. Viena no datoranalīzes metodēm, ko izmantoja Trenta fotogrāfiju analīzei, bija krāsu konturēšana. Lietojot šo metodi, visus oriģināla pelēkos toņus pārveido citās krāsās, lai vieglāk varētu atšķirt gaismas un ēnas sadalījumu objektā. Šī metode paradīja, ka fotogrāfijā redzamā diska apakšējā daļā nebija manāmi nekādi uzkrītoši tonējumi, kas norāda uz vienmērīgi apgaismotu un līdzenu virsmu.
Otrajā fotogrāfijā, kurā redzams disks no sāniem, analīze parādīja, ka objekta centrs ieēnots tumšāk nekā ārējā mala, kas savukārt liecina, ka objekts bijis apaļš un uz augšu šašaurināts.
Nākamajai metodei, ko izmantoja Trenta fotogrāfiju analīzei, vajadzēja noteikt vai fotogrāfijās redzamais disks varētu būt iekārts stieplē vai uz kā balstīts. Ground Saucer pētnieki šo fotogrāfiju analīzē izmantoja datora spēju asāk izcelt kontūras. Attēli atgādina no rupja akmens izcirstu un platlenķī izgaismotu bareljefu. Gaišākas un tumšākas līnijas iezīmē NLO atsevišķo daļu kontūras un negatīvā uzrāda pat vissīkākās atšķirības. Ar šo metodi iespējams padarīt redzamas pat ceturtdaļmilimetru resnas stieples līdz pat 3 m attālumam. Pola Trenta fotogrāfijās nekas tāds nebija saskatāms. Tāpat arī malu pastiprināšanas metode, kuru izmanto, lai atklātu montētus attēlus, nedeva pierādījumus par viltojumu. Pētniecības grupa Ground Sauce Watch secināja, ka fotogrāfijās redzams lidojošs disks 20-30 m diametrā. Pola Trenta fotogrāfijās patiešām redzams īsts NLO.
Tiesa, viena neatbilstība tomēr bija. Eksperti uzskatīja, ka fotouzņēmumi veikti no rīta, nevis vakarā, kā to apgalvoja Trenti. neskatoties uz šo nelielo, bet, iespējams, visai būtisko niansi, Pola Trenta fotogrāfijas ir īsts trumpis pret skeptiķu viedokli.
18.novembris. 1950.gada 18.novembra naktī Dānijā, Ziemeļjūras piekrastē dzīvojošais Sandersons ieraudzīja divus lidojošus objektus ar spīdošiem kupoliem. Pirmais no tiem lidoja 500 metru augstumā, mazliet savādi raustīdamies uz priekšu un atpakaļ, bet tad pēkšņi nokrita līdz 150 metru augstumam. Otrs disks lidoja lielā augstumā. Likās, ka tas bija gaidījis apakšējā diska manevrus un pēc tā krišanas ātri nolaidās lejā un uzgūlās diskam, kas bija cietis avārijā. Abi diski savienotā stavoklī atradās dažas minūtes, pēc tam augšējais disks atkal pacēlās un pazuda no Sandersona redzesloka, bet apakšējais disks uzsprāga.

1951.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Augusts. Labokā Teksasas pavalstī tika nofotografētas divas NLO grupas. Katrā grupā bija 18 objekti, kas lidoja stingrā ierindā. Šādas NLO grupas virs Labokas Bermudu salu virzienā lidojušas vairākas naktis pēc kārtas. Divi fotoattēli, kuros fiksētas šīs divas NLO grupas, publicētas D.Menzela grāmatā "Par lidojošiem šķīvīšiem."

1952.gads.-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Virs Olaranas, Francijā lēni aizlidoja liels garens objekts. Šim objektam pa priekšu līkloču trajektorijā virzījās pa pāriem izkārtojušies mazāki dzelteni diski ar sarkaniem kupoliem.
20.novembris. 1952.gada 20.novembrī "brīnišķīgs maziņš aparāts" piezemējies Kalifornijā slavenajam kontaktierim Džordžam Adamskim par prieku.

1955.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1955.gads: Mazie zaļie cilvēciņi. Kentuki pavalsts Hopkinsvilas pilsētā pēc nezināma lidojoša objekta avārijas kādu laiku tika novērots mazs, spīdīgs "cilvēciņš" ar milzīgām acīm. Lai gan šie notikumi vēsturē iegājuši kā Kelly-Hopkinsville encounter, kopš tā laika sadzīvē ieviesies termins "mazie zaļie cilvēciņi."
21.augusts. Uzbrukums Satonu fermai. Šis šaubīgais notikums atgadījās 1955.gada 21.augustā Kelli ciematā. Tas atrodas 10 km attālumā no Hopkinsvillas Kentuki pavalstī.
Vakarā Satonu ģimene (4 vīrieši, 3 sievietes un 4 mazgadīgi bērni) apsēdās pie vakariņu galda. Pēkšņi izmisīgi sāka riet suns. Viens no vīriešiem izgāja paskatīties kas par lietu, un atgriezies pavēstīja: "Lidojošais šķīvītis!" Par atbildi mājinieki nosmējās. Taču suņa riešana nemitējās, vīrieši paņēma ieročus un izskrēja uz lieveņa.
Tur viņi ieraudzīja neticamo: mazus, aptuveni metru garus spīdīgus cilvēciņus ar milzīgām acīm un ausīm. Tie lēni tuvojās mājai. Vīrieši izšāva uz tuvāko citplanētieti, bet lodes skanēdamas atsitās kā pret tukšū skārda spaini. "Cietušais" apmeta kļeni un pazuda tumsā. Pēc tam parādījās vēl viens radījums. Uz viņu šāva caur logu. Viens no šāvējiem izgāja paskatīties uz "nogalināto", bet vīrieši, kas gāja pa pēdām, ar šausmām redzēja, kā no mājas jumta stiepjas nagaina ķepa un satver viņu draugu aiz matiem. Vīrieši no trim stobriem izšāva uz nelūgto viesi, kas tupēja uz jumta. ceturtais šāvējs trāpīja vienam citam, kas bija uzrāpies kokā. Tomēr "sašautais"no koka nenokrita, bet gan "noplanēja" līgani un pazuda krūmos.
Tālāk - trakāk! "Nogalinātie" sāka rāpties ārā no krūmiem, bet pārbiedētie laucinieki ieslēdzās mājā. Uzbrucēji sāka staigāt ap to un ielūkoties logos. Tikām mājinieki varēja tos labi saskatīt.
Tas viss turpinājās trīs stundas. Beigu beigās Satoni izlavījās no mājas, sasēdās divās mašīnās un nobrauca uz Hopkinsvillas policiju.
Atbraukušie policisti pārmeklēja visu teritoriju ap māju, taču neko, izņemot kaut kādas gaismas tālumā, neatrada. Uzgāja tikai izšautās čaulītes. Taču, tiklīdz policija bija prom, pie logiem atkal parādījās "žurku purni ar lielajām ausīm."
No rīta visā apkaimē runāja par zaļajiem cilvēciņiem. baumas nonāca līdz vietējai radiostacijai, kuras darbinieki steigšus apmeklēja pārbiedētos fermerus. Saskaņā ar aculiecinieku aprakstu tika izveidots Atnācējus aprakstošs portrets. Tas uzsāka savu ceļu pa amerikāņu laikrakstu lappaspusēm, viešot lasītājos izbrīnu un bailes.
Visai smieklīgi, bet ufologi sākotnēji nolēma, ka Satoniem uzbrukuši kādi ceļojoša cirka mērkaķi, taču tomēr nekādas viņu pēdas atrastas netika. Gadījums sāka nosvērties uz citplanētiešu pusi. ASV GKS "Zilā grāmata" Satonu epizodi iekļāva šaubīgo skaitā.
Pēdējo reizi par to tika stāstīts amerikāņu žurnālā Fortean Times 2004.gada janvāra numurā. Rakstā tika ziņots par 2003.gada 27.janvārī Hopkinsvillā pārraidīto dokumentālo TV pārraidi ar nosaukumu - "Hopkinsvilla - jauna ēra ufoloģijā." Bet jau mūsdienās kāds amerikāņu žurnāls nosūtīja savu korespondentu uz Hopkinsvillu ar uzdevumu papētīt šo incidentu. Sev par lielu izbrīnu korespondents ciemā neatrada ne mazāko atgadījuma pēdu, nedz arī kādas baumas vai nostāstus.
Tā lūk!

1957.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Uzlidojumi Teksasā. 1957.gadā mazveida "šķīvīšu" uzlidojumi notika ASV, Teksasas pavalstī. to vēroja simtiem cilvēku. Dažreiz no zemu planējošiem diskiem aculiecinieki guva apdegumus. Zemnieka Sousedo muguru caur drēbēm apsvilināja 200 pēdu garš torpēdas formas lidaparāts, kas viņu notrieca zemē un aizlidoja.
Pirmā dokumentētā Nolaupīšana - Antonio Viljasboašs. 1957.gada 14.oktobra naktī pulksten vienos 23 gadus vecais brazīlietis Antonio Viljasboašs strādāja sava tēva fermā, kad „pēkšņi milzīgā ātrumā tuvojās spožs olveida lidojošs objekts.” Jau vairākas dienas iepriekš Antonio un viņa brālis bija redzējis debesīs spilgtu gaismu, kas visu apkārtni ietina sudrabainā gaismā. Šoreiz notika savādāk.
Kad objekts bija pielidojis pavisam tuvu, viņš redzēja, ka apakšpusē izvirzījās trīs nolaišanās balsti. Tajā pašā mirklī Antonio traktoram izdzisa visi uguņi un apklusa motors. Antonio mēģināja aizbēgt, taču tālu viņš netika. Četras mazas humanoīdas būtnes ķiverēs satvēra viņu aiz rokām un kājām un ievilka NLO. Lidaparāta iekšienē būtnes viņam no zoda noņēma asins paraugus, pēc tam ar varu izģērba un ierīvēja Antonio ķermeni ar nezināmu šķidrumu. Kā vēlāk Antonio stāstīja, citplanētieši visu laiku savā starpā sarunājās, it kā riedami.
Kad citplanētieši neparasto procedūru bija pabeiguši, telpā ienāca pilnīgi kaila sieviete, kuras ķermenis „bija daudz skaistāks nekā visām sievietēm, kuras es jelkad biju redzējis,” tā vēlāk izteicās Antonio. Sieviete bija līdzīga fejai - maza auguma, gaišie matiem, lielām acīm un augstiem deniņiem: "Viņas ķermenis bija līdzīgs cilvēka ķermenim, pēdas tai bija maziņas, bet roku pirksti - gari un smaili. Augumā viņa sasniedza četras ar pusi pēdas."
Sieviete, kurai bija rudi kaunuma mati, sāka Antonio glāstīt un apkampt, bet pārējās būtnes atstāja telpu. Antonio bija uzbudināts. Notika kaislīgs dzimumakts. Brazīlietis stāsta, ka tas bijis „normāls akts..., viņa vairāk vai mazāk izturējās tā, kā sievietes parasti to dara.” Daiļā rudmate rēja, kamēr kniebās ar Antonio. Vēlāk brazīlietis atcerējās, ka sieviete, neskatoties uz savu smalko un skaisto ārieni kopošanās laikā izdevusi tādas skaņas "pateicoties kurām man radās iespaids, it kā es mīlētos ar dzīvnieku."
Kad dzimumakts bija novests līdz galam, sieviete parādīja vispirms uz savu vēderu, tad uz Antonio un visbeidzot uz debesīm dienvidu virzienā. Antonio palika iespaids, ka viņu izmantojuši kā "sugas ērzeli, aicinātu uzlabot... ganāmpulka stāvokli."
Pēc patīkamās nodarbes Antonio tika uzaicināts mazā pastaigā pa NLO un visbeidzot nogādāts vietā, no kurienes tika nolaupīts.
Antonio pēc šī notikuma izmeklējis ārsts O.Fontess. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Viljaboašs ticis apstarots - viņš atradies spēcīga starojuma vai enerģijas laukā. Ārsts atradis arī divas nelielas rētas uz zoda tai vietā, kur pēc Antonio teiktā, citplanētieši viņam noņēmuši asinis. Pie rētām Antonio varēja tikt jebkādā veidā, bet, kur viņš ticis apstarots?
Antonio nolaupīšanas gadījums pirmoreiz tika publicēts 1965.gadā.

1958.gads.--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Junga "Lietas, ko novēro debesīs." 1958.gadā tapis slavenā šveiciešu psihologa un psihiatra Karla Gustava Junga darbs, kas veltīts NLO tematikai. Lai gan notikums ar A.Kenetu jau bija ievadījis modernās ufoloģijas sākumu, tēma plašām sabiedrības masām vēl joprojam bija mazpazīstama. Šai darbā Jungs postulēja NLO tematiku ka jaunas folkloras paveidu. Viņš pats uzskatīja, ka 99% gadījumu NLO ir "garīgās realitātes produkts," tomēr bija visai norūpējies par to jaušami "fizisko dabu," kas, pēc Junga vārdiem, radīja "neatrisināmu uzdevumu pat labakajiem prātiem," pie kuriem viņš, bez šaubām, pieskaitīja arī savējo. "Vienīgais, ko mēs varam pateikt par NLO ar lielāku vai mazāku pārliecību - ka tiem ir virsma, kuru iespējams redzēt ar neapbruņotu aci un kas atstaro radaru starus."
Bez tam Jungs apjauta vēl ko: "Lai gan ziņojumi par NLO pirmo reizi parādījās presē tikai Otrā pasaules kara beigās, pats fenomens radās daudz ātrāk. Cilvēkiem bija iespēja novērot NLO 20.gadsimta pirmajā pusē. Bet līdzīgu objektu apraksti parādījās daudz ātrāk, iespējams, vēl senatnē."
Savā īsajā monografijā Jungs pierādīja, ka NLO fenomenam ir sava priekšvēsture. Tomēr tālākus pētījumus līdz savai nāvei 1961.gadā tā arī netika veicis.
Janvāris - Trinidadas NLO. 1958.gada janvārī brazīliešu kara kuģa Almirante Saldaha komanda reidā pie Trinidadas salas novēroja Saturnam līdzīgu objektu. Almirs Barauns veica vairākus fotouzņēmumus, tūdaļ pat attīstīja filmu un izgatavoja bildes.
1994.gadā ufologs Stjuarts Kempbels paziņoja, ka redzamais objekts esot Saturns. Temperatūras inversijas un mirāžas rezultātā radies priekšstats, ka virs zemes lido kāds mākslīgs objekts.
Nu, nu... bet kamdēļ "saturnam" redzams pat gredzens?
Zviedru psihologs Karls Gustavs Jungs (C.G.Jung) 1958.gadā izdotajā grāmatā „Lidojoši šķīvji, mūsdienīgais mīts par objektiem, kuri pamanīti debesīs” (Flying Saucers. A Modern Myth of Things Seen in the Skies), visai bezkaislīgi tajā summēja savus novērojumus. Jungaprāt NLO esot prototips, kas atspoguļo cilvēka duālo dabu.

XX gs. 60.gadi ufoloģijā raksturojās ar daudzam jaunām tikšanām ar Atnācējiem, pie kam ktrietni biežāki kļuva stāsti par cilvēku Nolaupīšanām (bieži latviešu tekstos minētas ar no angļiem aizgūtu vārdu - "abdukcijas").

1961.gads.-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- 19.septembris - Bārnija un Betijas Hillu nolaupīšana Lielbritānijā. Gadījums, kas kļuvis par klasiku pēc pirmās notikuma publicēšanas 1966.gadā. Ufoloģijā tas bija praktiski pirmais zināmais gadījums, kas NLO lidotāji nolaupīja cilvēkus un veica ar viņiem medicīnas eksperimentus. Tas gadījās 1961.gada septembrī, taču publiski par to paziņoja tikai pēc ilgstošas abu laulāto rehabilitācijas. Šie svešinieki bija ļoti līdzīgi tiem, kuri aizveda Enni Stripu.
Hilli bija jaukts rasu pāris (vīrs nēģeris, bet sieva – baltā). Dzīvoja Portsmutā (Ņūhempšīra). Bārnijs (39) strādāja pastā, bet Betija (41) – sociālā darbiniece.
1961.gada 19.septembrī viņi atgriezās mājup ar auto no atvaļinājuma. Piepeši Balto kalnu rajonā viņi pamanīja debesīs spožu uguni. Piebraucot tuvāk Bārnijs saprata, ka spožā gaisma patiesībā ir gaisakuģis, kas ātri tuvojas. Viņš pat paspēja samanīt humanoīdu tipa būtnes, kas pa „iluminatoriem” skatījās uz tiem. Bārnijs, burtiski kratoties aiz šausmām, metās atpakaļ pie mašīnas (tātad bija izkāpis?) un steidzīgi aizbrauca sliktā pašsajūtā – ausīs dunēja un kaut kas pīkstēja. Kamēr tie tika līdz Portsmutai ,bija jau pieci no rīta – tātad par divām stundām vairāk, nekā vajadzētu būt.
No tās reizes abi sāka mocīties ar nakts murgiem, kuros tos laupīja citplanētieši. Bārnijam parādījās skaidri nervu stresa simptomi. Viņš tika pakļauts regresīvajai hipnozei, un lūk, kas atklājās.
Humanoīdi nobloķēja ceļu un Hillus nolaupīja. Tos abus rūpīgi medicīniski izmeklēja, bet Betijai parādīja karti, kas atgādināja Zeta Retīkulas zvaigžņu sistēmu (gandrīz 40 gg. attālumā no Zemes). Hipnozes seansa laikā Betija Hilla uzmeta vairākas skices ar redzēto – humanoīdus un zvaigžņu karti. Hipnozes seansa laikā Hils atcerējās, ka redzējis cilvēkus Otrā pasaules kara laika vācu formās. "Cilvēkam bija ļauna seja. Viņš izskatījās kā nacists. Viņa acis! Milzīgas cietsirdīgas acis!" — tā nolaupītais stāstīja par personu, kura atradās vienā kompānijā ar pelēkajiem radījumiem.
Tomēr ne viss bija tik vienkārši. Pēc notikušā Bārnijs aizrāvās ar ufoloģisko literatūru, tā ka, iespējams, no šādas literatūras arī bija ietekmējies. Zvaigžņu karti izbrāķēja daudzi astronomi. Pie tam tolaik regresīvās hipnozes metode bija vēl maz izpētīta.
Nākamajā laika periodā pēc Hillu Nolaupīšanas daudz ļaudis sāka ziņot par līdzīgiem nolaupīšanas gadījumiem. Sakrita

1964.gads.---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------24.aprīlis. Seržants Dionīsijs Zamora pamanīja ovālas formas spīdošu NLO krūmos pie Sokoro (Ņūmeksikas pavalsts, ASV). Tas bija ideāli gluds, uz kājiņām un ar sarkanam pazīšanās zīmēm. Divi NLO piloti - "cilveki baltos kombinezonos" pamanīja seržantu, ielīda iekšā un NLO pacēlās gaisā. No tā izlauzās liesmas stabs.

1965.gada 1.jūlijā Francijā pie Valensolas fermeris Moriss Masē, kas audzēja lavandu, izdzirdēja, bet tad arī ieraudzīja krūmos "mašīnu" uz 4 kājām. Ārā stāvēja divi plikgalvaini radījumi augumā tā ap metru, zaļos "slēpošanas kostīmos." Kad fermeris piegāja tiem klāt, viens no radījumiem pavērsa pret Morisu nūjiņu, pec ka fermeris 15 minūtes nevareja pakustēties. Radījumi iekapa ieks NLO pa slīdošām durvīm un pacēlās debesīs.
Tika publicēts brazīlieša Antonio Viljasboaša nolaupīšanas gadījums, kas bija noticis jau 1957.gadā.

1967.gada 20.maijā Stīvens Maičalaks redzējis divus cilindra formas NLO pie Falkona ezera (Kanāda, Manitobas province). Izmēri - 10x35 m. Tie bijuši divi gabali, no tiem viens piezemējies. Maičalaks piegājis klāt un pieskāries zeltainajai virsmai - viņa cilmds izkusis. Kad objekts atkal pacēlies gaisā, no ta izplūda karsta gaisa strūkla - tā rezultatā Maičalags guva apdegumus. Tapat viņš kādu laiku pēc tam cieta no ādas infekcijas slimības.
26.oktobrī D.B.U.(Anguss) Brukss - izlūkošanas virsnieks, Dorsetā (Anglija) vējainā rudens rītā staidzināja suni. Brukss paslēpās no spēcīgajām vēja brāzmām zem nojumes un tad pamanīja krustveida puscaurspīdīgu NLO, kas bez skaņas lidoja šurp. Sākuma viena no "fizelāžām" bija vērsta kustības virzienā, bet trīs citas - atpakaļ. Taču tad, kad objekts sastinga 60-90 m augstumā, divas citas "fizelāžās izbīdījās" un NLO tapa regulāra krusta formā. Diametrs - 54 m.

1969.gads.
ASV 39.prezidents Džimmijs Kārters pavēstīja, ka 1969.gadā redzējis NLO, kā arī aizpildīja anketu, tā pavēstot par tikšanās detaļām.
1969.gadā NLO fenomena izpētei pievērsās matemātiķis un NASA padomnieks Žaks Valle, galu gala sarakstot savu slaveno grāmatu "Caurlaide uz Magoniju."

1970.gads.
Notikums Somijā. Patriks Harpers ziņo par gadījumu, kas noticis 1970.gadā. Tas ir īpaši interesants ar to, ka sevī ietver divu tradīciju elementus – burvju un mūsdienu. Vārdu sakot, divi somu slēpotāji devās mežā, taču visai drīz „tiem ceļu aizšķērsoja apaļš lidojošs objekts.” Nonācis virs slēpotāju galvām, tas „nosūtīja lejup spožu gaismas staru,” kura viducī somi pamanīja apmēram metru garu humanoīdu. Radījuma rokās bija melna kastīte, un arī no tās izlauzās dzeltens un pulsējošs stars, ko humanoīds novirzīja pret slēpotājiem. Interesanti, ka pēc ārējā izskata humanoīds neesot atgādinājis „citplanētieti,” bet gan tipisku rūķi – tā kā to stādījās priekšā viduslaikos. Viņam bijušas „tievas rociņas un kājiņas, vaska bāla seja un mazas, augšpusē smailas ausis. Viņš viss bija tērpts zaļā, bet šo ietērpu vainagoja konusveidīga cepure.” Viens no slēpotājiem sajuta, ka viņa ķermeni caururbj neredzēts spēks, ko viņš pats saistīja ar pulsējošo gaismas staru. Pašam tam likās, ka viņu „satvēruši aiz jostas un pavilkuši atpakaļ.” Pēc mirkļa no NLO izlauzās sarkani pelēks mākonis, kas tūdaļ ietina visu apkārtni. Kad tas izklīda, gan humanoīds, gan NLO bija pazuduši. Slēpotājam, kas bija izjutis stara spēku, izrādījās paralizēta ķermeņa labā puse, tā ka biedram nācās to vilkt mājās.
Avots: Patric Harpur, The Philosopher’s Secret Fire, 11.-12.lpp.

1971.gads.
Notikums Džonsonu fermā. 1971.gada 2.novembris. 16 gadu vecais Ronijs Džonsons un viņa vecāki pamanīja sēnes formas NLO, kas karājās virs viņu fermas Delfosā (Kanzasas pavalsts, ASV). Ronijs pastāstīja gluži vai klasisku notikumu - viņu pašu gandrīz vai paralizēja un uz laiku palika akls.
Šejienes NLO uz zemes atstāja apli no fosforescējošiem putekļiem. Kad Ronija māte tiem pieskārās ar pirkstiem, tos paralizēja uz vairākām nedēļām. Zeme esot spīdējusi 4 dienas. Ir fotogrāfija.
Ufologs un civilās aviācijas darbinieks Fīlips apgalvo, ka pētījis vairāk kā 600 šādu NLO atstāto pēdu. Zeme tur parasti ir izsusējusi līdz pat 14 cm dziļumā. Paņemot divus augsnes paraugus Delfosas fermā (vienu no NLO skartās joslas, bet otru no jebkuras citas vietas fermā) un iegremdējot ūdenī panāca pārsteidzošus rezultātus – parastais paraugs tūdaļ pat izšķīda ūdenī, bet NLO skartais palika sauss. Vēl vairākus mēnešus pēc NLO apciemojuma un pēc spēcīga sniega šis aplis zemē vēl joprojām nebija spējīgs uzsūkt ūdeni. Gadījums gan neierindojās īpaši ticamo sarakstā, jo Džonsoniem bija visai maz faktu, ko likt priekšā.

1974.gads. Medību laikā Vaiomingas pavalsts Valsts dabas parkā Karls Higdons ieraudzīja pļaviņā piecus aļņus. Izšāva uz tiem no medību bises. Taču, tikko to bija izdarījis, visa apkaime ap viņu kļuva stipri savāda. Šāviena troksnis likās tāds kā neticami tāls. Laiks likās palēninājies tik ļoti, ka Higdons spēja skaidri redzēt savas izšautās lodes lidojumu. Ta lēnām nolidoja pa gaisu tikai kādas 60 pēdas tālu - "saspiesta un saburzīta it kā cimds." Higdons devās pie lodes, lai to paceltu. Tad viņā priekšā uzradās cilvēkveidīga figūra - visa melnā. Humanoīds iedeva Higdonam " tableti," sacīdams, ka pateicoties tam viņš 4 dienas nejutīšoties izsalcis. Tad viņu uzņēma lidaparātā, kuru pats Higdons nosauca par kosmisko kuģi. Kad pēcāk viņu atgrieza tai pašā vietā parkā, Higdons jutās pilnīgi dezorientēts, viņa ķermeni klāja dziļi skrāpējumi.

1975.gads.
Travisa Voltona nolaupīšana. 1975.gada 5.novembrī mežsargs Traviss Voltons (Trawis Walton) ar kolēģiem Arizonas pavalstī sastapa "mirdzošu metālisku disku, kas karājās gaisā." Voltons izkāpa no kravas mašīnas, lai noskaidrotu, kas par lietu, taču tika it kā pacelts gaisā ar "enerģijas plūsmu," kas nāca no dīvainā objekta. Viņa līdzbraucēji krita panikā un ar auto aizbēga no notikumu vietas. Pēc brīža tomēr atgriezās viņam pakaļ, bet Voltons bija pazudis.
Voltonu uzgāja pēc 5 dienām - pliku un bez atmiņas telefona būdiņā. Savas Nolaupīšanas detaļas viņš izklāstījis grāmatā "Uguns debesīs" (Fire in the Sky). Pēc tās uzņemta arī filma, tiesa, ne visai veiksmīga.

1977.gads.
Petrozavodskas fenomens (Петрозаводский феномен). 1977.gada 20.septembrī Petrozavodskas (PSRS okupētā Karēlija) iedzīvotāji kļuva par aculieciniekiem tam, ka ap 4 no rīta naksnīgajās debesīs pēkšņi iededzās milzīga "zvaigzne," kas impulsu veidā sūtīja uz zemi gaismas kūļus. Tā lēni kustējās Petrozavodskas virzienā un izplūda virs pilsētas milzīgas medūzas formā, pakarās gaisā un apbēra pilsētu ar daudzām jo daudzām tievām gaismas strūkliņām. Drīz pēc tam "medūza" pārtapa par spožu pusapli un devās Oņegas ezera virzienā, kas tinās pelēkos mākoņos. Šai pelēcība izveidojās apaļa sprausla: spoži sarkana viducī un balta pa malām. Viss norisinajās apmēram 10-12 minūtes.
Pēc Petrozavodskas hidrometeroloģiskās observatorijas direktora vārdiem nekad iepriekš viņa darbinieki neko līdzīgu Karēlijā nebija novērojuši.
Тā kā aculiecinieku bija milzums un visi viņi stāstīja vienu un to pašu, tad arī varas iestādes notikumu nevarēja ignorēt. Vērsās pie PSRS Zinātņu akadēmijas prezidija ar lūgumu izskaidot notikušo. Jautājumi pienāca arī no Norvēģijas un Somijas.
Pēc šī notikuma akadēmijas prezidents A.Aleksandrovs (А.П.Александров) nosūtīja valdībai vēstuli ar priekšlikumu organizēt zinātnisko darbu nezināmu anomāliju pētīšanai. Tādu, lūk, iespaidu šis notikums atstāja uz PSRS.
Kaut kad NLO esot "kontrolējis" britu JKS bāzi.

1978.gads.
Jans Voļskis un poļu NLO. 10.maijā kvadrāta veida NLO sastapa Jans Voļskis pie Emilsīnas (Polijā). Izmēri - 5x2,5x3 m. Uz šī savādā NLO klāja pārsteigto poļu zemnieku uzaicināja divi humanoīdi, kurus viņš satika, kad veica fermas apgaitu. Gaisa kuģis esot zumējis "kā bite lidojumā," un karājies 3 m augstumā virs zemes. Voļskis patiesi iekāpa NLO ar pacēlāja palīdzību, kas nolaidies ar trosēm. Pēc nelielas ekskursijas Voļski palaida.
Augustā notika Amerikas psihologu asociācijas simpozijs Toronto, Kanādā. Tajā tika noklausīti 6 ziņojumi par NLO. Iepriekš ufologi šai, un arī citām, organizācijai bija iesnieguši attiecīgus materiālus. Hipnologs un Oklahomas universitātes filozofijas doktors Kents Ņūmens referēja par tēmu "Hipnoze un ufoloģija." Tēmu par NLO "reportieriem" aplūkoja filozofijas doktors Leo Sprinkls, kas pats 2 reizes novērojis NLO.
Pilota pazušana Austrālijā. 21.oktobrī Basova jūras šaurumā (atdala Austrālijas kontinentu no Tasmānijas salas) notika lidotāja Frederika Valentiča tikšanās ar NLO 1372 m augstumā. Laikam viskliedzošākais NLO atgadījums Austrālijā, jo beidzās ar pilota pazušanu.
Lidošanas instruktors F.Valentičs lidoja ar "Česnu"virs Basova jūras šauruma. Piepeši dispecieri n o viņa saņēma šādu ziņojumu: "Četras spožas... Man liekas līdzīgas virszemes ugunīm... Tikko kā mani pārlidoja... katrā gadījumā pēdas 1000 [ap 300 m, Red.] virs manis... Tagad tuvojas no austreņiem, tieši man virsū... Lido virs manis... Tā nav lidmašīna, tas... Tam ir zaļi uguņi, tas it kā ir metālisks... Tas viss no ārpuses zaigo." Pēc tam lidotājs nodeva, ka lido uz Kinga salu, bet piepeši iekliedzās: "Tas karājas virs manis... tas karājas tieši virs manis, un tā nv lidmašīna." Pēc tam bija dzirdams kliedziens, metāliska skaņa un klusums.
Neskatoties uz vairāku dienu rūpīgo meklēšanu, nekādas pilota vai lidmašīnas pēdas uzietas netika.
Besova jūras šaurums ir labi apmeklēta kūrorta zona ar plašiem dabas parkiem. Tādēļ bija daudz aculiecinieku, kas tikšanos novēroja no zemes - tie apgalvoja, ka redzējuši zaļas piecstaru(?) zvaigznes formas objektu. Notikumu fotografējis Rojs Menifolds.
Pēdējos gada mēnešos notika NLO problēmas noklausīšanās ANO.
Notikums Kazahijā. 1979.gadā Kazahijā pionieri pārgājiena laikā redzēja nolaižamies teltveidīgus objektus, no kuriem izkāpa apmēram 3,5 m gari milži ar lielām galvām un oranžām acīm. Tie bija tērpusies tumsos, piegulošos tērpos, ap vēderiem sajoztas sarkanas jostas. Milži slīdošā gaitā tuvojās bērniem, turot sev priekšā izstieptas rokas. Vadītaja, jūtost briesmas, lika bērniem skriet atpakaļ uz nometni. Viens no Atnācējiem viņiem sekoja līdz pat nometnei, bet kad pretī izskrēja ap 100 bērnu un pieaugušo, kuri kliedza un baidot vicināja visādus priekšmetus, milzis atkāpās un aizgāja.
Kolaresas NLO. Šai Brazīlijas ciemā, kas atrodas pie Amazones ietekas, masveidā sāka parādīties NLO 1978.-1979.gados. Pirmie tādi NLO sāka parādīties 1978.gada jūlijā, bet jau oktobrī tie nāca masveidā. Nlo iedarbībai tika pakļauti vairāki tūkstoši cilvēku un dzīvnieku, kas guva apdegumus un saslima ar dažādām slimībām. Šai sakarā pētījumus veica aģentūra BBC, kas ieguva daudz video un foto materiāla, kā arī sastādīja novērojumu karti.

1979.gada 9.novembrī sfērisku NLO 6 m diametrā pamanīja mežsargs Roberts Teilors netālu no Livingstonas (Skotija). To viņš pamanīja pļaviņā, NLO bija puscaurspīdīgs un sānos vairāki propelleri, kas līdzinājās lūkām. Augstāk bija redzama iluminatoru rinda. Turpat atradās arī divi mazāka izmēra aparāti, kas pēc izskata līdzinājās ragainajām jūras mīnām. Viens no mazajiem aparātiem tuvojās Teiloram, saķēra to aiz bikšu stērbeles un aizvilka sāņus. Pēc tam mežsargs zaudēja samaņu.

1980.gads.
29.decembrī aculiecinieces Betija Keša, Vikija Lendruma un Kolbija Lendruma pie Hafmenas (Teksasas pavalsts, ASV) pamanīja "ugunīgo dimantu," kas karājās virs šosejas. Visas trīs izkāpa no mašīnas, lai to labāk aplūkotu. Keša, kura visilgāk atradās ārpus automašīnas, guva apdegumus, tai sakās arī caureja, krita ārā mati un pasliktinājās redze. Pirms izgaist, "dimantu" paņēma ielenkumā helikopteri.
Šai gadā virs Tbilisi (tolaik viena no PSRS republiku - Gruzijas galvaspilsēta) gaisā parādījies lidojošs priekšmets, kas, pēc vietējā garnizona kareivju teiktā, izskatījies kā stipri pagarināts artilērijas šāviņš, kura priekšgals bijis smails, bet aizmugure strupa, kā ar nazi nošķelta. Tā garumu lēsa uz 30 m, bet platumu - 4-5 m. Tumšo korpusu apņēma vājš mirdzums, bet no prožektora, kas atradās priekšgalā, uz zemi krita zilgans starojums. kad šis lidaparāts pārlidoja virs galvām, bija dzirdama klusa zuzoņa. Pēc brīža tas, strauji uzņēmis ātrumu, aizlidoja.

Hesdalēnas logs. NLO novērojumi Norvēģijas ziemeļos (1981.-1984.g.).

1982.gads. Ir ziņās par to, ka īslaicīgs NLO "uzlidojums" izsitis no darba ritma PSRS kosmisko poligonu Baikonūrā. Par to sīkāk esejā NLO virs Baikonūras.

1983.gada jūlijā trijstūra konisku NLO pie Vernona kalna (Misūri pavalsts, ASV) pamanīja laulātie Rons un Raula Votsoni, kad no tā atstarojās saules stari. Izmantojot binokli, Votsoniem izdevās ieraudzīt divus humanoīdus sudrabainos skafandros, kas ar levitācijas palīdzību centas nofenderēt govi. Govs tika ievilkta NLO iekšienē pa atveri, pēc tās turpat iegājuši abi humanoīdi. Pēc tam NLO aši pacēlies gaisā un izzudis skatienam.

1985.gads.
Ennes Stripas nolaupīšana.
Viens no Kanādas laikrakstiem 1985.gadā ziņoja par kādas mājsaimnieces Ennes Stripas piedzīvojumu. Enne bija pazudusi, un viņas radinieki vērsās policijā, lai tā sāktu meklējumus. Sieviete bija pazudusi uz divām nedēļām. Kādā naktī sieviete pati atgriezās mājās, taču no kurienes viņa uzradās, neviens neredzēja. Vairākas dienas Enne neko nespēja atcerēties un līdz ar to arī izskaidrot, kur bijusi. Pēc kāda laika atmiņa atgriezās un misis Stripa izstāstīja, ka dienā, kad vīrs bijis darbā un bērni skolā, pēkšņi parādījušās divas pelēkas būtnes ar lielām izstieptām galvām un milzīgām acīm. Svešinieki paņēmuši viņu uz lidojošā kuģa, kas bija piezemējies mājas iekšējā pagalmā. Enne stāsta, ka kuģis izskatījies kā apaļš metālisks objekts, kas stāvējis dažus metrus virs zemes. No objekta izvirzījušās kāpnes, un gūstekne ar abiem pelēkajiem humanoīdiem ir kāpusi pa to augšup. Pelēkās būtnes kontaktējās ar sievieti ar domās izteiktām pavēlēm. Kad Enne izkāpusi no lidaparāta, izrādījās, ka tas atrados milzīgā angārā. Viņu sagaidījuši militārās formās tērpti cilvēki, kuri, pēc sievietes apgalvojuma, runājuši vāciski. Enne no dokumentālajām filmām atcerējās, ka šādu formu Otrā pasaules kara laikā nēsājuši nacisti. Enne ievēroja, ka visu komandējuši cilvēki formās, bet pelēkās būtnes viņiem pakļāvušās. Sievieti veda pa gariem gaiteņiem, kamēr viņa nokļuva istabā, kas atgādināja laboratoriju. Parādījās baltā uzsvārcī tērpies cilvēks, kurš angļu valodā ar akcentu paziņoja, ka sievietei nenodarīs nekādu ļaunumu, tikai izdarīs analīzes un paņems olšūnu. Divu nedēļu laikā nozagtā atradās medicīniskajā laboratorijā, kur tika pakļauta dažādiem medicīniskiem pētījumiem. Misis Stripa neatceras, kā viņai izdevās nokļūt atpakaļ.
Par šo Kanādas preses paziņojumu ieinteresējās pazīstamais amerikāņu ufologs Mels Kreigs. Viņš satikās ar abdukcijas upuri. Hipnozes stāvoklī sieviete spēja atcerēties vēl dažas detaļas. Ne reizes divu nedēļu laikā Enne neredzēja debesis — telpai nebija logu. Pēc tā Kreigs izteica sensacionālu slēdzienu: Ennu Stripu nolaupīja nacisti, kuri pēc Otrā pasaules kara bija izbēguši no soda. Viņi radījuši pazemes bāzi, varbūt pat ne vienu, kurā izstrādā augstvērtīgu kara tehniku. NLO, kas tiek redzēti dažādās zemeslodes vietās, ir lidaparāti, kas radīti šajās pazemes bāzēs. Kas saistās ar pelēkajām būtnēm, tad Kreigam ir divas versijas. Tie ir vai nu roboti, ko pazemes bāzēs radījuši nacisti, vai attālu galaktiku iedzīvotāji, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir apvienojušies ar nacistiem.

1986.gada 17.novembrī abpusēji izliektu NLO disku sastapa debesīs 11 890 m augstumā pie Ankoridžas japāņu lidmašīna - kapteinis Kendžjū Terauči ar komandu (reiss N.1621). Terauči to raksturoja ka " divas reizes lielaku par lidmašīnu." Interesanti, ka šo objektu pamanīja ASV Federāla aviacija savos radaros. NLO turējas apmēram 19 km no lidmašīnas veselas 35 minūtes. Tad pazuda.

1987.gads. 11.novembrī Brīzas līcī (Gulf Breeze) ZR Floridas pavalstī, ASV būvuzņēmējs Eds Volters debesīs pamanīja zilipelēki gaismojošos lidaparātu. Viņš metās mājā pēc fotokameras. Taču, tiklīdz viņš nospieda slēdzi fotografēšanai, no lidaparāta izšāvās zils stars, kas uz mirkli viņu paralizēja. Kad Volters nāca pie sajēgas, no lidaparāta vairs nebija ne miņas. Kā pierādījums palika fotogrāfija (citur gan teikts, ka tās bijušas daudzas?!).
Turienes vietējie iedzīvotāji kopš tā laika NLO redz visai bieži un arī visai biež esot nofotografējuši. Visai nelaipni gan viņi izturas pret atbraukušajiem ufologiem, žēl... Tomēr ufologi te organizē gadskārtējas konferences un naksnīgo debesu vērošanu.

1988.gads.
Noulzu ģimenes piedzīvojums.
20.janvārī Noulzu ģimene (Feja Noulza (48) ar trim dēliem) brauca mašīnā pa Eiras autostrādi Nalarboras (Nullarbor) līdzenumā D-Austrālijā. Nalarboras ("bez kokiem" - latīņu val.) līdzenums ir praktiski bez dzīvības. līdzenumā ir pavisam maz apdzīvoto vietu.
Noulzi atradās netālu no nelielā Mundrabillas ciemata Dienvdaustrālijas tuksnesī. Pēkšņi mašīna sāka traukties tieši debesīs. Viņiem sekoja milzīgs, kvēlojošs objekts. Pasažieri šī dīvainā ceļojuma laikā novēroja, ka viņu balsis kļuvušas dīvaini neskanīgas un savādi šļupstošas. Beidztot NLO palaida vaļā mašīnu un tā nokrita atpakaļ uz šosejas.
Tiklīdz tie nolaidās, tā izlēca no mašīnas un noslēpās krūmos vēl pirms NLO bija pazudis. Šo pašu NLO vēl redzēja trīs novērotāji Austrālijas dienvidu daļā, kurus šķīra vairāku simtu km attālums.
Noulzu ģimenes auto apskatē atkājās bojāts jumts un bieza melnu pelnu kārta gan no iekšas gan arī no ārpuses. No mašīnas kapota tika analīzei iegūts kāds noslēpumains pulveris, kas saturēja astatīna(?) izotopu, kam ir ļoti mazs pussabrukšanas periods.
Kāds Roberts (Bobs?) Lazars 1988.gada decembrī nāca klajā ar ziņojumu, ka ņēmis dalību viena no deviņu „lidojošo šķīvju” rekonstrukcijā „51.zonā,” militāristi esot viņu noalgojuši. Šis „sporta modelis,” kas tā nosaukts dēļ pludlīnijas formas, esot ticis izmēģināts virs Nevadas.
Par tāda paziņojuma ticamību gan ir stipri jāšaubās. Neviens nav to ne apstiprinājis, ne noliedzis.

1989.gadā līdz pat 1990.gadam melns trijstūra formas NLO ārkārtīgi daudz tika novērots Beļģijas debesīs. Viens no vairak ka 2000 aculieciniekiem šai laika bija fizikas profesors Leons Brenigs, kas NLO bija redzējis virs Lježas Bjūfeisas rajonā (Beļģijā) 1990.gada 18.martā. Objekts "peldēja" dzeltenas gaismas ieskauts 150-300 m augstumā. Tam bija sarkana pulsējoša uguns centrā. Neradīja nekadu skaņu.
Voroņežas nolaupīšana. 1989.gada septembrī Voroņežas parkā zēni spēlēja futbolu, kad tur netālu nolaidās 10 m liela elipsveida sfēra, no kuras izkāpa 3 m cilvēkveidīga būtne sudrabotā tērpā ar disku uz krūtīm. Šim radījumam nebija galvas, bet virs pleciem bija paugurveidīgs izaugums ar trim acīm, kas spoži mirdzēja. Pēc viņa no aparāta iznāca vēl viens milzis, tikai tas droši vien bija robots, jo tika ieslēgts un pēc tam sāka mest lokus ap klātesošajiem.
Kad viens no zēniem bailēs iekliedzās, milzis uz viņu paskatījās, un zēns nekustīgi sastinga. Pēc tam citplanētieša rokās uzradās cilindrisks priekšmets, ko viņš pavērsa pret kādu citu zēnu, kas acumirklī izgaisa.
Šim notikumam bija ap 20 liecinieku. No Parīzes īpaši tam par godu atbrauca ufologs Žaks Valē, lai personiski aprunātos ar notikuma aculieciniekiem.
Četrstūrainu NLO tai gadā novērojuši Kešs un Lendrams (ir zīmējums Henkoka gramatas 420.lpp.).

1990.gads.
1990.gada 5.novembrī gigantiski melni trīsstūri novēroti Francijā. Pār valsti lidoja vesela trīsstūru armāda, kas sastāvēja no vairāk nekā 70 objektiem. Tie lidoja horizontāli pa vienotu kursu. Nākamajā dienā Francijas kosmiskā aģentūra Tulūzā izplatīja informāciju, ka francūži augstākajos atmosfēras slāņos novērojuši krievu sakaru pavadoņa Gorizont sadalīšanos, par ko it kā vēstījuši kolēģi no NASA.
1990.gadā NLO pētījumu centrs Beļģijā militārpersonu uzraudzībā savāca 2500 liecības par trīsstūraino NLO parādīšanās gadījumiem. Arī tur notikuši mēģinājumi notvert trīsstūri. Divi iznīcinātāji F-16 saņēma pavēli lidojumam, kad radars konstatēja nepazīstama lidojoša objekta parādīšanos. Vērotāji no zemes redzēja 8 lidojošos trīsstūrus, savukārt piloti apgalvoja, ka debesis bijušas tīras, lai gan viņu radari liecinājuši par NLO klātbūtni.

1991.gads.
21.aprīlī 305 m garu NLO redzēja lidmašīnas kapteinis Ahills Zageti. Tas notika 6706 m augstumā Anglijas austreņu krasta tuvumā. Kapteinis un 2.pilots saistījās pa radio ar zemi - Hītrovas lidlauku, un paziņoja, ka redz ap 300 m garu raķeti lidojam tieši virs savas lidmašīnas. Dispečieri apstiprinala, ka redz šo objektu arī uz savu radaru ekrāniem. Viņi novēroja, ka NLO radaros parādījās 16 km attāluma aiz lidmašīnas un lidoja ar ātrumu 560 km/st.
11.jūlijā Mehikā (Meksika) Saules aptumsuma laikā tūkstošiem cilvēku redzēja sudrabainu diska formas NLO nolidojam uz Saules fona. Tas tika uzņemts vidofilmā, savukārt tās analīze parādīja, ka priekšmmets ir metālisks un rotē ap savu asi. Arī laikā pēc šī notikuma NLO turpināja parādīties virs Mehikas, par ko liecina milzum daudz uzņemto filmu. Daudz to redzēja Meksikas Neatkarības dienā 16.septembrī.

1993.gads. Arī 1993.gadā ufologi ieradās Mehikā un uzskatīja, ka veiksmīgi, jo pamanīja vairākus NLO. Varbūt NLO interesi izraisa tas, ka Mehika ir pasaules lielākā pilsēta?
Kārtējo citplanētiešu trīsstūrveidīgo kuģu parādīšanos 1993.gadā virs spāņu Pirenejiem izskaidroja ar krievu kuģa Kosmos-2238 krišanu. Kopš šā incidenta Spānija kļuva par valsti, kurā trīsstūrveidīgo NLO parādīšanās novērota visai bieži. 22 gadus vecais Fernando Martiness apgalvo, ka trīsstūrainais NLO pikējis viņam virsū. Martinesa motociklam esot noslāpis motors, bet NLO palicis gaisā virs jaunieša galvas. Divi mazi pelēki citplanētieši viņu ievilkuši savā kuģī. Martiness atceras tikai to, ka atguvies, kad gulējis šosejas malā, blakus bijis arī motocikls. Atgriežoties mājās, motobraucējs secinājis, ka no viņa atmiņas pazudušas divas stundas…

1995.gads.
1995.gada janvārī netālu no Mančestras lidlauka laineris Boing 737 gandrīz sadūrās ar dīvainu trīsstūrveidīgu NLO. Sešdesmit boinga pasažieri ar bailēm vēroja, kā tas lielā ātrumā tuvojas viņu lidmašīnai. Objektā spīdēja mazas, spilgtas ugunis. Trīsstūris lidoja līdzās boingam, un šķita, ka svešinieki caur iluminatoriem vēro lidmašīnas salonā notiekošo.

1996.gads.
Vardžinjas velli.
20.janvārī agri no rīta lauksaimniecībā nodarbinātie strādnieki pamanīja, ka Vardžinjas pilsētiņas (Varginha) nomalē piezemējās NLO. Cits liecinieks - Karloss de Souza apgalvoja, ka redzējis kā no debesīm nokrīt lidaparāts. Tāpat viņš arī pastāstīja, ka pietuvojies kritiena vietai, bet ā jau bijusi 30-40 militārpersonu aplenkta.
Tai pat dienā, bet jau vēlāk, trīs meitenes pastaigājās Džardim Andere rajonā un pamanīja neparastu radījumu, kas slēpās krūmos ielas malā. Meitenes pastāstīja, ka viņa āda bijusi pelēkbrūna, acis sarkanas, bet uz galvas auga trīs ragi. "Viņš nebija līdzīgs ne cilvēkam, ne dzīvniekam," - stāstīja viena no meitenēm.
Apmēram mēnesi pēc šiem notikumiem kāds militārais policists saslima ar dīvainu infekcijas slimību un pēc 13 dienām nomira. Vēlāk noskaidrojās, ka viņš tika ņēmis dalību slepenā operācijā - divu citplanētiešu noķeršanā. Vēl trakāk - iespējams, ka viens no tiem vēl joprojām kaut kur klejo!
Ja pamanāt viņu - ziņojiet pa karsto līniju uz Brazīliju +55-35-222-1020.
Trijstūra NLO virs Brazīlijas. 5.oktobrī piramīdas veida NLO sastapa lidotājs Haroldo Vestendorfs 1676 m augstumā virs Pelatas (Brazīlija). NLO izmēri - 91 m platumā pie pamatnes un 45 m augstumā. Lidojuma laikā pilots pamanīja rotejosu piramīdu 19-20 m augstumā. Konuss piramīdas virsotne atverās, no atveres izlidoja mazs diskveida objekts un sparīgi aizlidoja okeāna virzienā. Piramīda sāka rotēt aizvien ātrāk, tad aiznesās ar ātrumu ap 1200 km/st. Arī aviacijas dispečieri apstiprināja tāda objekta esamību gaisā.
Bonibridža - britu Rozvela. 1996.gadā kādam centrālās Skotijas pilsētas Bonibridžas (Bonnybridge) Sterlingšīras grāfistē, ierēdnim Viljamam Bačananam it kā ticis paziņots, ka "Deviņu padome" (kaut kādi Visuma glabātāji!) veicot pilsētiņas novērošanu. Lieta tā, ka šī Skotijas pilsētiņa ir viena no ufoloģija "karstajiem punktiem." Apmēram 10% iedzīvotāju ir redzējuši NLO - diskus, trijstūrus un kādu milzīgu gaisakuģi, kas pēc formas atgādina šokolādes batonu. Bonibridža ir Lielbritānijas Rozvela, lielāks NLO skaits nez kādēļ tiek novērots brīvdienās. Dēļ NLO apmeklējumiem bija pat ideja te izveidot ko līdzīgu Disnejlendai.
1996. gadā tikai Jorkšīras apkaimē vien trīsstūrveidīgie NLO novēroti 400 reižu! Kāda angliete sastapās ar NLO savos ārpuspilsētas īpašumos: "Dzirdēju dūcošu skaņu, palūkojos ārā un virs lauka ieraudzīju lielu trīsstūrainu plakni, kura atradās aptuveni divdesmit metru augstumā no zemes. Objekta centru ar lauku savienoja spēcīgs gaismas stars. NLO virsma bija līdzīga saburzītai cepamajai folijai. Parādoties man, tas strauji aizlidoja līdz lauka malai, kur palika karājoties gaisā." Stāsta britu trīsstūraino NLO pētnieks Omars Faulers: "Daži no šiem objektiem sekundes laikā var sasniegt desmitiem kilometru stundā lielu ātrumu. Inerces likumi tiem ir sveši. Dažreiz šie objekti mirdz kā Ziemassvētku eglītes un pārvietojas bez jebkādas skaņas, citkārt tos pavada dūkoņa, it kā aiz sienas kaimiņš būtu ieslēdzis jaudīgu putekļsūcēju."

1997.gada sākumā virs Poldenas, Vikenbergas, Glendeilas, Fēniksas un Skotdeilas (visas Arizonas pavalstī, ASV) tila novērots leņķī saliekts, blīvs, "V" veida jeb bumeranga formas NLO, ko daudzskaitlīgie aculiecinieki apraksta kā garāku par 1 km. Tam bijušas sarkanas un baltas lampas, lidojis bez skaņas ar ātrumu apmēram 50 km/st. Daudzo aculiecinieku vidū policists (neesot nosaucis savu vārdu) un starptautiskas lidostas Sky Harbour aviācijas dispečieris. Esot šī NLO lidojuma videoieraksts. Iespējams, tieši šo vai šāda tipa NLO redzējis Dagnis Neilands Latvijā 2008.gadā, par ko stāstījām rakstiņā Milzu NLO virs Latvijas!
19.augustā Norfolkā (Anglija), strādājot pie savas mājas Deivids Spurs pamanīja spīdošu cilindra formas objektu, kas lidoja pa debesīm no austreņiem uz rieteņiem. Apkārt objektam, taču bez redzamas saistības, mirkšķināja spožas uguntiņas. Viss norisinajas pilnīga klusumā. Spurs un vēl viens Norfolkas iedzīvotajs Pīters Viriglsvorts (strādā vietēja cietumā), laikam pat to nofotografējis.
Janvārī netālu no Mančestras lidlauka laineris Boing 737 gandrīz sadūrās ar dīvainu trīsstūrveidīgu NLO. 60 boinga pasažieri ar bailēm vēroja, kā tas lielā ātrumā tuvojas viņu lidmašīnai. Objektā spīdēja mazas, spilgtas ugunis. Trīsstūris lidoja līdzās boingam, un šķita, ka svešinieki caur iluminatoriem vēro lidmašīnas salonā notiekošo.
21.septembrī Alans Čampions (69 gadu vecs, strādājis par inženieri elektriķi) ieradās aplūkot savu tikko iegūto īpašumu 300 km uz ziemeļiem no Toronto (Kanāda): "Es tur ierados 1997.gada 21.septembrī sešos vakarā. Debesis bija skaidras, nekas nevēstīja par nemieru, un es atstaju savu automašīnu pie vienīgās šeit atrodošās ēkas - labības noliktavas. Pats paņēmu fotoaparātu un izkapu no mašīnas. Un taja brīdī pēkšņi virs manas galvas atskanēja dīvaina skaņa! Pacēlis galvu, es apstulbu: virs kokiem gaisā karājās sarkans diskveidīgs aparats, bet līdzās tam bija vēl viens tāds pats, tikai mazāks. Izskatījās, ka abi objekti izgatavoti no alumīnija."
Saskaņa ar aculiecinieku teikto lielaka diska izmērs bija ap 15 m, ko izdevās noteikt, to samērojot ar labības noliktavu zem diska. Otrais disks bija uz pusi mazāks un strauji parvietojas turpu šurpu taisna leņķī. Abiem diskiem apakšā bija četri "starmeši." "Es ļoti izbijos, jo biju saklausījies ne mazums stāstu par cilveku nolaupīšanu, tapēc ko kājas nes skrēju uz labības noliktavu, no kurienes paslepus turpinaju fotografēt neticamo skatu. Pagāja vairakas minūtes, kamēr abi objekti izkustējas no vietas un pazuda manam skatienam. Es biju šokā. Manas rokas bija notirpušas, rīkle sausa, sirds strauji sitas un galva vai plīsa pušu no sāpēm. Es skrēju uz savu mašīnu un nekavējoties atstāju notikuma vietu!"
Amerikāņu ufologs Peterss Robins šo NLO parādīsanos saista ar avariju tuvējā Brūsa AES. AES pārslodzes dēļ valsts drošības sistema bija atslēgusi trīs tās reaktorus apskatei un remontam. Tomer radioaktīvo materiālu noplūde bija notikusi - vietejo fermeru jēri saslima ar nezinamu slimību, aitas zaudēja redzi. Ufologs izpetīja arī Čampiona fotografijas, secinaja, ka pēc izskata tie atgadina klasiskus 20.gs. 60.gadu "šķīvīšus."
29.oktobris. Tikšanās ar NLO notika 1997.gada 29.oktobrī 20 jūdžu attālumā uz austreņiem no Gibraltāra. Grieķu tankera Iraklion kapteiņa otrais palīgs Kasatiss četros pēcpusdienā sāka savu dežūru. Pēkšņi viņa darbu pārtrauca dežurējošā matroža kliedziens: "Skatieties! Tas ir lidojošais šķīvītis!"
Kasatiss pielika pie acīm binokli un virs jūras ieraudzīja objektu, kura diametrs bija aptuveni 100 m un kurš pēc formas atgādināja apgrieztu pannu. Tas spīdēja pelēki metāliskā krāsā, un tā apakšējā daļā bija skaidri saredzams izteikti apaļas formas izaugums, kura diametrs bija apmēram 20 m. Objekta augšējā daļa sastāvēja no diviem diskiem, kas novietoti viens virs otra. Tie lēni griezās pretējos virzienos. Apkārt apakšējā diska malai atradās spilgtas, mirdzošas ugunis, kas atgādināja apaļas formas lukturus. Bija sajūta, ka lukturi nav piestiprināti pašam objektam, bet atrodas tam līdzās.
Kasatisa uzmanību piesaistīja NLO apakšējā daļa. Tā bija līdzena un dzeltenīga, un tās vidusdaļā bija skaidri saskatāms gaišs, it kā izmazgāts plankums. Objekta apakšējās daļas labajā pusē Kasatiss saskatīja kaut ko līdzīgu pīpei, kas izstaroja rozā gaismu. Augšā objekts beidzās ar kaut ko līdzīgu trīskāju statīvam, kurš griežas ap savu asi. Negaidīti, it kā kāda neredzama viļņa iedarbībā, NLO vairākas reizes palēcās. Ugunis, kas apņēma tā apakšējo daļu, iespīdējās vēl spilgtāk, apgaismodamas apkārtni.
Kuģa Iraklion kapteinis pa to laiku arī jau bija uz klāja. Viņš deva komandu izmantot signālprožektoru, lai pievērstu NLO uzmanību. Nekāda reakcija nesekoja. Pa to laiku komanda ieraudzīja arābu kravas kuģi. NLO lēni pārvietojās tā virzienā un tieši virs kuģa palika karājamies gaisā. Tas turpinājās vairākas minūtes. Tad objekts sasvērās un strauji virzījās augšup. NLO, te pazuzdams, te atkal uzrazdamies, lidoja cauri mākoņiem. Tad objekts spilgti uzliesmoja un momentāni pazuda. Turklāt nevienam nebija ne mazākās nojausmas, kurā virzienā tas aizlidoja.
2.decembris. NLO novērošanas gadījums austrumu virzienā no Gibraltāra notika 1997.gada 2.decembrī. Itāliešu tūristu laineris bija ceļā uz Kanāriju salām. Pulksten trijos no rīta kuģa priekšdaļā tika novērots kārtējais objekts, kas atkal karājies gaisā. Atšķirībā no citiem objektiem šim bija cigārveida forma, un tā garums bija apmēram 200 metru. Objekta augšējās daļas vidū bija kaut kas līdzīgs zemūdens kabīnei. Aculiecinieki apgalvoja, ka NLO atgādinājis zemūdeni.
Aptuveni reizi piecās minūtēs objekts mainīja krāsu. Tas mainījās visās varavīksnes krāsās un pēc katras pārmaiņas kļuva metāliski pelēks. Tā turpinājās 20 minūtes, un tad "zemūdene" sāka jaunu krāsu pārmaiņas sēriju. Līdz ar krāsas maiņu NLO lēnām griezās ap vertikālo asi. Tas turpinājās stundu, turklāt NLO visu laiku atradies kuģa priekšgalā un pārvietojies vienādā ātrumā ar to.
Tad NLO beidza griezties, un no tā augšējā daļā esošās kabīnes parādījās divas «neona pīpes», kas atgādināja prožektora starus. Tie stiepās līdz horizontam un sāka to aptaustīt. Pēc kāda laika stari tika ievilkti atpakaļ NLO kabīnē un objekts sāka veikt dīvainas kustības turp un šurp. Vēlāk lidojošā «zemūdene» pēkšņi pacēlās gaisā un izzuda mākoņos.

Nezināms datums Puertorikā. Pirms dažiem gadiem neparasts gadījums notika puertorikāņu pilsētas Kaboroijo apkaimē. Vilsonu Souzu un viņa tuviniekus pārņēma satraukums, kad viņu māja notrīcēja no reaktīvo dzinēju rūkoņas. Cilvēki izskrēja uz ielas un sastinga: viņu acu priekšā bija redzama aina, kas atgādināja kadrus no fantastikas filmas. Viņi redzēja, kā pār Sjerrabermenas kalnu grēdu lēnām slīdēja gigantisks trīsstūrains objekts, kuru pavadīja divi iznīcinātāji. Nebija šaubu — kara lidmašīnas centās mainīt trīsstūra pārvietošanās virzienu, lai tas nolaistos uz zemes. Taču uz gigantiskā lidojošā objekta fona iznīcinātāji izskatījās pavisam niecīgi. Tālāk risinājās neizskaidrojams notikumu gaitas pavērsiens: viens no iznīcinātājiem mēģināja pietuvoties NLO no aizmugures. Šķita, ka tas tūdaļ sadursies ar objektu, taču lidmašīna sāka lēnām pazust, līdz izgaisa pavisam. Negaidīti reaktīvo dzinēju skaņa pazuda un iestājās klusums, jo izgaisa arī otrs iznīcinātājs. Debesīs pavisam klusu peldēja tikai trīsstūrainais milzonis. Objekts aplidoja apkārt radiotranslācijas tornim, sadalījās vairākās trīsstūrainās daļās, kuras lidoja visos virzienos, un izgaisa...

Saites. 
NLO novērojumi.